Cēsu novads

Cēsu novads
	Cēsu novads no 2021. gada 1. jūlija
Karogs	Ģerbonis
Centrs:	Cēsis
Kopējā platība:	2 668,1 km2
• Sauszeme:	2 589,3 km2
• Ūdens:	78,8 km2
Iedzīvotāji (2022):	40 810
Blīvums (2022):	15,8 iedz./km2
Izveidots:	2021. gadā
Domes priekšsēdētājs:	Jānis Rozenbergs (Jaunā Vienotība)
Mājaslapa:	www.cesis.lv/lv/
	Cēsu novads Vikikrātuvē

Cēsu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienots Cēsu novads, Amatas novads, Jaunpiebalgas novads, Līgatnes novads, Pārgaujas novads, Priekuļu novads un Vecpiebalgas novads. Robežojas rietumos ar Siguldas novadu, dienvidos ar Ogres novadu, dienvidos un dienvidaustrumos ar Madonas novadu, austrumos ar Gulbenes un Smiltenes novadiem, ziemeļos ar Valmieras novadu un ziemeļrietumos ar Limbažu novadu. Novada centrs atrodas Cēsu pilsētā.

Teritoriālais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cēsu novada pašvaldības teritorija iedalās 7 apvienībās, apvienību iedalījums ir šāds:^[3]

Amatas apvienība: Amatas pagasts, Drabešu pagasts, Nītaures pagasts, Skujenes pagasts, Zaubes pagasts;

Cēsu apvienība: Cēsu pilsēta, Vaives pagasts;

Jaunpiebalgas apvienība: Jaunpiebalgas pagasts, Zosēnu pagasts;

Līgatnes apvienība: Līgatnes pilsēta, Līgatnes pagasts;

Pārgaujas apvienība: Raiskuma pagasts, Stalbes pagasts, Straupes pagasts;

Priekuļu apvienība: Liepas pagasts, Mārsnēnu pagasts, Priekuļu pagasts, Veselavas pagasts;

Vecpiebalgas apvienība: Dzērbenes pagasts, Inešu pagasts, Kaives pagasts, Taurenes pagasts, Vecpiebalgas pagasts.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cēsu novada dienvidu un dienvidaustrumu daļa atrodas Vidzemes Centrālajā augstienē (augstākie punkti — Elkas kalns 261 m un Brežģa kalns 255 m), rietumos ir Ziemeļrietumu Vidzemes pacēlums, ziemeļos — Vidusgaujas ieplaka. Divas trešdaļas novada virsmas aizņem pauguraines.^[4] Augsnes — vāji un vidēji podzolētās uz smilšmāla vai mālsmilts cilmiežiem. Meži 1981. gadā aizņēma 44% toreizējās rajona teritorijas. Derīgie izrakteņi: dolomīts (Cēsis), grants (Āraiši, Pāvuli, Plukši), devona māls (Liepa, Gārša, Glūda, Murleja), kūdra (lielākie kūdras purvi — Lielais purvs, Lielais Unguru purvs). Rietumos un ziemeļrietumos Gaujas nacionālais parks.^[5]

Vidējā temperatūra janvārī -6 °C, jūlijā 16 °C. Nokrišņi 650-700 mm gadā.^[5]

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes gandrīz visas pieder Gaujas baseinam, lielākās — Amata, Līgatne, Brasla. Dienvidu daļā Daugavas pietekas — dienvidaustrumos Ogre, dienvidrietumos Bērzupe un Mergupe.

Ūdenstilpes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vairāk nekā 200 ezeru ar platību virs 1 hektāram, lielākie — Alauksts (7,47 km²), Inesis (5,2 km²), Ungurs (3,94 km²).^[5]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novada ģerbonis (2010–2021)

Teritorija apdzīvota kopš akmens laikmeta. Uz 13. gadsimta sākumā tā bija sadalīta latgaļu un lībiešu Autīnes, Idumejas un Tālavas zemēs. Gauja tika izmantota kā tirdzniecības ceļš. 13. gadsimtā novadu pakļāva krustneši un sadalīja starp Rīgas arhibīskapiju un Livonijas ordeni.^[5] Pēc Livonijas kara 1560. gados nonāca Pārdaugavas Livonijas hercogistē, pēc 1629. gada Zviedru Vidzemes pārvaldē. Lielā Ziemeļu kara laikā tā teritoriju iekaroja Krievijas impērija un 1721. gadā iekļāva to Rīgas guberņā.^[5] Kopš 1918. gada ietilpst Latvijas Republikā.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±%
1967	57 067	—
1979	56 564	−0.9%

