Pārmiju pārveda

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
1/9 R50 vienkāršā pārmiju pārveda

Pārmiju pārveda (dažkārt saīsinot to dēvē vienkārši par pārmiju, kaut gan tehniski pārmija ir pārmiju pārvedas daļa) ir sliežu ceļa virsbūves iekārta, kas kalpo dzelzceļa vai cita sliežu transporta veida ritošā sastāva pārvirzīšanai no viena sliežu ceļa uz citu. Ar pārmiju pārvedu palīdzību sliežu ceļi sazarojas, savienojas un krustojas. Lai arī ceļu krustojumi tieši nav pārmiju pārvedas, tie ar pārmiju pārvedām ir saistīti, tāpēc tos tāpat aplūko tēmā pie pārmiju pārvedām.

Kustības virzienu pret pārmijas asmeņu smaili (tievgali) sauc par pretasmens virzienu, bet no resgaļa uz smaili - par paasmens kustības virzienu. Braucot pretasmens kustības virzienā, ritošo sastāvu novirza uz vajadzīgo sānceļu atbilstoši pārmijas asmeņu stāvoklim. Arī paasmens kustības virzienā pārmijai jābūt pārslēgtai atbilstošā stāvoklī, citādi notiek pārmijas uzgriešana - dzelzceļa satiksmes drošības pārkāpums[1], kas var novest pie nopietnas avārijas. Izņēmums var būt vieglā sliežu ceļa konstrukcijas, piemēram - tramvajiem, kur izmaiņas punktos vienceļa līnijās sliežu transporta līdzeklis pienāk pa iepriekš sagatavotu maršrutu savam virzienam, bet izbrauc, pārvedot pārmiju (atspiežot ar riteņu uzmalu) zem riteņiem kustības laikā ar mazu ātrumu. Atspere noliek pārmiju atpakaļ tās sākotnējā stāvoklī katrreiz pēc ratiņu izbraukšanas. Līdzīgi eksperimenti bija arī dzelzceļa transportā atsevišķām pārmijām, tomēr plašu pielietojumu šāda konstrukcija neguva.

Pārmijas, ko pārslēdz no centralizētas vadības pults, sauc par centralizētām pārmijām, bet ar roku darbināmās — par rokas pārmijām. Arī rokas pārmijas var ieslēgt signālu centralizācijā, pielietojot, piemēram - Melentjeva slēdzenes. Katru centralizētu pārmiju var pārslēgt ar kurbuli, šādu paņēmienu izmanto bojājumu gadījumos. Pakāpeniski rokas pārmiju apjoms visā pasaulē samazinās savas mazās efektivitātes un lielā cilvēka faktora dēļ.

Tramvaju pārmijas, kā iepriekš minēts var būt ar atsperi un pārslēgties zem riteņiem vai arī tikt pārslēgtas ar kontaktvada virknes ierosmes kontaktu (solenoīds — kontakts — dzinējs — sliede). Tramvaju līnijās var būt rokas pārmijas, ko pārslēdz tramvaja vadītājs (mazdarbīgās līnijās) vai pārmijas posteņa dežurants. Tramvaju pārmijas tāpat kā dzelzceļa pārmijas var būt ieslēgtas centralizācijā.

Uzbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vienkāršās pārmiju pārvedas uzbūves shēma: Lp – pārmiju pārvedas pilns garums; X – pārmijas daļa; Y – vidus daļa; Z – krusteņa daļa; K – krusteņa komplekts; C – pārmiju pārvedas matemātiskais centrs; c – smaila krusteņa matemātiskais centrs; α – pārmiju pārvedas, kā arī smaila krusteņa leņķis; a – attālums no pārmiju pārvedas sakuma līdz pārmiju pārvedas matemātiskajam centram C pa taisnā ceļa asi; b – attālums no pārmiju pārvedas matemātiskā centra C līdz pārmiju pārvedas beigām taisnā un sānu virzienā; Lp=a+b; 1 – pārmijas piedziņas brusa; 2 – pārmijas motors vai pārvedmehānisms; 3 – pārmijas darba vilktne un kontrolvilktņi; 4 – starpasmeņa, darba un kontrolvilktne; 5 – rāmjsliede līkā; 6 – rāmjsliede taisnā; 7 – asmens līkais; 8 – asmens taisnais; 9 - ceļa sliede; 10 – pretsliede; 11 – spārnsliede labā; 12 – spārnsliede kreisā; 13 – krusteņa serde; 14 – krusteņa kaitīgā telpa; 15 – krusteņa kakls; 16 – pārmiju pārvedas brusa vai cits zemsliežu pamats; 17 – sliežu salaidne vai sliežu metinājuma šuve.

