Blokes plato
| Blokes plato | |
|---|---|
 | |
| Kontinents | Eiropa |
| Valstis |
 Slovēnija |
| Garums | 15 km |
| Platums | 10 km |
| Augstums | 700-800 m |
| Koordinātas | 45°46′34″N 14°30′26″E / 45.77611°N 14.50722°EKoordinātas: 45°46′34″N 14°30′26″E / 45.77611°N 14.50722°E |
  Blokes plato | |
 Blokes plato Vikikrātuvē | |
Blokes plato (slovēņu: Bloška planota, Bloke) ir plaša bļodveida karsta plakankalne Slovēnijas dienvidrietumos, kas ir daļa no tradicionālā Iekšējās Karniolas reģiona.
Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Blokes plato ir aptuveni 15 kilometrus garš un 10 kilometrus plats.[1] Tā augstums svārstās no 700 līdz 800 metriem. Kopā ar Rakitnas tektonisko bloku plato iezīmē divi atšķirīgi Dināru lūzumi. Pēc ģeogrāfa Antona Melika domām, Blokes plato ir pliocēna paliekas jaunāka reljefa vidū. Slikti ūdenscaurlaidīgs karsta kaļķakmens un triasa dolomīts (plato ziemeļu daļā) noteica tipisku virszemes ūdensteču veidošanos, kuras norobežo slapji zālāji un mineralotrofi purvi. Netālu no Volčjes ciema atrodas ūdenskrātuve Blokes ezers (slovēņu: Bloško jezero). Ūdens caur pazemi aizplūst no Blokes plato uz Cerknicas ezeru. Plato daudzie pakalni to iedala Bloščicas ielejā un Ločicas ielejā (vai Farovščicas ielejā), kas savienojas, veidojot Blokes—Faras karsta lauku (slovēņu: Bloško-Farovško polje). Plato atrodas 45 ciemi, kas administratīvi pieder pie Blokes pašvaldības.
Blokes plato ir pieejams no vairākiem virzieniem, jo īpaši no Ļubļanas un piejūras virzieniem pa automaģistrāli A1. Ģeogrāfiski Blokes plato sniedzas arī līdz Snežnikas reģionālajam parkam.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Blokes plato pirmo reizi rakstveida dokumentos minēts 1260. gadā, bet tā centrālā apmetne Novavasa — 1341. gadā. Teritoriju pirmajā tūkstošgadē pirms mūsu ēras apdzīvoja japīdi (ilīriešu cilts). Romas laikmetā ceļš veda pāri Blokes plato no Akvilejas un Kvarnera līča uz Panonijas baseinu. Par šo vēsturi liecina aizsargmūra paliekas un romiešu tornis pie Benetes ciema.
Kultūras nozīme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kultūras ziņā Blokes plato ir pazīstama kā vieta, kur Slovēnijā radusies slēpošana,[2] un tur katru gadu tiek rīkotas distanču slēpošanas sacensības. Blokes plato jau sen ir bijis krustojums tirdzniecības ceļiem, kas savienoja Karniolu ar Horvātiju.
Attēli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
-
-
Ēka ziemā 1939. gadā -
Blokes ezers -
.jpg)
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Blokes plato.