Cīrulīšu bezdibenis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Cīrulīšu bezdibenis
Cīrulīšu bezdibenis.jpg
Cīrulīšu bezdibenis (Latvija)
Cīrulīšu bezdibenis
Cīrulīšu bezdibenis
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Cīrulīši, Cēsis, Latvija
Koordinātas 57°18′05″N 25°13′51″E / 57.30139°N 25.23083°E / 57.30139; 25.23083Koordinātas: 57°18′05″N 25°13′51″E / 57.30139°N 25.23083°E / 57.30139; 25.23083
Dziļums 6 m
Platums 12—15 m
Augstums 7 m
Ģeoloģija Sufozija
Ieejas 1
Piekļuve Apgrūtināta

Cīrulīšu bezdibenis jeb Cīrulīšu ala[1] ir sufozijas ala, kas atrodas Cīrulīšu apkaimē, Cēsīs. Ala atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā un ir viens no Cīrulīšu dabas taku apskates objektiem.

Ala ir veidojusies smilšakmenī, tā ir 6 m dziļa, augstums aptuveni 7 m, bet platums no 12 līdz 15 m.[2] Latvijas mērogam ala ir unikāla, jo tās ieeju veido aptuveni 6 m dziļa vertikāla šahta, pa kuru ir iespējams nokļūt lielākā telpā.[3] Visticamāk senāk Cīrulīšu bezdibeņa ieeja bijusi citviet, taču tā aizbrukusi un laika gaitā ir iegruvuši alas griesti, izveidojot pašreizējo ieeju.[2] Apkārt alai ir izveidots nožogojums, un atvērums zemē ir aizklāts ar koka režģi, lai cilvēki nespētu iekļūt Cīrulīšu bezdibenī. Vienlaikus režģis nemaina alas kā biotopa mikroklimatu, kā arī bezmugurkaulnieku un sikspārņu sugas spēj alā iekļūt vai no tās izkļūt.[3][4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Cīrulīšu ala :: Cīrulīši , Cēsis , Cēsu nov., Vidzemes reģ. :: Vietas.lv». Vietas.lv - Latvijas ceļvedis, Latvijas karte, pilsētas, rajoni, tūrisma un citi interesanti objekti, pasākumi. Skatīts: 2021-02-11.
  2. 2,0 2,1 Indulis Krauze. «Cīrulīšu bezdibenis». alas.lv. Skatīts: 2019. gada 12. janvārī.
  3. 3,0 3,1 Juris Smaļinskis, Andris Junkurs. «Pozitīvie un negatīvie dabas resursu apsaimniekošanas un izmantošanas piemēri populāros un potenciālos tūrisma objektos/teritorijās». celotajs.lv. LLTA "Lauku ceļotājs". Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 21. aprīlī. Skatīts: 2019. gada 12. janvārī.
  4. «Dīķu naktssikspārņa fona monitoringa metodika (2013). Lielās mītnes». biodiv.daba.gov.lv/. Bioloģiskā daudzveidība Latvijā Informācijas un sadarbības tīkls (CHM). Skatīts: 2019. gada 12. janvārī.