Čudova

Čudova
Čudova;
	pilsēta
Чудово
	Nikolaja Ņekrasova muzejs Čudovā
	; Ģerbonis
	; Ģerbonis
	Čudova Čudova
	Koordinātas: 59°07′00″N 31°41′00″E / 59.11667°N 31.68333°EKoordinātas: 59°07′00″N 31°41′00″E / 59.11667°N 31.68333°E
Valsts	Krievija
Federālais apgabals	Ziemeļrietumu federālais apgabals
Federācijas subjekts	Novgorodas apgabals
Rajons	Čudovas rajons
Pilsētas tiesības	1937
Platība
• Kopējā	14 km2
Augstums	34 m
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	14 302
• blīvums	1 069,5/km²
Laika josla	MSK (UTC+4)
Mājaslapa	www.adminchudovo.ru
	Čudova Vikikrātuvē

Čudova (krievu: Чудово) ir pilsēta pie Kerestas upes Novgorodas apgabala ziemeļu daļā Krievijā, Čudovas rajona centrs pie Krievijas federālā autoceļa M10.

Vēsture

Čudovas ciems rakstos pirmoreiz minēts 1539. gadā. 1849. gadā netālu no ciema tika uzcelta Pēterburgas - Maskavas dzelzceļa līnija un pie stacijas sāka veidoties mūsdienu Čudova. 1871. gadā Čudova kļuva par dzelzceļa mezglu, jo Čudova kļuva par Novgorodas - Čudovas šaursliežu dzelzceļa līnijas galastaciju. 1923. gadā pilsēta kļuva par pilsētciematu, bet 1937. gadā tai tika piešķirtas pilsētas tiesības. Otrā pasaules kara laikā pilsēta no 1941. gada 20. augusta līdz 1944. gada 29. janvārim atradās vācu okupācijā. Pēc Čornobiļas AES katastrofas 1986. gadā no radiācijas zonas uz Čudovu pārcēlās ievērojams skaits romu. 2006. gadā pilsētā bija 218 romu mājsaimniecību.

Cilvēki

Čudovā no 1871. līdz 1876. gadam vasaras pavadīja dzejnieks Nikolajs Ņekrasovs (Николай Алексеевич Некрасов, 1821 — 1877). Mūsdienās dzejnieka mājā iekārtots muzejs.

Atsauces

↑ Viskrievijas 2020. gada tautskaites rezultāti (stāvoklis uz 2021. gada 1. oktobri).

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Čudova.

Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
Čudova enciklopēdijā "Mana pilsēta" (krieviski)
Ņekrasova muzejs (krieviski)

[wikidata-61c5e60f29a334ac633ed2f369539ff623eb595b-1] Viskrievijas 2020. gada tautskaites rezultāti (stāvoklis uz 2021. gada 1. oktobri).

[1]