Ceļa pāreja

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Parastā ceļu pāreja 1/11 starp galvenajiem ceļiem neelektrificēta
Ceļu šķērspāreja 2/9
Komplicēts divceļu līniju nekustīgs krustojums ar ceļu pārejām taisnā leņķī uz estakādes, kas sevī ietver gan taisnleņķa, gan līklīnijas slīpleņķa krustojumu

Ceļa pāreju veido pārmiju pārvedas un ceļš, kurš tās savieno. Ceļu pāreja nodrošina vilcienu novirzīšanu no viena ceļa uz otru — blakusesošo sānu ceļu.

Izšķir:

  • parastās ceļu pārejas, kuras sastāv no divām parastajām pārmiju pārvedām;
  • šķērspārejas, kad ceļa pāreja tiek nodrošināta ar slīpleņķa nekustīgā ceļa krustojuma palīdzību.

Parastās ceļu pārejas ierīko, kad sadales punktā vietas ir pietiekoši, bet šķērspārejas, kad vietas nepietiek.

Pēc ceļa pārejas sliežu ceļa garenasu nogriežņu un tangenšu savstarpējā savienojuma veida pāreja var būt[1]:

  • taisna;
  • savienota ar vienu līkni starp diviem taisniem, taču ne paralēliem ceļiem;
  • savienota ar vienu līkni starp diviem līklīnijas ceļiem;
  • saīsinātās ceļu pārejas starp paralēliem vai neparalēliem, vai līklīnijas ceļiem, kad pārmijas savstarpēji savieno ar "S" veida līkni.

Attēlu galerijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Parastā pāreja[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šķērspāreja[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Maksimov V. G., Smykov E. K. Ukladka i smena strelochnyx perevodov. — 2-e izd., pererab. i dop. — M.: Transport, 1993. – 160 s.