Pārmiju pārvedas galvenās sastāvdaļas:

  • rāmjsliedes - sliežu profili ar frēzējumiem pārmijas asmens smailes slēpšanai un tie atšķirībā no asmeņiem ir nekustīgi;
  • pārvedas līknes - realizē nepieciešamo pārmiju pārvedas pagrieziena leņķi un savieno pārmiju ar krusteņa daļu;
  • pārmija:
    • pārmijas pārvedmehānisms, pārslēdzams ar rokas sviru vai elektromotoru;
    • kontrolvilktnes un kontrolierīce, kas dod signālatkarības iekārtām nepieciešamos signālus par maršruta gatavību un ļauj gatavot maršrutus, kā arī atvērt luksoforus vilcienu kustībai pa pārmiju;
    • asmeņi - speciāli frēzēti pārvietojami (kustīgi) sliežu profili ar smaili (tievgali) un resgali;
    • darba un starpasmeņu vilktņi, kas savieno asmeņus ar pārvedas mehānismu un savā starpā;
    • noslēdzēji - noslēdz asmeņus konkrētā darba stāvoklī, neļaujot tiem ieņemt kādu no starpstāvokļiem;
  • krusteņa galvenā funkcija ir krustot sliežu galvas, ļaujot ritenim šķērsot atšķirīgu trajektoriju sliežu pavedienus.
    • krusteņa serde smailam krustenim ar nekustīgu serdi sākas tūlīt aiz kaitīgās telpas un beidzas aptuveni pie spārnsliežu ieejām/izejām, vai nedaudz tālāk;
    • spārnsliedes - krusteņa daļas, kas atrodas abās pusēs serdei un balsta riteni, lai tas vienmērīgi paņemtu slodzi no serdes smailes uz sevi, kā arī pilda pretsliežu funkciju serdes smailajā zonā;
    • šaurāko krusteņa daļu, kur spārnsliedes pietuvojas viena otrai, sauc par krusteņa kaklu;
    • krusteņa matemātiskais centrs ir serdes abu darba šķautņu pagarinājuma krustpunkts;
    • kaitīgā telpa ir raksturīga visiem krusteņiem ar nekustīgām serdēm. Kaitīgā telpa ir distance, kas veidojas apkārt krusteņa matemātiskajam centram, kura ir ne mazāka par attālumu no krusteņa kakla līdz serdes smailes fiziskam sākumam tajā vietā, kur serde sāk nest uz sevi pilnu riteņa slodzi. Kaitīgās telpas epicentrs atrodas krusteņa matemātiskajā centrā.;
  • pretsliedes atrodas iepretim krusteņa kaitīgajai telpai ar nepieciešamajiem pagarinājumiem un nodrošina stingru riteņu kustības trajektoriju - novērš riteņa uzmalas uzbraukšanu serdei un attiecīgi novērš nobraukšanu no sliedēm.

Tehniskais raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pie galvenajiem katras pārmiju pārvedas parametriem attiecina asmens sākuma leņķi (ja tāds pārmijas projektā ir paredzēts), pārvedlīknes formu, asmens un pārvedlīknes rādiusu. Pārmiju pārvedas atsevišķu elementu galvenos parametrus nosaka atļautie dinamiskās iedarbības efekti mijiedarbībai ar ritošo sastāvu.
Pārmiju vispārīgi raksturo virziens - labais vai kreisais; piedziņas garnitūras atrašanās virziens - labais vai kreisais; piedziņas veids - rokas vai elektriskā pārmiju pārveda; noslēgšanās veids (kontrviltkņi, kontrolierīces, atsperu sistēmas, hidrauliskie noslēdzēji, mehāniskie sviru noslēdzēji vai citi), sliedes tips. Tālāk parametri, kas raksturo ritošā sastāva dinamisko mijiedarbību: krusteņa marka, t.sk. krusteņa forma - taisna vai līklīnijas; pārvedlīknes forma (vienmērīgs rādiuss, atšķirīgi rādiusi, mainīgi rādiusi, kubiska parabola vai cits izpildījums); pārvedlīknes mazākais rādiuss; krusteņa konstrukcijas - ar kustīgu serdi vai ar nekustīgu; sliežu savērsums u.c.

Zemsliežu pamata veids: brusas (koks vai dzelzsbetons), dzelzsbetona plātnes.

