Cēsu novads

Cēsu novads
Ģerbonis
Centrs:	Cēsis
Platība:	171,7 km2
Iedzīvotāji (2017):	18 440
Blīvums:	107.4 iedz./km2
Izveidots:	2009. gadā
Domes priekšsēdētājs:	Jānis Rozenbergs (Vienotība)
Teritoriālās vienības:	Cēsu pilsēta Vaives pagasts
Mājaslapa:	www.cesis.lv
Cēsu novads Vikikrātuvē

Cēsu novads ir administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Vidzemē. Novads izveidots 2009. gadā, apvienojoties Cēsu pilsētai un bijušā Cēsu rajona Vaives pagastam. Pašreizējais Cēsu novada pašvaldības priekšsēdētājs ir Jānis Rozenbergs, kurš amatā stājās 2013. gada 14. jūnijā, nomainot iepriekšējo pašvaldības vadītāju Gintu Šķenderu.

Vēsture

Cēsu Viduslaiku pils 1793. gadā.

Cēsis ( vācu: Wenden) Indriķa hronikā pirmoreiz minētas 1206. gadā, kas tiek uzskatīts par pilsētas dibināšanas laiku. Zobenbrāļu ordenis blakus vendu pilskalnam, kas tagad zināms kā Riekstukalns, 1209. gadā uzsāka mūra pils celtniecību. Pilsētas tiesības Cēsis ieguva 1227. gadā. 1237. gadā pirmais Livonijas ordeņa mestrs Hermanis Balke Cēsu viduslaiku pili izvēlējas par savu rezidenci, tādējādi Cēsis kļuva par Livonijas ordeņa valsts galvaspilsētu. No 1281. līdz 1284. gadam tika uzbūvēta Cēsu Sv. Jāņa baznīca, kas joprojām ir lielākā viduslaiku bazilika Latvijas teritorijā ārpus Rīgas. Kopš 14. gadsimta zināms Cēsu ģerbonis. 15. gadsimtā Cēsu viduslaiku pils kļuva par Livonijas ordeņa mestra Valtera fon Pletenberga rezidenci. Livonijas kara laikā pilsētu un novadu izpostīja. 

Cēsu Pulka Skolnieku rotas piemineklis. Pieminekli atklāja 1938. gadā, taču 12 gadus vēlāk demontēja. Atmodas laikā piemineklis tika radīts no jauna, to atklāja 1992. gada 11. novembrī.

Noslēdzoties Polijas-Zviedrijas karam 1629. gadā tagadējais Cēsu novads nonāca Zviedru Vidzemes sastāvā, pilsētu gandrīz pilnīgi nopostīja ugunsgrēks. Ugunsnelaimes turpinājās arī 18. gadsimtā, kad Cēsis, nu atrodoties Krievijas impērijas pārvaldībā, vēlreiz tika izpostītas. 1770. gadā Katrīna II Cēsu draudzes novadā esošo Lodes muižu nodeva ģenerālim Oto fon Veismanim, no kā radies Veismaņu muižas vārds. 1785. gadā Cēsis kļuva par apriņķa pilsētu, gadsimta beigās pilsētu apdzīvoja vien 1035 iedzīvotāji.

19. gadsimta beigās novads sāka strauji attīstīties, jo caur to 1889. gadā tika uzbūvēta Dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava. 1911. gadā Priekuļos darbu uzsāka Baltijas mašīnu izmēģināšanas stacija. 1919. gada jūnijā novada teritorijā notika Cēsu kaujas starp Baltijas vācu landesvēru un igauņu—latviešu spēkiem, kuros piedalījās Cēsu pulka Skolnieku rota. Gadsimta sākumā Vaives pagastā darbojās pienotava, kas ražoja eksportsviestu, kā arī kaļķu ceplis, kokzāģētava, smēdes u.c. Cēsu pilsētā Atmodas laikā Cēsu Jaunās pils tornī pacēla Latvijas valsts karogu. 1999. gadā Baltijas mašīnu izmēģināšanas stacijas saimniecību pārveidoja par Lauksaimniecības tehnikas sertifikācijas un testēšanas centru.

2006. gadā Cēsis svinēja savu 800 gadi, bet 2009. gadā pēc novadu reformas tika izveidots Cēsu novads, kas apvieno Cēsu pilsētu un Vaives pagastu. 

Teritoriālais iedalījums

Cēsu novads pēc Administratīvi teritoriālās reformas izveidojās apvienojot Cēsu pilsētu un Vaives pagastu. Cēsu pilsētas kopējā platība ir 19,3 km2, bet Vaives pagasta platība ir 152,4 km2. Kopējā Cēsu novada administratīvās teritorijas platība ir 171,7 km2. Pēc kopējās platības Cēsu novads ir viens no mazākajiem — 14 mazākais no 110 novadiem.

