Cēsu novads
| Cēsu novads | ||||
|---|---|---|---|---|
 | ||||
 | ||||
|
||||
| Centrs: | Cēsis | |||
| Platība: | 171,7[1] km2 | |||
| Iedzīvotāji (2017): | 18 440[2] | |||
| Blīvums: | 107.4 iedz./km2 | |||
| Izveidots: | 2009. gadā | |||
| Domes priekšsēdētājs: | Jānis Rozenbergs (Vienotība) | |||
| Teritoriālās vienības: |
Cēsu pilsēta Vaives pagasts | |||
| Mājaslapa: | www | |||
 Cēsu novads Vikikrātuvē
| ||||
Cēsu novads ir administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Vidzemē. Novads izveidots 2009. gadā, apvienojoties Cēsu pilsētai un bijušā Cēsu rajona Vaives pagastam. Pašreizējais Cēsu novada pašvaldības priekšsēdētājs ir Jānis Rozenbergs, kurš amatā stājās 2013. gada 14. jūnijā, nomainot iepriekšējo pašvaldības vadītāju Gintu Šķenderu.
Pēc 2021. gada Administratīvi teritoriālās reformas novadā iekļauts Amatas pagasts, Cēsu pilsēta, Drabešu pagasts, Dzērbenes pagasts, Inešu pagasts, Jaunpiebalgas pagasts, Kaives pagasts, Liepas pagasts, Līgatnes pagasts, Līgatnes pilsēta, Mārsnēnu pagasts, Nītaures pagasts, Priekuļu pagasts, Raiskuma pagasts, Skujenes pagasts, Stalbes pagasts, Straupes pagasts, Taurenes pagasts, Vaives pagasts, Vecpiebalgas pagasts, Veselavas pagasts, Zaubes pagasts un Zosēnu pagasts.[3]
Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šī sadaļa jāpapildina. |
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Cēsis ( vācu: Wenden) Indriķa hronikā pirmoreiz minētas 1206. gadā, kas tiek uzskatīts par pilsētas dibināšanas laiku. Zobenbrāļu ordenis blakus vendu pilskalnam, kas tagad zināms kā Riekstukalns, 1209. gadā uzsāka mūra pils celtniecību. Pilsētas tiesības Cēsis ieguva 1227. gadā. 1237. gadā pirmais Livonijas ordeņa mestrs Hermanis Balke Cēsu viduslaiku pili izvēlējas par savu rezidenci, tādējādi Cēsis kļuva par Livonijas ordeņa valsts galvaspilsētu. No 1281. līdz 1284. gadam tika uzbūvēta Cēsu Sv. Jāņa baznīca, kas joprojām ir lielākā viduslaiku bazilika Latvijas teritorijā ārpus Rīgas. Kopš 14. gadsimta zināms Cēsu ģerbonis. 15. gadsimtā Cēsu viduslaiku pils kļuva par Livonijas ordeņa mestra Valtera fon Pletenberga rezidenci. Livonijas kara laikā pilsētu un novadu izpostīja.
,_%D0%A6%D0%B5%D1%81%D0%B8%D1%81_%D1%80%D0%B0%D0%B9%D0%BE%D0%BD_(C%C4%93su_rajons),_%D0%A6%D0%B5%D1%81%D0%B8%D1%81_(C%C4%93sis),_%D0%A6%D0%B5%D0%BD%D1%82%D1%80_(Centrs)_(B%C4%93rzaines_iela),_%D0%BF%D0%B0%D0%BC%D1%8F%D1%82%D0%BD%D0%B8%D0%BA_(C%C4%93su_pulka_Skolnieku_rotas_piemineklis),_14-08_08.07.2006_-_panoramio.jpg)
Noslēdzoties Polijas-Zviedrijas karam 1629. gadā tagadējais Cēsu novads nonāca Zviedru Vidzemes sastāvā, pilsētu gandrīz pilnīgi nopostīja ugunsgrēks. Ugunsnelaimes turpinājās arī 18. gadsimtā, kad Cēsis, nu atrodoties Krievijas impērijas pārvaldībā, vēlreiz tika izpostītas. 1770. gadā Katrīna II Cēsu draudzes novadā esošo Lodes muižu nodeva ģenerālim Oto fon Veismanim, no kā radies Veismaņu muižas vārds. 1785. gadā Cēsis kļuva par apriņķa pilsētu, gadsimta beigās pilsētu apdzīvoja vien 1035 iedzīvotāji.
