Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums

Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums ir vairāku līmeņu pārvaldes sistēma. Saskaņā ar 2001. gada 17. decembra federālo konstitucionālo likumu Nr.6-FKZ “Par uzņemšanas kārtību Krievijas Federācijā un jauna Krievijas Federācijas subjekta veidošanu tās struktūrā” Krievijas Federācijai var pievienot citu valsti vai tās daļu un izveidot jaunu federācijas subjektu.^[1]

Pēc Krimas aneksijas 2014. gadā pirmo administratīvā iedalījuma līmeni veido 85 Krievijas Federācijas subjekti.

Administratīvo līmeņu shēma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1. līmenis	2. līmenis	3. līmenis	4. līmenis
8 federālie apgabali
87 federācijas subjekti:
22 republikas, 46 apgabali, 9 novadi, 1 autonomais apgabals, 6 autonomie apvidi	1821 rajoni, 517 pilsētu apgabali	1711 pilsētciematu apmetnes, 18833 lauku apmetnes	1100 pilsēta, 1286 pilsētas tipa apmetnes, 153 125 ciemu padomes
3 federālās nozīmes pilsētas:
Maskava	12 administratīvie rajoni	125 rajoni, 21 apmetne
Sanktpēterburga	18 rajoni	81 pašvaldības apgabali, 21 ciemi, 9 pilsētas
Sevastopole	9 pašvaldības apgabali

Pirmā līmeņa administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Krievijas Federācijas subjekti

Krievijas Federācijas administratīvā iedalījuma pirmais līmenis ir Krievijas Federācijas subjekti. 2014. gada 18. martā bija 85 subjekti. Tos veidoja republikas (22), novadi (9), apgabali (46), Krievijas Federācijas federālas nozīmes pilsētas (3), autonomie apvidi (4) un autonomais apgabals (1). Federālie subjekti sīkāk iedalās 2027 rajonos. Pēc Ukrainas daļu aneksijām Krievijas—Ukrainas kara laikā federālo subjektu skaitu patvaļīgi palielināja.