Novada teritoriālās vienības	Iedzīvotāju skaits (01.01.2017.)		Platība, km2
Cēsu pilsēta	16 937	18 440	19,3	171,7
Vaives pagasts	1503		152,4

Apdzīvotās vietas

Apdzīvota vieta	Statuss	Koordinātas
Cēsis	Pilsēta	57°18'47.5"N 25°16'29.3"E
Rīdzene	Vidējciems	57°15′42″N 25°25′36″E
Krīvi	Vidējciems	57°16′28″N 25°19′38″E
Mežmaļi	Skrajciems	57°16′49″N 25°24′27″E
Rāmuļi	Skrajciems	57°12′43″N 25°24′48″E
Veismaņi	Mazciems	57°17′44″N 25°21′01″E

Iedzīvotāji

Etniskais sastāvs

Cēsu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā
Latvieši (15706)			85.1%
Krievi (1774)			9.6%
Baltkrievi (198)			1.1%
Cita tautība (768)			4.2%

Pašvaldība

Cēsu novada pašvaldības pārvaldes struktūru pārvalda Cēsu novada dome. Cēsu novada domē darbojas 15 deputāti, kuri tika ievēlēti 2017. gada pašvaldību vēlēšanās. 11 deputāti pārstāv partiju „Vienotība”, divi „Latvijas Zemnieku Savienību”, bet pa vienam ir no „Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”” un „Latvijas Zaļā partija”. 

Cēsu novada dome tieši pārvalda:

• komitejas:
  • izglītības, kultūras un sporta jautājumu;
  • sociālo un veselības jautājumu;
  • uzņēmējdarbības un attīstības;
  • finanšu;
• kapitālsabiedrības, kurās Cēsu novada pašvaldība ir kādu kapitāldaļu turētāja;
• biedrības un nodibinājumi, kurās pašvaldībai ir biedra statuss;
• ar domes lēmumiem izveidotas darba grupas un komisijas.

Atsevišķi par dažādām Cēsu novada domes struktūrvienībām ir atbildīgs Cēsu novada domes priekšsēdētājs (tag. Jānis Rozenbergs). Viņa pārvaldībā ir:

• Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks;
• izpilddirektors;
• iestādes, kas realizē visu veidu izglītības programmas;
• aģentūras;
• citas iestādes.

Tautsaimniecība

Galvenās tautsaimniecības nozares Cēsu novadā ir radošās un kultūras industrijas, tirdzniecība, pārtikas rūpniecība, lauksaimniecība un mežsaimniecība, pakalpojumu sniegšana, īpaši izceļot transporta, loģistikas un servisa pakalpojumus. 

Lielākie uzņēmumi Cēsu novadā (uz 2016. gadu) ir:

• A/S „Cēsu Alus”;
• SIA „ALB”;
• SIA „M. E. LAT—LUX”;
• SIA „Beātus”;
• A/S „CATA” u.c. 

Izglītība

Cēsu novadā darbojas 9 vispārizglītojošās skolas (pēc 2017. gada. 1. septembra datiem), kopā sasniedzot 2572 skolēnu skaitu, izglītību iespējams iegūt arī profesionālajā izglītības iestādē, kas ir Cēsu Profesionālā vidusskola, un Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolā.

Papildu izglītību iespējams gūt tādās izglītības iestādēs kā Cēsu pilsētas Sporta skola un Cēsu pilsētas Mākslas skola.

Cēsu novadā darbojas 9 pirmsskolas izglītības iestādes, kurās mācās 977 bērni.

Cēsu novadā iespējams gūt arī augstāko izglītību. Cēsu pilsētā atrodas Rīgas Tehniskās universitātes, Biznesa augstskolas Turība un Latvijas Universitātes (agrāk Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas) filiāles.

Ievērojami novadnieki

• Jānis Seskis (1877—1943), skolotājs un Latvijas diplomāts;
• Linda Leen (1979), dziedātāja;
• Inga Alsiņa—Lasmane (1978), aktrise;
• Jānis Cimze (1814—1881), komponists, skolotājs;
• Daumants Gailis (1927—1991), diriģents, profesors, kordiriģents;
• Uldis Dumpis (1943), aktieris;
• Artis Rasmanis (1971), uzņēmējs, motosportists;
• Eero Rass (1961),  skolotājs, stikla mākslinieks, mākslinieks;
• Iluta Gaile (1968), kamaniņu braucēja;
• Kristīne Garklāva (1979), TV ziņu moderatore, žurnāliste;
• Kristers Serģis (1974), motosportists;
• Ritums Ivanovs (1968), gleznotājs;
• Tēlnieku Jansonu dzimta;
  • Kārlis Jansons (1896—1986);
  • Andrejs Jansons (1937—2006);
  • Matiass Jansons (1973);
• Alfrēds Bruno Jānis Kalniņš (1879—1951), komponists, diriģents, ērģelnieks;
• Gunārs Ķirsons (1951), uzņēmējs;
• Eduards Veidenbaums (1867—1892), dzejnieks;
• Andrejs Žagars (1958), aktieris, režisors, uzņēmējs;
• Juris Žagars (1961), aktieris, uzņēmējs.

Ārējās saites

• Oficiālā mājaslapa