Polockas Rurikoviču dinastija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Polockas Rurikoviču dinastija jeb Polockas Rurikīdi, kas reizēm dēvēti arī par Rogvolodovičiem (baltkrievu Рагвалодавічы vai Ізяслававічы) bija teiksmainā Polockas ķēniņa Rogvoloda (Ragnvalda) meitas Rognedas un Kijevas lielkņaza Vladimira (Valdemāra) pēcnācēji. Viņi valdīja tagadējās Baltkrievijas ziemeļu un centrālajās kriviču apdzīvotajās zemēs. Paši šīs valdnieku dinastijas pārstāvji sevi uzskatīja par senās skandināvu Inglingu dzimtas valdnieku dzimtas pēcnācējiem, tādēļ pārākiem par Novgorodas un Kijevas Rurikīdiem.

Pie vienas no Polockas Rurikoviču dinastijas zariem piederējuši arī brāļi Jersikas ķēniņš Visvaldis (miris pēc 1224. gada) un Kokneses un Tērbatas ķēniņš Vetseke (1175/80.-1224.).

Izjaslava Vladimiroviča zīmoga nospiedums (pēc 989.) Redzama Rurika dinastijas zīme (Trīszobis) ar apliecošu uzrakstu ΝΖAC**OΖO (iespējams, ΝΖACΛΑOZO = "IZASLAVO").


Polockas kņazu ciltskoks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dinastijas aizsācēji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

II.paaudze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

III. paaudze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vseslavs Bračislavičs Brīnumdaris (Baltkrievijas jubilejas monēta, 2005).

IV.paaudze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

V.paaudze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rogvoloda (Borisa) Vseslaviča pēcnācēji (Druckas kņazu zars)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gļeba Vseslaviča pēcteči (Minskas kņazu zars)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Vladimirs (Polockas kņazs) (Woldemarus de Plosceke, Владимир; m. pēc 1182, Minskas kņazs pēc 1167-1186, Polockas kņazs 1186-1216
  2. Vasiļko Volodarevičs (Василько Володаревич m. pēc 1186), Lagožas kņazs ?-pēc 1186
  3. Sofija Volodarevna (Софья Володаревна 1136-1183); vīrs: Valdemārs I

Dāvida Vseslaviča pēcnācēji (Lagožas-Borisovas kņazu zars)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Bračislavs Davidovičs (Брячислав Давыдович m. pēc 1129), Lagožas kņazs 1116/27-1129
  1. Volodša (Володша)
    1. Andrejs Volodšičs (Андрей Володшич m. pēc 1180), Lagožas kņazs
  2. Mikula (Микула)
    1. Izjaslavs Mikuličs (Изяслав Микулич m. pēc 1180), Borisovas kņazs
    2. Vseslavs Mikuličs (Всеслав Микулич m. pēc 1180), Lagožas kņazs

Rostislava Vseslaviča pēcnācēji (Lietuvas dižkunigaišu atzars?)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Vjačeslavs Rostislavičs (Вячеслав Ростиславич)
  1. Romans Vjačeslavičs (Роман Вячеславич m. pēc 1165), Vitebskas kņazs ?-1165
  • Movkolds (Мовкольд), pēc vieniem uzskatiem Lietuvas dižkunga Mindauga tēvs
  • Davils (Давил), pēc vieniem uzskatiem Lietuvas dižkunga Vida (Vila) un Polockas kņaza Gerdeņa tēvs, Lietuvas dižkunga Traideņa vectēvs.

Svjatoslava Vseslaviča pēcnācēji (Polockas-Vitebskas kņazu zars)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

VI.paaudze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vasiļko Svjatoslaviča pēcnācēji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dāvida Svjatoslaviča pēcnācēji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

VII.paaudze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bračislava Vasiļkoviča pēcnācēji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Vseslavs Bračislavičs (Всеслав Брячиславич, m. pēc 1180)
  • Vasiļko Bračislavičs (Василько Брячиславич, m. pēc 1221), Vitebskas kņazs (ap 1186-ap 1221); sieva: Smoļenskas kņaza Dāvida Rostislaviča meita
  1. Ļubava Vasiļkovna (Любава Васильковна); vīrs: Vladimiras lielkņazs Vsevolods Lielā ligzda (Всеволод Большое Гнездо)
  2. Bračislavs Vasiļkovičs (Брячислав Василькович, m. pēc 1241), Vitebskas kņazs (ap 1221-ap 1232), Polockas kņazs (1232-pēc 1241)
    1. Aleksandra Bračislavna (Александра (Параскева) Брячиславна); vīrs: Vladimiras lielkņazs un Novgorodas kņazs Aleksandrs Ņevskis 1221-1263
    2. N Bračslavna (Брячиславна); vīrs: Tautivils (m. 1263/4), Polockas kņazs (1243-1250, 1251-1252, 1252-1256, 1261-1263/4)
    3. Izjaslavs Bračislavičs (Изяслав Брячиславич, m. pēc 1264), Vitebskas kņazs (1264)
    4. Vasiļko Bračislavičs (Василько Брячиславич, m. 1297), Vitebskas kņazs (pēc 1264-1297)
      1. Jaroslavs Vasiļjevičs (Ярослав Васильевич, m. 1320), Vitebskas kņazs (1297-1320)
        1. Marija Jaroslavna (Мария Ярославна, m. 1346); vīrs: Aļģirds, Lietuvas dižkungs (ap 1296-1377)
Borisa Davidoviča pēcnācēji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. Sofija Vjačeslavna (Софья Вячеславна, m. pēc 1269); 1.vīrs no 1229. gada Dītrihs no Kokneses (m. 1245/54); 2. vīrs no 1254. gada Bernards no Geijes (m. pēc 1254. gada), no kura cēlusies Tīzenhauzenu dzimta.
  1. Visvalža meitas 1. vīrs: Konrāds no Meijendorfas (Konrad von Meyendorff, m. pēc 1224. gada), 2. vīrs: Johans no Bardevisas (Johannes von Bardewis, m.pēc 1257. gada), no kura cēlusies Ikskilu dzimta.

