Bračislavs Vasiļkovičs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Bračislavs Vasiļkovičs
Брачыслаў Полацкі
Vitebskas kņazs
ap 1221. gadu — ap 1232. gadu
Priekštecis Vasiļko Bračislavičs
Pēctecis Izjaslavs Bračislavičs
Polockas kņazs
ap 1232. gadu — pēc 1241. gada
Priekštecis Svjatoslavs Mstislavičs
Pēctecis Tautvils
Dzimis ?
Miris pēc 1241. gada
Dzīvesbiedre ?
Bērni Aleksandra Bračislavna
Dinastija Rurika dinastija
Tēvs Vasiļko Bračislavičs
Māte Smoļenskas kņaza meita
Reliģija pareizticība


Polockas kņaziste un citas Senās Krievzemes kņazistes neilgi pirms Zelta ordas uzbrukuma.

Bračislavs Vasiļkovičs jeb Polockas Bračislavs (baltkrievu: Брачыслаў Полацкі, miris pēc 1254. gada) bija Vitebskas kņazs (ap 12211232), Polockas kņazs (12321254). Viņa meitas apprecējās ar Novgorodas kņazu Aleksandru Jaroslaviču (Ņevski)[1] un lietuviešu kunigaiti Tautivilu. Savas valdīšanas beigu posmā viņš bija Lietuvas dižkunigaitijas vasalis.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzskata, ka Polockas kņazs Bračislavs bija Vitebskas kņaza Vasiļko Bračislaviča (valdīja 1186—1221) dēls no Polockas Rurikoviču dinastijas. Pēc tēva nāves viņš ap 1221. gadu pats kļuva par Vitebskas kņazu un bija Polockas kņaza Svjatoslava Mstislaviča vasalis. Pēc tam, kad Svjatoslavs Mstislavičs 1232. gadā kļuva Smoļenskas kņazu, viņš iecēla Bračislavu savā vietā par Polockas kņazu. Pēc tam, kad Smoļenskas kņazisti pakļāva Zelta orda, viņš pakāpeniski līdz 1248. gadam nokļuva Lietuvas atkarībā. 1238. gadā Polockas kņazs Bračislavs piedalījās lietuviešu karaspēka iebrukumā Smoļenskas kņazistē. 1239. gadā izprecināja savas meitas Novgorodas kņazam Aleksandram un lietuviešu kunigaitim Tautivilam. Pēc tam hronikās vairs nav pieminēts, jadomā, ka viņš valdījis vismaz līdz 1242. gadam, kad pēc viņa znota Aleksandra uzvaras Ledus kaujā atguva kontroli pār Lotigolu.

Iespējams, ka viņš valdīja līdz pat 1254. gadam, kad par Bračislava pēcteci Polockā kļuva viņa znots Tautivils.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Загарульскі Э. М. Заходняя Русь: ІХ-ХІІІ ст.: Вучэб. дапам. Мн., 1998, − 260 с.
  • Рыжов К. Все монархи мира. Россия. М., 1998.
  • Алексеев Л. В. Полоцкая земля // Древнерусские княжества Х-XIII вв. - М., 1975.
  • Татищев В. История Российская. т.2. М., 1962.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rurika dinastijas valdnieks Yarthewise.png
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Svjatoslavs Mstislavičs
Polockas kņazs
1232 — ap 1254
Pēctecis:
Tautivils

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Новгородская первая летопись старшего и младшего изводов. Pед. А. Насонов и др. Москва, 2000 (Полное собрание русских летописей). С. 77.