Brīvā tirdzniecība
Brīvā tirdzniecība ir tirdzniecības politika, kas atbalsta preču un pakalpojumu kustību pāri administratīvajām robežām. Piemēram, ASV Konstitūcija nosakā brīvas tirdzniecības režīmu starp pavalstīm. Eiropas Savienības ietvaros brīvo tirdzniecību nodrošina brīvas preču kustības princips.[1] Starptautiski Pasaules Tirdzniecības organizācija nosaka brīvās tirdzniecības režīmu starp tās dalībvalstīm.
Pretēja politika brīvajai tirdzniecībai ir protekcionisms, kad valsts cenšas aizsargāt iekšējo tirgu no importa precēm.
Teorētiskais pamatojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Saskaņā ar salīdzinošās priekšrocības principu dažādās vietās ir atšķirīgi ražošanas apstākļi un tāpēc ja vienu un to pašu produktu ražo dažādās vietās, vienam ražotājam ražošana būs relatīvi izdevīgāka un teorētiski otrs ražotās var gūt maksimālu labumu, pērkot produktus no pirmā ražotāja un tā vietā specializēties uz tāda produkta ražošanu, kur tam ir salīdzinoša priekšrocība. Šāda specializēšanās dod vislielāko iespējamo labumu abiem ražotājiem.[2] Tirdzniecības ierobežojumi pāri administratīvajām un valsts robežām neļauj ražot produktus tur, kur ražošanas izmaksas ir viszemākās, tādējādi kaitējot patērētāju interesēm.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Eiropas savienības brīvās tirdzniecības politika (angliski)
|