Bronhi

Bronhi (latīņu: bronchus) ir elpceļi, kas nodrošina gaisa plūsmu līdz plaušām. Izšķir labo bronhu un kreiso bronhu, kas sazarojas sīkākos sekundārajos, terciārajos bronhos līdz mazām cauruļveida struktūrām, ko sauc par bronhiolām. Bronhos nenorit gāzu apmaiņa.^[1] Lielos bronhus veido skrimslis un gļotāda līdzīgi, kā traheju. Tos izklāj skropstiņepitēlijs, kurā ir kausveida mukocīti, kas sekretē gļotas. Gļotas kopā ar skropstiņu kustībām virzienā uz augšu palīdz uzturēt bronhiālo koku tīru. Jo zemāk bronhu kokā, jo mazāk skrimšļu to sienās. Bronhiolās skrimšļu pilnībā nav. Bronhu koku var skart tādas slimības kā bronhīts un astma.

Atsauces

↑ Maton, Anthea; Jean Hopkins; Charles William McLaughlin; Susan Johnson; Maryanna Quon Warner; David LaHart; Jill D. Wright (1993). Human Biology and Health. Englewood Cliffs, New Jersey, USA: Prentice Hall. ISBN 0-13-981176-1

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bronhi.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)

Šis ar anatomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Maton, Anthea; Jean Hopkins; Charles William McLaughlin; Susan Johnson; Maryanna Quon Warner; David LaHart; Jill D. Wright (1993). Human Biology and Health. Englewood Cliffs, New Jersey, USA: Prentice Hall. ISBN 0-13-981176-1

[1]