Bridženda

Šis raksts ir par pilsētu. Par administratīvo vienību skatīt rakstu Bridženda (grāfistes boro).

Bridženda
pilsēta
Bridgend, Pen-y-bont ar Ogwr
Oguras upe Bridžendā; Boro padomes ofiss; Ņūkāslas cietokšņa vārti
Bridženda Bridženda
Koordinātas: 51°30′25″N 3°34′41″W
Valsts	Apvienotā Karaliste
Zeme	Velsa
Ceremoniālā grāfiste	Vidusglamorgana
Apgabals	Bridženda
Dibināta	12. gadsimts
Platība
• komūna	6,51 km2
• urbānā teritorija	33,56 km2
Augstums	20 m
Iedzīvotāji (2021)
• komūna	15 260
• blīvums	2 344,1/km²
• urbānā teritorija	52 345
Laika josla	GMT (UTC0)
• Vasaras laiks (DST)	BST (UTC+1)
Pasta kods	CF31
Mājaslapa	www.bridgendtowncouncil.gov.uk
Bridženda Vikikrātuvē

Bridženda (angļu: Bridgend; izrunā: /brɪˈdʒɛnd/) vai Penibonta pie Oguras (velsiešu: Pen-y-bont ar Ogwr) ir pilsēta Velsā, Bridžendas grāfistes boro administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta. Atrodas Velsas dienvidos Oguras upes krastos 30 km no Velsas galvaspilsētas Kārdifas un 270 km no valsts galvaspilsētas Londonas.

Vēsture

11. gadsimta beigās pēc anglosakšu Anglijas normaņu iekarojuma Velsas dienvidos un austrumos izveidojās pierobežas Velsiešu marka. Lai tajā nostiprinātos, normaņu augstmaņi būvēja nocietinātas pilis, tajā skaitā arī mūsdienu Bridžendā un tās tiešā tuvumā: Koiti pils 11. gadsimta beigās, Ņūkāslas un Ogmoras pilis ap 1106. gadu un nocietinātā Evenni priorija 1141. gadā. Pati pilsētiņa radās Ņūkāslas pils tuvumā pie brasla uz Oguras upes ceļā no Velsas austrumiem uz rietumiem. 15. gadsimtā tika uzbūvēts akmens tilts, no kura pilsēta ieguva savu nosaukumu.

Bridženda attīstījās kā pārtikuša lauksaimniecības reģiona tirgus pilsēta. Liels iespaids pilsētas attīstībai bija akmeņogļu atradņu apguvei Dienvidvelsā — pirmās raktuves ziemeļos no pilsētas tika ierīkotas jau 17. gadsimtā. 19. gadsimtā neilgu laiku pilsētā darbojās dzelzs kausētavas. 2. pasaules kara laikā Bridžendā darbojās liela munīcijas rūpnīca ROF Bridgend, bet netālu tika ierīkotas plašas pazemes munīcijas noliktavas. Kara laikā munīcijas ražošanā bija nodarbināti līdz pat 40 tūkstošiem cilvēku, liela daļa no tiem — sievietes. Pēc kara munīcijas ražošana tika pārtraukta, bet divas no pazemes munīcijas noliktavām Aukstā kara laikā tika pārveidotas par reģionāliem valdības rezerves ofisiem.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bridženda.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)