Gads	Iedz.	±%
1989	58 881	+4.1%
2000	54 814	−6.9%

Gads	Iedz.	±%
2011	46 460	−15.2%
2021	40 924	−11.9%

Lielākās apdzīvotās vietas
N#	Nosaukums	Statuss	Pagasts	Iedzīvotāju skaits (2021)^[6]
1.	Cēsis	Pilsēta	-	16 553
2.	Liepa	Ciems	Liepas	2202
3.	Priekuļi	Ciems	Priekuļu	2183
4.	Augšlīgatne	Ciems	Līgatnes	1435
5.	Līgatne	Pilsēta	-	1134
6.	Jaunpiebalga	Ciems	Jaunpiebalgas	880
7.	Jāņmuiža	Ciems	Priekuļu	528
8.	Dzērbene	Ciems	Dzērbenes	484
9.	Vecpiebalga	Ciems	Vecpiebalgas	457
10.	Straupe	Ciems	Straupes	444
11.	Līvi	Ciems	Drabešu	437

Nacionālais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cēsu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā^[7]

Latvieši (36223)			89.2%
Krievi (2876)			7.1%
Baltkrievi (447)			1.1%
Poļi (324)			0.8%
Ukraiņi (320)			0.8%
Cita un neizvēlēta (432)			1.1%

Pašvaldība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tautsaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojami novadnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jānis Seskis (1877—1943), skolotājs un Latvijas diplomāts;
Linda Leen (1979), dziedātāja;
Inga Alsiņa—Lasmane (1978), aktrise;
Jānis Cimze (1814—1881), komponists, skolotājs;
Daumants Gailis (1927—1991), diriģents, profesors, kordiriģents;
Uldis Dumpis (1943), aktieris;
Artis Rasmanis (1971), uzņēmējs, motosportists;
Eero Rass (1961), skolotājs, stikla mākslinieks, mākslinieks;
Iluta Gaile (1968), kamaniņu braucēja;
Kristīne Garklāva (1979), TV ziņu moderatore, žurnāliste;
Kristers Serģis (1974), motosportists;
Ritums Ivanovs (1968), gleznotājs;
Tēlnieku Jansonu dzimta;
- Kārlis Jansons (1896—1986);
- Andrejs Jansons (1937—2006);
- Matiass Jansons (1973);
Alfrēds Bruno Jānis Kalniņš (1879—1951), komponists, diriģents, ērģelnieks;
Gunārs Ķirsons (1951), uzņēmējs;
Eduards Veidenbaums (1867—1892), dzejnieks;
Andrejs Žagars (1958), aktieris, režisors, uzņēmējs;
Juris Žagars (1961), aktieris, uzņēmējs;
Ernests Putniņš (1867-1962), ārsts ginekologs, LU profesors;
Melānija Vanaga (1905-1997), rakstniece;
Emīls Dārziņš (1875—1910), komponists un mūzikas kritiķis;
Hermanis Buduls (1882—1954), psihiatrs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors un dekāns;
Kārlis Miesnieks (1887—1977), gleznotājs;
Augusts Ģiezens (1888—1964), valodnieks un skolotājs;
Jēkabs Strazdiņš (1905—1958), gleznotājs, pedagogs un mākslas kritiķis;
Jānis Paukštello (1951), aktieris;
Milda Lauberte (1918—2009), ārste, šaha meistare;
Pauls Valdens (1863—1957), ķīmiķis, viens no stereoķīmijas pamatlicējiem;
Jānis Šulcs (1885—1979) ķirurgs, LU Medicīnas fakultātes profesors (1937–1944), Rīgas pilsētas 2. slimnīcas direktors (1941-1943);
Baiba Bendika (1991), biatloniste;
Eduards Veidenbaums (1867-1892), dzejnieks un tulkotājs;
Edvards Treimanis–Zvārgulis (1866-1950), dzejnieks, Krievijas Impērijas Otrās Valsts domes deputāts (1907);
Dāvids Rudzītis (1881-1939), pirmais Valsts kancelejas direktors;
Jānis Zālītis (1897—1941), Latvijas Bruņoto spēku virsnieks un diplomāts;
Reinis Kaudzīte (1839—1920), un Matīss Kaudzīte (1848—1926), rakstnieki, novadpētnieki, pedagogi, pirmā latviešu romāna "Mērnieku laiki" autori;
Pauls Gailītis (1869—1943), sabiedriskais darbinieks, luterāņu mācītājs un skolotājs. Latvijas Republikas izglītības ministrs (1923);
Voldemārs Zāmuēls (1872—1948), politiskais darbinieks, jurists. Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes priekšsēdētājs (1917—1918), Latvijas Ministru prezidents (1924);
Kārlis Bormanis (1877—1958), tautskolotājs, kultūras darbinieks, bezalkoholiskā vīnes receptes izgudrotājs, pirmo ģeogrāfijas mācību grāmatu autors Latvijā;
Kārlis Skalbe (1879—1945), latviešu dzejnieks, prozaiķis un politiķis;
Antons Austriņš (1884—1934), latviešu rakstnieks;
Pauls Putniņš (1937—2018), latviešu dramaturgs, režisors, publicists un politiķis, 5., 6. un 9. Saeimas deputāts;
Aleksandrs Kiršteins (1948), latviešu politiķis un arhitekts, Latvijas Republikas Augstākās Padomes un vairāku Saeimas sasaukumu deputāts.