Bosekopa
| Bosekopa | |
|---|---|
| Bossekop | |
 | |
  Bosekopa  Bosekopa |
|
| Valsts piederība |  Norvēģija
|
| Koordinātas: | 69°57′29″N 23°14′46″E / 69.95806°N 23.24611°EKoordinātas: 69°57′29″N 23°14′46″E / 69.95806°N 23.24611°E |
| Novietojums | Alta |
| Stacijas tips | vissezonas |
| Atvērta | 1882. g. |
| Slēgta | 1883. g. |
| Personāls vasarā | 5 |
| Personāls ziemā | 5 |
| Augstums v.j.l. | 30[1] m |
 Bosekopa Vikikrātuvē
| |
Bosekopa (norvēģu: Bossekop) ir bijusī Pirmā Starptautiskā polārā gada Norvēģijas polārstacija. Izvietota Norvēģijas ziemeļos Altafjorda dienvidu piekrastē Bosekopas ciema nomalē tagadējās Altas pilsētas teritorijā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Norvēģijas dalību Starptautiskā polārā gada programmā organizēja Norvēģijas Meteoroloģijas institūts un tā direktors Henriks Mons (Henrik Mohn). Polārstacijas izveides vietai bija trīs kandidātes uz ziemeļiem no polārā loka — Bosekopa, Hammerfesta un Trumse. Izvēle tika veikta par labu Bosekopai, jo tās apkārtnē ir mazāk mākoņainu dienu, kā arī šajā vietā jau iepriekš tika veikti līdzīgi novērojumi. Stacijas vajadzībām par 800 kronām gadā tika izīrēta Breverudas ferma. 100 km uz dienvidiem Kautokeino ciemā tika izveidota papildstacija. Par polārstacijas vadītāju tika iecelts meteoroloģijas institūta direktora asistents klimatologs Aksels Stēns. Pārējie ekspedīcijas dalībnieki bija Karls Krafts, Jenss Šrēters, Ivars Haselbergs un Ūlofs Hāgens. Personāls Bosekopā ieradās 1882. gada jūlijā un uzstādīja nepieciešamos novērojumu instrumentus.[2] Novērojumi stacijā tika veikti no 1882. gada 1. augusta līdz 1883. gada 31. augustam.
Galvenie pētījumu virzieni polārā gada programmas ietvaros bija zemes magnētisms, meteoroloģija un ziemeļblāzmas novērojumi.[3]
Bosekopas apkaimē pētniecība turpinājās arī turpmākajos gados. 1898. gadā netālu no Bosekopas Haldes un Talvikas kalnos ap 900 m vjl un 3,4 km attālumā vienu no otras tika uzbūvētas divas observatorijas, kas pirmo reizi vēsturē veica ziemeļblāzmu optisko triangulāciju un mēģināja noteikt to augstumu. Mērījumi izrādījās neveiksmīgi, jo to bāze (attālums starp observatorijām) bija par īsu un laika apstākļi bija nelabvēlīgi novērojumiem.[4] 1910. gadā Haldes observatorijas darbība tika atjaunota un to intensīvi izmantoja līdz 1926. gadam.[5]
Bosekopas stacija tika izmantota arī 2. Starptautiskā polārā gada programmā.[6]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Meteorological Data from the First International Polar Year (1881-1884)
- ↑ Stian Bones. Norway and past International Polar Years—a historical account
- ↑ «Norsk polarhistorie. Polaråret 1882-83. Polarforskning i Bossekop». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 21. oktobrī. Skatīts: 2022. gada 21. oktobrī.
- ↑ The legacy of the Haldde Observatory
- ↑ Alta Museum. The Northern Lights – from mythology to science in Alta
- ↑ Norvegian publications from the International Polar Year 1932-33
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bosekopa.- The First International Polar Year 1881-1884. Bossekop