Birmiešu valoda

Birmiešu valoda ;
Valodu lieto:	Mjanmā, Taizemē, Malaizijā, Singapūrā
Reģions:	Indoķīna
Pratēju skaits:	aptuveni 42 miljoni
Valodu saime:	Sinotibetiešu; Tibetiešu-birmiešu; Lolo-birmiešu; Birmiešu valoda
Rakstība:	birmiešu alfabēts
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda:	Mjanma
Regulators:	Birmiešu valodas komisija
Valodas kodi
ISO 639-1:	my
ISO 639-2:	bur (B), mya (T)
ISO 639-3:	mya
	Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus.

Birmiešu valoda, arī mjanmu valoda (, mranma ca.ka:, izrunā: /mja˨ɴma˨səga˦/), ir oficiālā Mjanmas valoda. Valodas pratēju skaits tiek lēsts ap 42 miljoniem, no kuriem aptuveni 30 miljoniem birmiešu tā ir dzimtā valoda. Birmiešu valoda ir lielākā sinotibetiešu valoda pēc runātāju skaita, kas nepieder pie ķīniešu valodu grupas. Birmiešu valodā galvenokārt runā bamaru (birmiešu) etniskā grupa un citi tai radniecīgie etnosi.

Valodai ir sena literārā tradīcija, kas aizsākas 11. gadsimtā ar bagātīgu budisma tekstu un hroniku rakstību. Rakstība balstās uz birmiešu alfabētu, kas radies no Indijas brāhmī rakstības un ir pielāgots tonālās valodas vajadzībām. Fonoloģiski birmiešu valodai raksturīga zilbju struktūras vienkāršība, trīs pamata toņi un bagātīga līdzskaņu sistēma. Gramatiskajā ziņā tā ir izolējoša valoda, kur vārdu secība (SOV – subjekts–objekts–darbības vārds) un partikulas nosaka nozīmi.

Mūsdienās birmiešu valoda tiek izmantota gan administrācijā, gan izglītībā, gan plašsaziņas līdzekļos, tā ir arī literatūras un modernās kultūras nesēja. Blakus literārajai formai pastāv arī izteikta atšķirība starp sarunvalodu un rakstu valodu, kas bieži rada grūtības ārvalstu apguvējiem.