Cīrulīši (Cēsis)
- Šis raksts ir par Cēsu pilsētas daļu. Par citām jēdziena Cīrulīši nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Cīrulīši | |
|---|---|
| Pamatinformācija | |
| Pilsēta |  Cēsis
|
| Transports | |
| Autobuss | Cēsu AO - Cīrulīši - Cēsu AO (Nr. 3005) |
| Papildinformācija | |
Cīrulīši ir Cēsu pilsētas daļa tās dienvidrietumos. Nozīmīgs kūrorts jau no 20. gadsimta 30. gadiem.[1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Nosaukumu vietai devusi Cīrulīšu muiža, ap kuru atradies arī parks.[2]
Kūrorta vēsture sākās 20. gs. 30. gados, kad pēc muižas pēdējās īpašnieces grāfienes Alises fon Zeineres (Ceineres) emigrācijas tur iekārtoja bērnu vasaras nometni. Otrā pasaules kara laikā Cīrulīšos atradās hospitālis vācu virsniekiem, 1944. gadā izveidota pionieru nometne, bet no 1945. gada tur atradies atpūtas nams. Pēc kara teritorija tika sakopta, tur notika plaša būvniecība, attīstot šo vietu kā kūrortu. Šeit uzbūvēja Vissavienības atpūtas namu jeb sanatoriju "Cīrulīši". Ziedu laikos šeit strādāja 300 darbinieku, tika izbūvēti pieci guļamkorpusi ar 772 gultas vietām, kas vasarās bija pārpildīti. Blakus atradās poliklīnika ar laboratoriju un rentgena kabinetu. Ūdens un dūņu dziedniecībai izmantoja vietējā minerālūdens pievadu un no Ķemeriem atvestas dūņas. Darbojās baseins, trenažieru zāle, aerobikas zāle, klubs ar 500 vietām un bibliotēku un deju zāli, ēdnīca un aptieka. Bija ierīkoti basketbola, volejbola laukumi, tenisa korti. Pēc PSRS sabrukuma viesu plūsma no bijušajām PSRS republikām samazinājās, tāpēc sanatorija cieta zaudējumus. 1995. gadā sanatoriju nodeva privatizācijai un tā beidza pastāvēt.[1] 1994. gadā uz sanatorijas bāzes izveidoja Cēsu pilsētas pansionātu.[3]
Pie Cīrulīšiem, ārpus Cēsu robežām (tagad Drabešu pagastā), 20. gadsimta 60. gados kamaniņu sporta entuziasti izveidoja Cīrulīšu kamaniņu trasi — pirmo Latvijā. Tā sākotnēji bija no koka konstrukcijām, vēlāk parādījās arī betona elementi. Pirmās sacensības notika 1964. gadā, bet 1968. gadā norisinājās PSRS mēroga sacensības. Kad 80. gados uzbūvēja mākslīgā ledus Siguldas trasi, Cīrulīšu trase panīka un vairs netika izmantota.[4] 2006. gadā uzbūvēja Ozolkalna kalnu slēpošanas trasi, kamaniņu trasi daļēji nojaucot un atstājot tikai atsevišķus elementus.[4][5]
1998. gadā uzņēmējs Juris Žagars šeit sāka attīstīt slēpošanas kompleksu "Žagarkalns".[1]
No 2018. gada notiek teritorijas revitalizācija, tika atjaunotas centrālās Cīrulīšu un Kovārņu ielas, nojaukta pamestā sanatorijas poliklīnikas ēka.[6] Balstoties uz vietas tūristu piesaistes potenciālu, Cīrulīšos pēdējos gados plānotas vērienīgas attīstības ieceres. 2022. gada janvārī pie "Žagarkalna" kompleksa atklāja jaunu Cīruļkalna skatu torni jeb "Zaļo torni".[7][1]2023. gada oktobrī Cīrulišu ielā atklāja Kosmosa izziņas centru, kas viens no retajiem šāda līmeņa centriem gan Baltijas valstīs, gan Ziemeļeiropas reģionā. Tajā nodarbojas gan ar bērnu un sabiedrības izglītību, gan zinātni, gan tūrismu.[8] Paredzēta tenisa halles būvniecība.[1]
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Cīrulīšu apkārtni var dalīt divās daļās: apbūvētajā, apdzīvotajā austrumdaļā ar līdzenu reljefu un mežainajā rietumdaļā, kas atrodas Gaujas Nacionālajā parkā un Gaujas senielejā, kur izveidots Žagarkalna slēpošanas komplekss.[9] Tuvāk Gaujai atrodas Cīrulīšu dabas takas: populārs tūrisma objekts, kas ved pa dažādiem ģeoloģiskajiem objektiem: Cīrulīšu klintīm (Spoguļklintīm), Līgavas alu un Cīrulīšu bezdibeni.[10] Reljefu senielejas nogāzi saposmo vairākas gravas, pa vienu no tām plūst Cīrulīšu strauts, citā atrodas Svētavots ar alu.[11]
.jpg)
Lai arī Cēsu pilsētas daļām nav oficiālo robežu, var uzskatīt, ka Cīrulīši robežojas ar Mūrleju, Gaujaskalnu un Bērzaini, kā arī Meijermuižas ciemu Drabešu pagastā, pa Gauju tie robežojas ar Raiskuma pagastu.[9]
Transports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Cīrulīšus ar pilsētas centru un Zvirbuļkalnu savieno autobuss nr. 3005 jeb 5. autobuss, kas kursē dažādās variācijās, dažiem reisiem vedot arī uz Bērzaini, Cēsu klīniku, Meža kapiem.[12]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Jānis Gabrāns. «Kā attīstīties Cīrulīšiem». Druva, 2018. gada 10. oktobrī.
- ↑ «Cīrulīšu grava». edruva.lv (latviešu). 2008-11-22. Skatīts: 2021-03-09.[novecojusi saite]
- ↑ «Par mums». www.cirulisi.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-10-17. Skatīts: 2021-03-09.
- ↑ 4,0 4,1 «Savulaik slavenā Cēsu kamaniņu trase pamazām sadrūp un ieaug krūmos». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2021-03-09.
- ↑ «Cīrulīšu kamaniņu trase :: Cīrulīši , Cēsis , Cēsu nov., Vidzemes reģ. :: Vietas.lv». Vietas.lv - Latvijas ceļvedis, Latvijas karte, pilsētas, rajoni, tūrisma un citi interesanti objekti, pasākumi. Skatīts: 2021-03-09.
- ↑ «Notiek Cīrulīšu teritorijas pakāpeniska sakārtošana». cesis.lv. Skatīts: 2021-03-09.
- ↑ «Cīruļkalnā atklāts mūsdienīgi aprīkots “Zaļais tornis" » EnterGauja». www.entergauja.com (angļu). Skatīts: 2024-11-26.
- ↑ «Cēsīs atklāj Kosmosa izziņas centru». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-11-26.
- ↑ 9,0 9,1 «BalticMaps». balticmaps.eu. Skatīts: 2021-03-09.
- ↑ turisms.cesis.lv. «Cīrulīšu dabas takas | Visit Cēsis». turisms.cesis.lv (latviešu). Skatīts: 2021-03-09.
- ↑ «Cēsu Dzelzs Vārti - Svētavota ala» (latviešu). Skatīts: 2021-03-09.
- ↑ «Autobusu kustības saraksts reģionālās nozīmes maršrutā Nr.3005 Cēsu AO - Cīrulīši - Cēsu AO». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 21. oktobrī. Skatīts: 2021. gada 9. martā.
| ||||||