Cēsu novads

Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gadā. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Cēsu novads (2009—2021).

Cēsu novads
Cēsu novads no 2021. gada 1. jūlija
Centrs:	Cēsis
Kopējā platība:	2668,2 km2
Iedzīvotāji (2021):	41 161
Blīvums:	15.4 iedz./km2
Izveidots:	2021. gadā
Domes priekšsēdētājs:	Jānis Rozenbergs (Jaunā Vienotība)
Mājaslapa:	www.cesis.lv/lv/

Cēsu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienots Cēsu novads, Amatas novads, Jaunpiebalgas novads, Līgatnes novads, Pārgaujas novads, Priekuļu novads un Vecpiebalgas novads. Robežojas rietumos ar Siguldas novadu, dienvidos ar Ogres novadu, dienvidos un dienvidaustrumos ar Madonas novadu, austrumos ar Gulbenes un Smiltenes novadiem, ziemeļos ar Valmieras novadu un ziemeļrietumos ar Limbažu novadu. Novada centrs atrodas Cēsu pilsētā.

Teritoriālais iedalījums

Amatas pagasts, Cēsu pilsēta, Drabešu pagasts, Dzērbenes pagasts, Inešu pagasts, Jaunpiebalgas pagasts, Kaives pagasts, Liepas pagasts, Līgatnes pagasts, Līgatnes pilsēta, Mārsnēnu pagasts, Nītaures pagasts, Priekuļu pagasts, Raiskuma pagasts, Skujenes pagasts, Stalbes pagasts, Straupes pagasts, Taurenes pagasts, Vaives pagasts, Vecpiebalgas pagasts, Veselavas pagasts, Zaubes pagasts un Zosēnu pagasts.

Daba

Cēsu novada dienvidu un dienvidaustrumu daļa atrodas Vidzemes Centrālajā augstienē (augstākie punkti — Elkas kalns 261 m un Brežģa kalns 255 m), rietumos ir Ziemeļrietumu Vidzemes pacēlums, ziemeļos — Vidusgaujas ieplaka. Divas trešdaļas novada virsmas aizņem pauguraines. Augsnes — vāji un vidēji podzolētās uz smilšmāla vai mālsmilts cilmiežiem. Meži 1981. gadā aizņēma 44% toreizējās rajona teritorijas. Derīgie izrakteņi: dolomīts (Cēsis), grants (Āraiši, Pāvuli, Plukši), devona māls (Liepa, Gārša, Glūda, Murleja), kūdra (lielākie kūdras purvi — Lielais purvs, Lielais Unguru purvs). Rietumos un ziemeļrietumos Gaujas nacionālais parks.

Vidējā temperatūra janvārī -6 °C, jūlijā 16 °C. Nokrišņi 650-700 mm gadā.

Upes

Upes gandrīz visas pieder Gaujas baseinam, lielākās — Amata, Līgatne, Brasla. Dienvidu daļā Daugavas pietekas — dienvidaustrumos Ogre, dienvidrietumos Bērzupe un Mergupe.

Ūdenstilpes

Vairāk nekā 200 ezeru ar platību virs 1 hektāram, lielākie — Alauksts (7,47 km²), Inesis (5,2 km²), Ungurs (3,94 km²).

Vēsture

Teritorija apdzīvota kopš akmens laikmeta. Uz 13. gadsimta sākumā tā bija sadalīta latgaļu un lībiešu Autīnes, Idumejas un Tālavas zemēs. Gauja tika izmantota kā tirdzniecības ceļš. 13. gadsimtā novadu pakļāva krustneši un sadalīja starp Rīgas arhibīskapiju un Livonijas ordeni.

Iedzīvotāji

Lielākās apdzīvotās vietas

N#	Nosaukums	Statuss	Pagasts	Iedzīvotāju skaits (2021)
1.	Cēsis	Pilsēta	-	16 553
2.	Liepa	Ciems	Liepas	2202
3.	Priekuļi	Ciems	Priekuļu	2183
4.	Augšlīgatne	Ciems	Līgatnes	1435
5.	Līgatne	Pilsēta	-	1134
6.	Jaunpiebalga	Ciems	Jaunpiebalgas	880
7.	Jāņmuiža	Ciems	Priekuļu	528
8.	Dzērbene	Ciems	Dzērbenes	484
9.	Vecpiebalga	Ciems	Vecpiebalgas	457
10.	Straupe	Ciems	Straupes	444
11.	Līvi	Ciems	Drabešu	437