Cēsu Valsts ģimnāzija

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Cēsu 1. vidusskola)
Jump to navigation Jump to search
Cēsu Valsts ģimnāzija
Cēsu Valsts ģimnāzija - Guntars Mednis - Panoramio.jpg
Cēsu Valsts ģimnāzijas ēka 2011. gadā
Atrašanās vieta
L. Paegles iela 1, Cēsis, Karogs: Latvija Latvija
Informācija
Skolas tips valsts ģimnāzija
Dibināta 1925 (1825)
Direktors Gunta Bērziņa
Mājaslapa

Cēsu Valsts ģimnāzija ir valsts ģimnāzija, kas piedāvā divas pamatizglītības programmas (Humanitārā un sociālā (valodu) virziena; Matemātikas, dabaszinību un tehnikas (matemātika) virziena), un trīs vidējās izglītības programmas — Matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmu, Profesionāli orientētā virziena (komerczinību) programmu; Humanitārā un sociālā virziena (komerczinību) programmu).

Skolas nosaukumu maiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1825 — 1892, 1906 — 1915 Bērzaines ģimnāzija (Ķeizara Aleksandra II ģimnāzija) Bērzainē pie Cēsīm
  • 1920 — 1925 Cēsu Bērzaines Valsts vidusskola
  • 1925 — 1929 Cēsu Valsts vidusskola (Bērzainē)
  • 1929 — 1939 Cēsu Valsts ģimnāzija (līdz 1938. gadam Bērzainē)
  • 1939 — 1940 Cēsu valsts Draudzīgā aicinājuma ģimnāzija
  • 1940 — 1942 Cēsu 1. vidusskola
  • 1942 — 1944 Cēsu Valsts ģimnāzija
  • 1944 — 1996 Cēsu 1. vidusskola
  • 1996 — 2007 Cēsu pilsētas ģimnāzija
  • no 2007 Cēsu Valsts ģimnāzija

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1938. gada 23. oktobrī atklātā Cēsu Valsts ģimnāzijas ēka

Cēsu Valsts ģimnāzijas pirmsākumi izsekojami līdz 1825. gadam, kad skolotājs Alberts Holanders Vecbrenguļos nodibināja privāto skolu, kuru 1826. gadā pārcēla uz Bērzaini pie Cēsīm. 1837. gadā skolā atvēra visas ģimnāzijas klases un tā ieguva Bērzaines ģimnāzijas nosaukumu. Kad Baltijas rusifikācijas laikā 1892. gadā ģimnāziju slēdza, Kārlis Millers Cēsīs atvēra savu privāto reālskolu zēniem, bet 1907. gadā Kristīne Apkalne dibināja Cēsu sieviešu ģimnāziju.

Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas Bērzaines ģimnāzijas ēkā 1920. gadā darbību uzsāka Cēsu Bērzaines Valsts vidusskola, no 1925. gada Cēsu Valsts vidusskola. 1929./30. m. g. Cēsu valsts vidusskolu pārdēvēja par Cēsu Valsts ģimnāziju, kuru 1938. gadā pārcēla uz jaunuzbūvētu ēku (projekta autors Indriķis Blankenbergs). Tobrīd Cēsu Valsts ģimnāzijā strādāja 25 pedagogi. Sevišķi pieminami Aleksandrs Skuja — konsekvents Jāņa Endzelīna sekotājs, fizikas skolotājs Eduards Celmiņš, ķīmijas un dabaszinību skolotājs, vairāku mācību grāmatu autors Jūlijs Traubergs. 1939. gada februārī skola ieguva Cēsu valsts Draudzīgā aicinājuma ģimnāzijas nosaukumu.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā to pārdēvēja par Cēsu 1. vidusskolu. 1942. gadā par Cēsu Valsts ģimnāziju, 1944. gadā atkal par Cēsu 1. vidusskolu. 1976. gadā uzsāka trīs jaunu korpusu būvi, tajā laikā skolā strādāja fizikas skolotājs, daudzu mācību grāmatu un metodisku izdevumu autors Gundaris Gailītis (PSRS Tautas izglītības darba teicamnieks), matemātikas skolotāja Marta Aļļe (Latvijas PSR Nopelniem bagātā skolotāja), matemātikas skolotājs, informātikas priekšmeta aizsācējs Cēsu rajonā Jānis Endele, mājturības skolotāja Rūta Rubene. 1991. gadā skolu sadalīja Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā un Cēsu 1. vidusskolā, kuru 1996. gadā nosauca par Cēsu pilsētas ģimnāziju. 2001. gadā skolas reorganizācijas rezultātā no skolas atdalīja Cēsu Pilsētas pamatskolu (1.—9. klases). Cēsu pilsētas ģimnāziju sadalīja proģimnāzijas klasēs (7.—9. klases) un ģimnāzijas klasēs (10.—12. klases). 2007. gadā skolu pārdēvēja par Cēsu Valsts ģimnāziju.[1]

Skolas vadītāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Jānis Saujiņš no 1925. līdz 1934. gadam
  • Krišjānis Mīlgrāvis no 1934. līdz 1936. gadam
  • Jānis Jansons no 1936. līdz 1940. gadam un no 1941. līdz 1943. gadam
  • Pēteris Miezītis no 1943. līdz 1944. gadam (?)
  • Augusts Balodis 1941. gadā, no 1944. līdz 1946. gadam
  • Ādolfs Pērkons no 1947. gada līdz 1949. gadam
  • Anatolijs Jekaraševs no 1949. gada līdz 1953. gadam
  • Arnolds Lejiņš no 1953. gada līdz 1955. gadam
  • Aldonis Builis no 1955. gada līdz 1960.gadam
  • Grigorijs Gromovs no 1960. gada līdz 1970. gadam
  • Aleksis Rubenis no 1970. gada līdz 1977. gadam
  • Guntis Grūslis no 1977. gada līdz 1984. gadam
  • Ivars Zemītis no 1984. gada līdz 2002. gadam
  • Gunta Bērziņa no 2002. gada

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 6. jūnijā. Skatīts: 2014. gada 14. augustā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]