Triass

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Triass
251 – 199.6 miljoni gadu
T
Laurasia-Gondwana-lv.svg
Vidējais O2 saturs atmosfērā perioda laikā ap 16 % apjoma
(80% mūsdienu)
Vidējais CO2 saturs atmosfērā perioda laikā ap 1750 ppm
(6 × no pirmsindustriālā laikmeta)
Vidējā virsmas temperatūra perioda laikā ap 17 °C
(3 °C virs mūsdienu līmeņa)

Triass ir ģeoloģiskais periods, kas sākās pirms 251 miljona gadu, kad notika perma-triasa izmiršana, un beidzās pirms 199,6 miljoniem gadu ar triasa-juras izmiršanu. Tas ir vecākais no trim mezozoja ēras periodiem. Triass sekoja pēc perma perioda, bet pēc triasa bija juras periods.

Triass sīkāk dalās trīs epohās: agrajā triasā (pirms 251-245 miljoniem gadu), vidējā triasā (pirms 245-228 miljoniem gadu) un vēlajā triasā (pirms 228-199,6 miljoniem gadu).

Triasa periodā uz Zemes dominēja dinozauri, parādījās pirmie lidojošie mugurkaulnieki (pterozauri), kā arī pirmie īstie zīdītāji. Šajā periodā superkontinents Pangeja sāka dalīties divos atsevišķos kontinentos: Gondvānā un Laurāzijā.

Nogulumieži Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zemes virsmas tektoniskā rekonstrukcija triasa periodā (pirms apmēram 230 miljoniem gadu).

Triasa periodā jūra klāja vienīgi Latvijas rietumdaļu, tādēļ šī perioda nogulumi atrodami vienīgi Kurzemē. Triasa nogulumi sastāv pārsvarā no smilšakmens, merģeļiem un māla. Tos var atrast Loses krastos, Ventas krastos un Nīgrandē.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. J. Eiduks, M. Kalniņš. Latvijas PSR derīgie izrakteņi un to izmantošana. Rīga. Latvijas Valsts izdevniecība, 1961. 430. lpp.