Bzuras kauja
Bzuras kauja | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Daļa no Otrā pasaules kara, Polijas kampaņas | |||||||
| |||||||
Karotāji | |||||||
Trešais Reihs | Polija | ||||||
Komandieri un līderi | |||||||
Trešais Reihs Gerds fon Rundštets Valters fon Reihenavs Ginters fon Klūge Erihs Hepners |
Tadeušs Kurceba Vladislavs Bortnovskis Edmunds Knoll-Kovnackis Romāns Abrahams | ||||||
Spēks | |||||||
12 kājnieku divīzijas 5 tanku un motorizētās divīzijas 425 000 karavīru |
8 kājnieku divīzijas 2-4 kavalērijas brigādes 225 000 karavīru | ||||||
Zaudējumi | |||||||
8000 nogalināti[1] 4000 sagūstīti 50 tanki 100 mašīnas 20 artilērijas vienības |
18 000-20 000[1] nogalināti 32 000ievainoti 170 000 sagūstīti |
Bzuras kauja ir lielākā kauja, kas notika Polijas kampaņas laikā 1939. gadā un norisinājās pie Kutno pilsētas Bzuras upes krastos.
Kauja aizsākās 9. septembrī, kad Poznaņas armija veica negaidītu pretuzbrukumu vācu armijai, kas tuvojās Lenčicas (Łęczyca) un Lovičas (Łowicz) pilsētām. Vāciešu pārsteigums un poļu skaitliskais pārsvars nesa poļiem panākumus pirmajā kaujas fāzē, un poļiem izdevās izraisīt 1500 vācu zaldātu zaudējumu.
Ieguvis informāciju par Vācu 4. tanku divīzijas tuvošanos, poļu Bzuras kaujā iesaistītais ģenerālis Bortnovskis saprata, ka ir nepieciešams atkāpties, tomēr tas bija visai sarežģīts un riskants variants. 16. septembrī izveidojās aplenkums, kura laikā vācieši ar 800 tankiem un gaisa uzbrukumiem izdarīja ofensīvu. Tikai nelielai poļu armijas daļai izdevās izlauzties no aplenkuma, lai pievienotos cīņās par Varšavu. Pēdējās poļu armijas paliekas (aptuveni 170 000 karavīru) pie Bzuras padevās vai tika sagūstītas līdz 19. septembrim.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šis ar Poliju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |