Annobona
| Annobona | |
|---|---|
| Annobón | |
 Annobonas piekraste | |
  Annobona  Annobona | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Atlantijas okeāns |
| Koordinātas | 1°26′06″S 5°38′15″E / 1.43500°S 5.63750°EKoordinātas: 1°26′06″S 5°38′15″E / 1.43500°S 5.63750°E |
| Platība | 17 km² |
| Garums | 7,3 km |
| Platums | 3,6 km |
| Augstākais kalns |
Kioveo 598 m |
| Administrācija | |
 Ekvatoriālā Gvineja | |
| Province | Annobona |
| Lielākā pilsēta | Sanantonio de Pale |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 5232[1] (2015) |
| Blīvums | 307/km² |
| Pamatiedzīvotāji | annobonieši |
 Annobona Vikikrātuvē | |
Annobona (spāņu: Annobón, portugāļu: Ano-Bom) ir Ekvatoriālajai Gvinejai piederoša sala Atlantijas okeānā pie Āfrikas krastiem. Atrodas 350 km no tuvākās kontinenta piekrastes Lopesa ragā un 185 km no tuvākās salas Santomes. Administratīvi Annobona kopā ar 600 km uz ziemeļaustrumiem esošo Bioko ietilpst Salu reģionā, pati Annobona veido patstāvīgu valstī mazāko provinci gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita. Annobonas lielākā apdzīvotā vieta ir Sanantonio de Pale salas ziemeļu galā; tur atrodas osta un lidosta.
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sala vulkāniskas izcelsmes, kalnaina; tās augstākais kalns ir aprimis vulkāns Kioveo (598 m vjl) salas vidienē. Vienā no vulkāna krāteriem izveidojies 42 ha lielais Pota ezers (Lago a Pot). Krasti klinšaini, piekrastē vairākas nelielas saliņas un klintis. Ainavā dominē tropiskais lietusmežs. Sala iekļauta Rāmsaras konvencijas mitraiņu sarakstā.[2]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Salu 1475. gada 1. janvārī atklāja portugāļu ekspedīcija Žoau de Santarema un Pero Eskobara vadībā un nosauca to Ano-bom — ‘Jaungada sala’. Tobrīd neapdzīvotajā salā portugāļi izveidoja koloniju, kur nometināja vergus no Angolas un netālās Santomes. Sajaucoties ar eiropiešu kolonistiem, jau 16. gadsimtā izveidojās savdabīga annoboniešu kopiena, kas dēvējās par forros — ‘atbrīvotie [vergi]’, un kas runāja kreoliskā portugāļu valodas variantā.
1778. gadā saskaņā ar Elpardo līgumu sala nonāca Spānijas valdījumā, bet tās pārstāvniecība salā bija formāla un salinieki ilgu laiku saglabāja faktisku patstāvību. Tikai 19. gadsimtā salā tika izveidota pastāvīga spāņu administrācija. No 1843. līdz 1926. gadam Annobona ietilpa atsevišķajā Elobejas, Annobonas un Korisko kolonijā, kas iekļāva Annobonu un vairākas saliņas Korisko līcī Gabonas piekrastē. 1968. gadā Annobona kļuva par neatkarīgās Ekvatoriālās Gvinejas daļu. Prezidenta Fransisko Masiasa Ngemas valdīšanas pēdējos gados sala tika pārdēvēta par Pagalu — ‘Papagaiļu salu’, bet vēlāk vēsturiskais nosaukums atjaunots.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Annobona.