Boroviči

Boroviči
Boroviči;
	pilsēta
Боровичи
	Tilts pār Mstas upi Borovičos
; Karogs	; Ģerbonis
	Boroviči Boroviči
	Koordinātas: 58°23′16″N 33°54′55″E / 58.38778°N 33.91528°EKoordinātas: 58°23′16″N 33°54′55″E / 58.38778°N 33.91528°E
Valsts	Krievija
Federālais apgabals	Ziemeļrietumu federālais apgabals
Federācijas subjekts	Novgorodas apgabals
Rajons	Boroviču rajons
Pilsētas tiesības	1770
Platība
• Kopējā	45,41 km2
Augstums	90 m
Iedzīvotāji (2018)
• kopā	50 144
• blīvums	1 135,3/km²
Laika josla	MSK (UTC+4)
Mājaslapa	gorod.boradmin.ru
	Boroviči Vikikrātuvē

Boroviči (krievu: Боровичи) ir pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabala austrumu daļā, Boroviču rajona centrs pie Mstas upes. Pēc iedzīvotāju skaita otrā lielākā apgabala pilsēta.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Boroviču pogosts rakstos pirmoreiz minēts 1495. gadā. 1564. gadā minēta kā Boroviču rjadoks. Boroviči attīstījās vietā zem Mstas upes Boroviču krācēm un daudzu iedzīvotāju nodarbošanās bija izvadīt upes transportlīdzekļus starp krācēm. 1770. gadā Katrīna Lielā piešķīra Borovičiem pilsētas tiesības. 19. gadsimtā pilsētas apkārtnē tika atklātas ugunsizturīgā māla atradnes. Līdz 19. gadsimta beigām Boroviči kļuva par ievērojamu ķieģeļu ražošanas centru. 1905. gadā pār Mstas upi uzbūvēja pirmo Krievijas arku tiltu.

Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētas ekonomikas pamats ir "Boroviču ugunsturu kombināts" (Боровичский комбинат огнеупоров), kas ražo produkciju metalurģijas uzņēmumiem.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Boroviču pievārtē, Končanskas-Suvorovskas ciemā no 1797. līdz 1799. gadam izsūtījumā dzīvoja krievu karavadonis Aleksandrs Suvorovs, mūsdienās šeit iekārtots muzejs. Polinovkā atradās komponista Anatolija Ļadova (Анатолий Константинович Лядов) īpašums, kur viņš pavadīja vasaras un mira 1914. gadā.