Bioko

Bioko
	Bioko; Ëtulá a Ëri
	Malabo pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā
	Bioko
Ģeogrāfija
Izvietojums	Gvinejas līcis
Koordinātas	3°30′N 8°42′E / 3.500°N 8.700°EKoordinātas: 3°30′N 8°42′E / 3.500°N 8.700°E
Platība	2017 km²
Garums	70 km
Platums	32 km
Augstākais kalns	Basiles smaile; 3011 m
Administrācija
	Ekvatoriālā Gvineja
Provinces	Dienvidbioko; Ziemebioko
Lielākā pilsēta	Malabo
Demogrāfija
Iedzīvotāji	335 048 (2015)
Blīvums	166/km²
Pamatiedzīvotāji	bubi, fangi, fernandinji
	Bioko Vikikrātuvē

Bioko (Bioko, Ëtulá a Ëri) ir Ekvatoriālajai Gvinejai piederoša sala Atlantijas okeāna Biafras līcī pie Āfrikas krastiem.^[1] Salā atrodas valsts galvaspilsēta Malabo. Administratīvi Bioko kopā ar 600 km uz dienvidrietumiem esošo Annobonu ietilpst Salu reģionā, pati Bioko dalās divās provincēs.

Ģeogrāfija

Sala vulkāniskas izcelsmes, kalnaina; tās augstākais kalns ir aprimis vulkāns Basiles smaile (3011 m vjl). Salu no Kamerūnas krasta atdala 35 km plats un līdz 60 m dziļš jūras šaurums. Ainavā dominē tropiskie lietusmeži.

Vēsture

Sala apdzīvota kopš 1. gadu tūkstoša vidus — tajā apmetās bantu tautas, kas mūsdienās veido salas pamatiedzīvotājus bubi, kuru valodā sala tiek dēvēta par Ëtulá a Ëri. Pirmais no eiropiešiem salu 1472. gadā atklāja portugāļu jūrasbraucējs Fernāns do Po (Fernão do Pó), kurš to nosauca par Formosa Flora — ‘Brīnišķo ziedu’. 1494. gadā Portugāle to pasludināja par savu īpašumu un pārdēvēja par Fernando Po salu par godu atklājējam. Portugāļi salā izveidoja cukurniedru plantācijas. 1642. gadā Nīderlandes Austrumindijas kompānija salā nodibināja savas tirdzniecības bāzes, kas kļuva par tās galvenajiem vergu tirdzniecības atbalsta punktiem. 1778. gadā sala saskaņā ar Elpardo līgumu nonāca Spānijas valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā. 1968. gadā kolonija ieguva neatkarību kā Ekvatoriālā Gvineja. 1973. gadā sala tika pārdēvēta par godu valsts prezidentam par Masiasa Ngemas Bijogo salu (Macías Nguema Biyogo), bet 1979. gadā — tagadējā vārdā par godu pret prezidentu Bijogo valsts apvērsumu sarīkojušajam politiķim, vēlākajam premjerministram Kristino Seričem Bioko (Cristino Seriche Bioko).

Atsauces

↑ «Masiasa Ngemas Bijogo sala». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 465. lpp.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bioko.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)

[1] «Masiasa Ngemas Bijogo sala». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 465. lpp.

[1]