Pāriet uz saturu

Brūnogles

Vikipēdijas lapa
Brūnogļu krāvums

Brūnogles (dažkārt sauktas arī par lignītu no angļu: lignte, ar ko parasti saprot ogļu paveidu) ir samērā mīksts, brūns vai melns biogēnas izcelsmes nogulumiezis, fosilas ogles, kam raksturīga zema augu atlieku pārogļošanās pakāpe (starpstadija starp kūdru un akmeņoglēm). Brūnogles ir enerģētiski mazāk vērtīgas nekā akmeņogles, tām sadegot izdalās mazāk siltuma. Brūnogles satur 60—70% oglekļa.[1]

Tās iegūst daudzviet pasaulē un izmanto enerģētikā un ķīmiskajā rūpniecībā. Brūnogļu kā kurināmā izmantošanu cenšas samazināt, jo sadegot tās piesārņo atmosfēru vairāk nekā vairums citu kurināmā veidu. Ķīnā no brūnoglēm iegūst germāniju. Lielākās brūnogļu ieguvējas pasaulē ir Vācija, Ķīna, Krievija, ASV un Polija.

Lignīts bieži vien ir atrodams biezos slāņos pie zemes virsmas, tāpēc tā ieguve ir lēta.[2] Tomēr, ņemot vērā tā zemo enerģijas blīvumu, tieksmi drupt un parasti augsto mitruma saturu, brūnogļu transportēšana ir neefektīva, un, salīdzinot ar augstākas kvalitātes akmeņoglēm, tie nav plaši izplatīti pasaules tirgū.[3] Tos bieži sadedzina elektrostacijās, kas atrodas raktuvju tuvumā.

Lauksaimniecībā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Videi labvēlīgs brūnogļu izmantošanas veids ir lauksaimniecībā. Lignītu izmanto kā augu izcelsmes izejvielu,[4] kā augsnes mēslojumu, kas uzlabo katjonu apmaiņu un fosfora pieejamību augsnē, vienlaikus samazinot smago metālu pieejamību,[5][6]] un var būt labāks par komerciālajiem K humātiem.[7]

Sildīšana mājsaimniecībās

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lignīts tika un joprojām tiek izmantots kā malkas aizstājējs vai kombinācijā ar malku mājokļu apkurei.[8][9] Šim nolūkam to parasti sapresē briketēs.[10] Tā kā sadegot tas izdala smaku, brūnogles bieži tika uzskatītas par nabadzīgo iedzīvotāju kurināmo salīdzinājumā ar vērtīgākām akmeņoglēm.[11] Vācijā briketes joprojām ir viegli pieejamas gala patērētājiem mājsaimniecības preču veikalos un lielveikalos.

Kā rūpnieciskais adsorbents

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Brūnās ogles var būt potenciāli izmantojamas kā rūpniecisks adsorbents. Eksperimenti rāda, ka tās adsorbē metilēnzilo, kas ir aktīvās ogles diapazonā, ko pašlaik izmanto rūpniecībā.[12]

  1. Kopp, Otto C. "Lignite" in Encyclopaedia Britannica (angliski)
  2. «Coal 101: What is Lignite?». investingnews.com. Skatīts: 2023. gada 1. decembris.
  3. «Brown Coal». www.ga.gov.au. Skatīts: 2023. gada 1. decembris.
  4. «Fulvic acid benefits a.k.a fulvic ionic minerals». www.optimallyorganic.com. Skatīts: 2023. gada 1. decembris.
  5. «Lignite amendment has limited impacts on soil microbial communities and mineral nitrogen availability». www.sciencedirect.com. Skatīts: 2023. gada 1. decembris.
  6. «Impact of biochar and lignite-based amendments on microbial communities and greenhouse gas emissions from agricultural soil». acsess.onlinelibrary.wiley.com. Skatīts: 2023. gada 1. decembris.
  7. «Commercial Humates in Agriculture: Real Substance or Smoke and Mirrors?». www.mdpi.com. Skatīts: 2023. gada 1. decembris.
  8. «What is Lignite?». www.thoughtco.com. Skatīts: 2023. gada 1. decembris.
  9. «Lignite». energyeducation.ca. Skatīts: 2023. gada 1. decembris.
  10. «Domestic lignite combustion as source of polychlorodibenzodioxins and -furans (PCDD/F)». www.sciencedirect.com. Skatīts: 2023. gada 1. decembris.
  11. «Coal». education.nationalgeographic.org. Skatīts: 2023. gada 1. decembris.
  12. «Characterisation of lignite as an industrial adsorbent». www.sciencedirect.com. Skatīts: 2023. gada 1. decembris.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]