Darbības principa animācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vienkāršā pārmiju pārveda[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Funzionamento Deviatoio.gif

A - B ir taisnvirziens; C - sānu virziens. Asmeņi attēloti sarkanā krāsā.

Dubultā krustpārmiju pārveda[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Engels wissel.gif

Krusteņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krusteņi krusto sliežu galvas nepieciešamajā leņķī. Krusteņa marka atkarīga no šī leņķa. Jo šaurākā leņķī krustojas pavedieni, jo pārvedlīkne ir lēzenāka (ar lielāku rādiusu) un vilciens var braukt ar lielāku ātrumu. Krusteņi var būt ar kustīgām un nekustīgām serdēm. Krusteņos ar kustīgām serdēm serdi piespiež vienai no spārnsliedēm, līdzīgi kā asmeņus piespiež rāmjsliedēm. Šādus krusteņus pārslēdz vienlaicīgi ar asmeņu pārslēgšanu. Šādu krusteņu izgatavošana, uzstādīšana un pieslēgšana centralizācijai ir sarežģītāka un prasa zināmas investīcijas, taču tas ļauj pat nedaudz palielināt vilcienu kustības ātrumu un krusteņa ekspluatācijas laiku - ne mazāk par 2 - 3 reizēm, jo krusteņiem ar kustīgo serdi nav kaitīgās telpas - "bedres", kas iekrāj plašu krusteņa bojājumu spektru. Tāpat krusteņiem ar kustīgajām serdēm nav nepieciešamas pretsliedes. Dzelzceļa līnijās ar lielu ātrumu vai lielu kravspriedzi galvenajos ceļos krusteņus ar nekustīgām serdēm ekspluatēt nav ieteicams un izvērtējot situāciju var tikt nepieļauts.
Leņķis α, zem kura krustojas krusteņa serdes darba šķautnes saucas par krusteņa leņķi. To izsaka grādos vai daļskaitļa veidā kā attiecību 1/n (n parasti ir vesels skaitlis), ko sauc par krusteņa marku. 1/n = tg α. [2]

Sliežu transportā izmantojamas šādas standarta krusteņu un pārmiju pārvedu markas: 1/3; 1/4,5; 1/5; 1/6; 1/9; 1/11; 1/12; 1/14; 1/18; 1/22; 1/33; 1/39; 1/42; 1/62 … vai citas nestandarta, ja to prasa vietējie apstākļi.

Lēnajās tramvaju līnijās jēdzienu krusteņu marka pārsvarā nesanāk izmantot, jo stāvos krustojumu pagriezienos bieži nepieciešams panākt pilnu pagriezienu pat zem taisna leņķa, kas prasa nepārtrauktu pārvedlīkni (līkni), t.i. - tūlīt sākot no asmens smailes līdz līknes beigām ielas sākumā. Tāpēc šeit pārvedlīkne bieži šķērso krusteni bez pārtraukuma un krusteņa sānvirziena darba šķautnei ir līklīnijas forma un apzīmējums krusteņa marka būtu visai relatīvs, atkarībā līdz kurai vietai noskaita. Precīzāks pārmijas ekspluatācijas kritērijs tad ir tieši pārvedlīknes rādiuss.

Pārmiju pārvedu, ceļu krustojumu un salikumu veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zemitānu stacijas pārmijkopa - Saulkratsu gals


  • Parastās pārmiju pārvedas iedala:

Rozjazd pojedynczy.svg

    • simetriskās (abi sānu virzieni simetriski, pārvedlīknes pretējos virzienos pēc spoguļattēla);
    • nesimetriskās (abas pārvedlīknes ir pretējas viena otrai, taču tām katrai ir savs pagrieziena leņis un rādiuss);
    • līklīnijas (abas pārvedlīknes vērstas vienā virzienā, taču viena no otras atpaliek ar atšķirīgu rādiusu).

Rozjazd luk jednostr.svg

  • Dubultās pārmiju pārvedas (ar vairāk par divām pārvedlīknēm atkarībā no pieņemtā virzienu skaita. Dubultās pārmiju pārvedas nevajadzētu sajaukt ar dubultajām krustpārmiju pārvedām):
    • Labā vai kreisā;

Rozjazd podw jednostr.svg

    • Simetriskā vai nesimetriskā;

Rozjazd podw dwustr.svg

  • Krustpārmiju pārvedas:
    • vienkāršās (funkcionē kā nekustīgs ceļu krustojums kopā ar vienu pārvedlīkni);