Polockas valdnieku ciltskoks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Rogvolods (Ragnvaldis) Polockas ķēniņš ap 945.
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Rogneda (Ragnhilda)[4] Polockas vietvalde 978.
 
Vladimirs (Valdemārs) Kijevas lielkņazs 980.
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Izjaslavs Polockas kņazs 989.
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Vseslavs Polockas kņazs 1001.
 
 
 
Bračislavs Polockas kņazs 1003.
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Vseslavs (Brīnumdaris) Polockas kņazs 1044., Kijevas lielkņazs 1068.[5]
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Gļebs Minskas kņazs 1101.
 
Romāns Izjaslavas kņazs?
 
Dāvids Izjaslavas kņazs,
zaudēja karā zemgaļiem 1106., Polockas kņazs 1128.
 
Rogvolods (Boriss) Druckas kņazs no 1101.,
zaudēja karā zemgaļiem (1106), Polockas kņazs (1127-1128)
 
Rostislavs Lukomļas kņazs 1101.
 
Svjatoslavs Vitebskas kņazs 1101.
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Rostislavs, Minskas kņazs 1146., Polockas kņazs 1151.
 
Volodars Minskas kņazs 1151., Polockas kņazs 1167.
 
Vsevolods, Izjaslavļas kņazs 1151.
 
Bračislavs Lagožas kņazs 1116./27.
 
Volodša, Izjaslavas kņazs 1159.?
 
Rogvolods (Vasīlijs) Polockas kņazs 1128., Druckas kņazs 1158.
 
Vasiļko, Vitebskas kņazs(?) 1130., Polockas kņazs 1132.
 
Vjačko, Vitebskas kņazs 1162.
 
Pradslava (Polockas Efrosīnija)
 
Dāvids
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Vladimirs Volodarevičs, Minskas kņazs 1167., Polockas kņazs 1186.-1216.
 
Sofija Volodarevna, Dānijas Valdemāra I sieva no 1157.
 
 
 
 
 
 
 
 
Gļebs, Druckas kņazs 1171.
 
Vseslavs, Druckas kņazs 1186.
 
Bračislavs Izjaslavas kņazs 1158., Vitebskas kņazs 1168.
 
Vseslavs Vitebskas kņazs 1132., Polockas kņazs 1162.
 
Volodars Izjaslavas kņazs 1159.
 
Boriss, Polockas kņazs ap 1180.
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Knuts VI, Dānijas karalis (1182–1202)
 
Valdemārs II, Dānijas karalis (1202–1241)
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Vasiļko, Vitebskas kņazs ap 1186., Smoļenskas kņaza Dāvida znots
 
 
 
 
Visvaldis (Vsevolods) Jersikas ķēniņš līdz 1225./1239., Daugerūta znots
 
Vetseke (Vjačko), Kokneses ķēniņš pirms 1203., Tērbatas ķēniņš 1224.
 
Vladimirs Voicehs
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Bračislavs, Vitebskas kņazs ap 1221.-1232., Polockas kņazs 1232.-1241.
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Meita, precējusies ar Tautivilu, vēlāko Polockas kņazu pirms 1243.
 
Aleksandra (Paraskeva), Novgorodas kņaza Aleksandra (Ņevska) sieva 1239.
 
Izjaslavs, Vitebskas kņazs ap 1264.
 
Vasiļko, Vitebskas kņazs 1264.—1297.
 
 
 
Konstantīns Bezrocis, Polockas kņazs, Jersikas kēniņš (?), jo atdevis Livonijas ordenim daļu Latgales zemēm 1263. gadā.
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Jaroslavs, Vitebskas kņazs 1297., meita Marija apprecēja Aļģirdu 1318.
 
 
 

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Dabas objekti Krāslavā[novecojusi saite]
  2. Энциклопедический словарь Ф.А. Брокгауза и И.А. Ефрона. — С.-Пб.: Брокгауз-Ефрон. 1890—1907.
  3. «А.Б. Лакиер. Русская геральдика (1855)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 17. janvārī. Skatīts: 2012. gada 31. martā.
  4. Iekavās senākais vikingu vārda variants
  5. Pēc Vseslava Brīnumdara nāves viņa dēli sadalīja valsti dalienās

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Войтович Л. КНЯЗІВСЬКІ ДИНАСТІЇ СХІДНОЇ ЄВРОПИ (кінець IX — початок XVI ст.): склад, суспільна і політична роль (ukrainiski)
  2. Polockas Rurikīdu dinastija no lapas genealogy.euweb.cz
  3. Polockas Rurikīdu dinastija no lapas www.roskildehistorie.dk
  4. Polackas un Vicebskas kņazu ciltskoks no projekta ХРОНОС

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]