19. gadsimta beigās novads sāka strauji attīstīties, jo caur to 1889. gadā tika uzbūvēta Dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava. 1911. gadā Priekuļos darbu uzsāka Baltijas mašīnu izmēģināšanas stacija. 1919. gada jūnijā novada teritorijā notika Cēsu kaujas starp Baltijas vācu landesvēru un igauņu—latviešu spēkiem, kuros piedalījās Cēsu pulka Skolnieku rota. Gadsimta sākumā Vaives pagastā darbojās pienotava, kas ražoja eksportsviestu, kā arī kaļķu ceplis, kokzāģētava, smēdes u.c. Cēsu pilsētā Atmodas laikā Cēsu Jaunās pils tornī pacēla Latvijas valsts karogu. 1999. gadā Baltijas mašīnu izmēģināšanas stacijas saimniecību pārveidoja par Lauksaimniecības tehnikas sertifikācijas un testēšanas centru.
2006. gadā Cēsis svinēja savu 800 gadi, bet 2009. gadā pēc novadu reformas tika izveidots Cēsu novads, kas apvieno Cēsu pilsētu un Vaives pagastu.
Teritoriālais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Cēsu novads pēc Administratīvi teritoriālās reformas izveidojās apvienojot Cēsu pilsētu un Vaives pagastu. Cēsu pilsētas kopējā platība ir 19,3 km2, bet Vaives pagasta platība ir 152,4 km2. Kopējā Cēsu novada administratīvās teritorijas platība ir 171,7 km2. Pēc kopējās platības Cēsu novads ir viens no mazākajiem — 14 mazākais no 110 novadiem.
| Novada teritoriālās vienības | Iedzīvotāju skaits (01.01.2017.) | Platība, km2 | ||
| Cēsu pilsēta | 16 937 | 18 440 | 19,3 | 171,7 |
| Vaives pagasts | 1503 | 152,4 | ||
Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Apdzīvota vieta | Statuss | Koordinātas |
|---|---|---|
| Cēsis | Pilsēta | 57°18'47.5"N 25°16'29.3"E |
| Rīdzene | Vidējciems | 57°15′42″N 25°25′36″E |
| Krīvi | Vidējciems | 57°16′28″N 25°19′38″E |
| Mežmaļi | Skrajciems | 57°16′49″N 25°24′27″E |
| Rāmuļi | Skrajciems | 57°12′43″N 25°24′48″E |
| Veismaņi | Mazciems | 57°17′44″N 25°21′01″E |
Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Etniskais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pašvaldība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Cēsu novada pašvaldības pārvaldes struktūru pārvalda Cēsu novada dome. Cēsu novada domē darbojas 15 deputāti, kuri tika ievēlēti 2017. gada pašvaldību vēlēšanās. 11 deputāti pārstāv partiju „Vienotība”, divi „Latvijas Zemnieku Savienību”, bet pa vienam ir no „Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”” un „Latvijas Zaļā partija”[5].
Cēsu novada dome tieši pārvalda:
- komitejas:
- izglītības, kultūras un sporta jautājumu;
- sociālo un veselības jautājumu;
- uzņēmējdarbības un attīstības;
- finanšu;
- kapitālsabiedrības, kurās Cēsu novada pašvaldība ir kādu kapitāldaļu turētāja;
- biedrības un nodibinājumi, kurās pašvaldībai ir biedra statuss;
- ar domes lēmumiem izveidotas darba grupas un komisijas.
Atsevišķi par dažādām Cēsu novada domes struktūrvienībām ir atbildīgs Cēsu novada domes priekšsēdētājs (tag. Jānis Rozenbergs). Viņa pārvaldībā ir:
- Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks;
- izpilddirektors;
- iestādes, kas realizē visu veidu izglītības programmas;
- aģentūras;
- citas iestādes[6].
Tautsaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Galvenās tautsaimniecības nozares Cēsu novadā ir radošās un kultūras industrijas, tirdzniecība, pārtikas rūpniecība, lauksaimniecība un mežsaimniecība, pakalpojumu sniegšana, īpaši izceļot transporta, loģistikas un servisa pakalpojumus[7].
Lielākie uzņēmumi Cēsu novadā (uz 2016. gadu) ir:
- A/S „Cēsu Alus”;
- SIA „ALB”;
- SIA „M. E. LAT—LUX”;
- SIA „Beātus”;
- A/S „CATA” u.c[8].
Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Cēsu novadā darbojas 9 vispārizglītojošās skolas (pēc 2017. gada. 1. septembra datiem), kopā sasniedzot 2572 skolēnu skaitu, izglītību iespējams iegūt arī profesionālajā izglītības iestādē, kas ir Cēsu Profesionālā vidusskola, un Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolā.
Papildu izglītību iespējams gūt tādās izglītības iestādēs kā Cēsu pilsētas Sporta skola un Cēsu pilsētas Mākslas skola.
Cēsu novadā darbojas 9 pirmsskolas izglītības iestādes, kurās mācās 977 bērni[9].
Cēsu novadā iespējams gūt arī augstāko izglītību. Cēsu pilsētā atrodas Rīgas Tehniskās universitātes, Biznesa augstskolas Turība un Latvijas Universitātes (agrāk Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas) filiāles.
Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojami novadnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Jānis Seskis (1877—1943), skolotājs un Latvijas diplomāts;
- Linda Leen (1979), dziedātāja;
- Inga Alsiņa—Lasmane (1978), aktrise;
- Jānis Cimze (1814—1881), komponists, skolotājs;
- Daumants Gailis (1927—1991), diriģents, profesors, kordiriģents;
- Uldis Dumpis (1943), aktieris;
- Artis Rasmanis (1971), uzņēmējs, motosportists;
- Eero Rass (1961), skolotājs, stikla mākslinieks, mākslinieks;
- Iluta Gaile (1968), kamaniņu braucēja;
- Kristīne Garklāva (1979), TV ziņu moderatore, žurnāliste;
- Kristers Serģis (1974), motosportists;
- Ritums Ivanovs (1968), gleznotājs;
- Tēlnieku Jansonu dzimta;
- Kārlis Jansons (1896—1986);
- Andrejs Jansons (1937—2006);
- Matiass Jansons (1973);
- Alfrēds Bruno Jānis Kalniņš (1879—1951), komponists, diriģents, ērģelnieks;
- Gunārs Ķirsons (1951), uzņēmējs;
- Eduards Veidenbaums (1867—1892), dzejnieks;
- Andrejs Žagars (1958), aktieris, režisors, uzņēmējs;
- Juris Žagars (1961), aktieris, uzņēmējs[10].
Ievērojamas vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija
- ↑ PMLP dati, Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās [1] Archived 2018. gada 28. janvārī, Wayback Machine vietnē. 01.07.2017.
- ↑ https://www.tvnet.lv/7002404/valsts-prezidents-izsludina-administrativi-teritorialas-reformas-likumu?utm_source=twitter.com&utm_medium=social&utm_campaign=cms_share
- ↑ «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 16.01.2017. Skatīts: 12.01.2017.
- ↑ «2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas». 23.07.2017.
- ↑ «Cēsu novada pašvaldības pārvaldes struktūras shēma». 08.04.2016.[novecojusi saite]
- ↑ «Cēsu novada integrētās attīstības programma 2013.-2019. gadam». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. maijā.
- ↑ «Uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu pa gadiem. Cēsu novads.».
- ↑ «Skolēnu skaits Cēsu novada vispārizglītojošās skolās (pēc 2017.gada 1.septembra datiem), Audzēkņu skaits Cēsu novada pirmsskolas izglītības iestādēs».
- ↑ «Novadnieki».
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
