Cēsu novads

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gadā. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Cēsu novads (2009—2021).
Cēsu novads
Cēsu novads karte 2021.png
Cēsu novads no 2021. gada 1. jūlija Cēsu novads no 2021. gada 1. jūlija
Centrs: Cēsis
Kopējā platība: 2668,2 km2
Iedzīvotāji (2021): 41 161
Blīvums: 15.4 iedz./km2
Izveidots: 2021. gadā
Domes priekšsēdētājs: Jānis Rozenbergs(Jaunā Vienotība)
Mājaslapa: www.cesis.lv/lv/

Cēsu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienots Cēsu novads, Amatas novads, Jaunpiebalgas novads, Līgatnes novads, Pārgaujas novads, Priekuļu novads un Vecpiebalgas novads. Robežojas rietumos ar Siguldas novadu, dienvidos ar Ogres novadu, dienvidos un dienvidaustrumos ar Madonas novadu, austrumos ar Gulbenes un Smiltenes novadiem, ziemeļos ar Valmieras novadu un ziemeļrietumos ar Limbažu novadu. Novada centrs atrodas Cēsu pilsētā.

Teritoriālais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Amatas pagasts, Cēsu pilsēta, Drabešu pagasts, Dzērbenes pagasts, Inešu pagasts, Jaunpiebalgas pagasts, Kaives pagasts, Liepas pagasts, Līgatnes pagasts, Līgatnes pilsēta, Mārsnēnu pagasts, Nītaures pagasts, Priekuļu pagasts, Raiskuma pagasts, Skujenes pagasts, Stalbes pagasts, Straupes pagasts, Taurenes pagasts, Vaives pagasts, Vecpiebalgas pagasts, Veselavas pagasts, Zaubes pagasts un Zosēnu pagasts.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cēsu novada dienvidu un dienvidaustrumu daļa atrodas Vidzemes Centrālajā augstienē (augstākie punkti — Elkas kalns 261 m un Brežģa kalns 255 m), rietumos ir Ziemeļrietumu Vidzemes pacēlums, ziemeļos — Vidusgaujas ieplaka. Divas trešdaļas novada virsmas aizņem pauguraines.[1] Augsnes — vāji un vidēji podzolētās uz smilšmāla vai mālsmilts cilmiežiem. Meži 1981. gadā aizņēma 44% toreizējās rajona teritorijas. Derīgie izrakteņi: dolomīts (Cēsis), grants (Āraiši, Pāvuli, Plukši), devona māls (Liepa, Gārša, Glūda, Murleja), kūdra (lielākie kūdras purvi — Lielais purvs, Lielais Unguru purvs). Rietumos un ziemeļrietumos Gaujas nacionālais parks.[2]

Vidējā temperatūra janvārī -6 °C, jūlijā 16 °C. Nokrišņi 650-700 mm gadā.[2]

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes gandrīz visas pieder Gaujas baseinam, lielākās — Amata, Līgatne, Brasla. Dienvidu daļā Daugavas pietekas — dienvidaustrumos Ogre, dienvidrietumos Bērzupe un Mergupe.

Ūdenstilpes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vairāk nekā 200 ezeru ar platību virs 1 hektāram, lielākie — Alauksts (7,47 km²), Inesis (5,2 km²), Ungurs (3,94 km²).[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Teritorija apdzīvota kopš akmens laikmeta. Uz 13. gadsimta sākumā tā bija sadalīta latgaļu un lībiešu Autīnes, Idumejas un Tālavas zemēs. Gauja tika izmantota kā tirdzniecības ceļš. 13. gadsimtā novadu pakļāva krustneši un sadalīja starp Rīgas arhibīskapiju un Livonijas ordeni.[2]

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas
N# Nosaukums Statuss Pagasts Iedzīvotāju
skaits (2021)[3]
1. Cēsis Pilsēta - 16 553
2. Liepa Ciems Liepas 2202
3. Priekuļi Ciems Priekuļu 2183
4. Augšlīgatne Ciems Līgatnes 1435
5. Līgatne Pilsēta - 1134
6. Jaunpiebalga Ciems Jaunpiebalgas 880
7. Jāņmuiža Ciems Priekuļu 528
8. Dzērbene Ciems Dzērbenes 484
9. Vecpiebalga Ciems Vecpiebalgas 457
10. Straupe Ciems Straupes 444
11. Līvi Ciems Drabešu 437

Pašvaldība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tautsaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojami novadnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojamas vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne".  298. lpp.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 Latvijas padomju enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 258, 259. lpp.
  3. LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze 29.01.2021

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]