Biržas nams

Biržas nams
Biržas nams
	Biržas nams laika posmā no 1925. līdz 1935. gadam
Vispārīga informācija
Arhitektūras stils	Itāļu renesanse
Atrašanās vieta	Biržas laukums 14-15, Liepāja, Latvija
Pabeigta	1887. gadā
Tehniskās detaļas
Stāvi	2
Celtniecība
Arhitekts	Pauls Makss Berči

Biržas nams bija ēka Liepājā, kas atradās Biržas laukumā 14-15 (tagadējā Kārļa Zāles laukumā). Biržas nams bija viena no respektablākajām celtnēm gan saimnieciskās, gan sabiedriskās nozīmības dēļ — tā apkalpoja kravu tranzīta operācijas caur Liepājas ostu un pa Liepājas—Romnu dzelzceļu. Jau 1890. gadā tajā apkalpoja 40 aģentūras, 20 komisiju kantorus, 4 mākleru un notāru kantorus, kā arī eksporta ekspedīcijas. 1926. gadā Liepājas birža ieguva jaunus statūtus, kuros noteica, ka Biržas komiteja ir oficiāla likumā paredzēta iestāde tirdzniecības interešu aizstāvībai. Par biržas sabiedrības biedriem varēja kļūt tirdzniecības un kuģniecības uzņēmumi, kredītiestādes, apdrošināšanas biedrības, kooperatīvās sabiedrības un ekspedīciju kantori, kuri izpirkuši 1., 2. vai 3.kategorijas tirdzniecības zīmes.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ēka celta laikā no 1885. līdz 1887.gadam pēc Paula Maksa Berči projekta. Ēkai bija tikai divi stāvi, bet tā izcēlās ar greznajiem dekoriem, un drīz vien kļuva par vienu no Liepājas pilsētas simboliem. Biržas nams pieskaitāms Berči itāļu renesanses celtnēm, bet tam bija arī ievērojama līdzība Drēzdenes biržas namam, kurš vairāk sekoja vācu stilam. Ap 1909. gadu tika izstrādāts projekts, kas paredzēja divu spārnu piebūvi Biržas namam, jo ap to laiku sāka aptrūkties telpas daudzajiem ēkā esošajiem uzņēmumiem un iestādēm, bet Pirmā pasaules kara dēļ šis projekts tālāk par skicēm un metu netika. Pirmā pasaules kara laikā ēkā īslaicīgi ierīkoja bēģļu patversmi, bet jau 1915. gadā ēka tika pārvērsta par vācu karaspēka kazarmām. Pēc kara ēkā atgriezās aģentūras, un kantori un pēc ēkas fasādes atjaunošanas tajā sāka rīkot balles. 1940. gadā, pēc Latvijas okupācijas, ēku pārņēma padomju vara, un tā kļuva par mītni, gan PSRS Iekšlietu Tautas komisariātam (NKVD), gan vairākām komitejām.

1941. gada 27. jūnija rītā, kad vācu karaspēks bija vairs tikai dažus metrus no Biržas ēkas, NKVD vai strādnieku gvardes biedri pirms atkāpšanās Biržas nama pirmo stāvu aizdedzināja, un naktī uz 28. jūniju jau daļēji izdegušo ēku pilnībā izdedzināja vācu artilērijas apšaude, kas pāri atstāja tikai ēkas lielos mūrus. Jaunizveidotā pagaidu pilsētas valde ēku atzina par atjaunojamu, tāpēc atšķirībā no blakus ēkām tās mūrus nenojauca. Pēc padomju varas atgriešanās 1945. gadā ēku tomēr izlēma neatjaunot, un līdz 1946. gada pavasarim tās mūrus pilnībā nojauca.

Biržas Nama spārna mets
Biržas Nams 1910. gadā
Izdegušais Biržas Nams (1941—1944)