Rozjazd krzyz pojed.svg

    • dubultās (funkcionē kā nekustīgs ceļu krustojums kopā ar divām simetriskām pārvedlīknēm);

Rozjazd krzyz podw.svg

Krustpārmiju pārvedas slengā dažkārt mēdz saukt arī par "angļu pārmijām". Tās atrodas vietās, kur divi sliežu ceļi parasti krustojas leņķī ar krusteņa marku 1/9 (reti 1/6 u.c.) un ļauj ritošajam sastāvam pāriet no viena ceļa uz otru. Tām ir četri vai divi asmeņu komplekti, ko pārslēdz divi mehānismi, un četri krusteņi - divi smaili un divi strupi. Tāda pārmiju pārveda aizvieto sistēmu, kura sastāv no divām vienkāršajām pārmiju pārvedām un ir aptuveni divas reizes īsāka[2]. Tomēr atļautā ātruma parametri iekšromba pārvedlīknes pārmiju pārvedai ir zemā līmeni, maksimālais ātrums tainvirzienā nepārsniedz 70 km/h, bet pa sānu ceļu - kā vienkāršajām 1/9[3]. Aizromba pārvedlīkņu krustpārmiju pārvedām ātrumu sānu virzienā iespējams palielināt, palielinot pārvedlīknes rādiusu, bet kontekstā ar pārējo pārmijkopu jānovērtē ritekļu stingrās bāzes ierakstīšanās ceļa plānā kopumā attiecīgajā pārmijkopā.

Slīpleņķa nekustīgie ceļa krustojumi ir līdzīgi krustpārmiju pārvedām, taču pa tiem nenotiek sānceļa kustība, bet tikai taisnvirziena kustība. Pēc specprojektiem iespējams izgatavot arī līklīniju nekustīgos krustojumus, kuriem viens vai abi ceļi ir līknes. Slīpleņķa nekustīgos ceļu krustojumus pielieto šķērsajās ceļu pārejās, kā arī krustošanai atklātās vietās. Nekustīga ceļa krustojuma krustošanas leņķi apzīmē ar 2/n, atšķirībā no pārmiju pārvedām, kam krusteņa marka ir 1/n.

Gantlet rough sketch penpen.png

Pārmiju pārvedas un ceļu krustojumi ir savienoti pārmiju ielās, veidojot pārmiju virknes.

Nosviedējpārmijas un aizsargstrupceļi nepieļauj kustības vadību zaudējušiem ritekļiem piekļūt nesagatavotam maršrutam.

Ģeometrija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rādiuss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vienkāršajai pārmiju pārvedai ar krusteņu darba šķautņu taisno formu vai sānu virziena līklīnijas formu pie pārvedlīknes rādiusa ar pieskares tipa asmeņiem (bez sākuma leņķa) var aprēķināt pilnu pārvedlīknes rādiusu (līko asmeni un pārvedlīkni ieskaitot) , kur S - sliežu platums, m; ; - pieņemamais vai aprēķinātais sliežu atvērums pārvedlīknes beigās krusteņa pusē (att.), kur sākas taisnās darba šķautnēm, m. Ne obligāti šim izmēram jāsakrīt ar spārnsliežu salaidnēm. (d ~ 0,25 - 0,38 - ... m); α - krusteņa leņķis.

Tas pats simetriskajām pārmiju pārvedām .

Pilnais garums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vienkāršā pārmiju pārveda[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vienkāršās pārmiju pārvedas pilnais garums (attālums no rāmjsliežu salaidnes līdz krusteņa astes salaidnei)[2][4]:

  • ar krusteņa taisnām darba šķautnēm projekcija uz X-X ass kontūram ABDFGH (att.) ;
  • ar krusteņa līklīnijas darba šķautni un pārmiju pārvedas beigām krusteņa astē ;

kur m1 - attālums no rāmjsliežu salaidnes līdz asmens tievgalim (pirmā darba vilktne), m (pēc brusu kompozīcijas vajadzības var pieņemt aptuveni m1≈2 m, bet pārmiju pārvedās ar mazu pārvedlīknes rādiusu (R<250m), kad jāierīko paplašinājums m1≈4 m);

R0 - asmens rādiuss, m;

βbeig - pilns pagrieziena leņķis, kuru realizē asmens, °;

βsak - sākuma leņķis šķēlējtipa asmeņiem ar nelielu sākotnējo leņķi, °. Braukšanai ar mazu ātrumu uz sānu ceļu pieļauj sākuma leņķi līdz aptuveni 0,5°. Pieskares asmeņiem sākuma leņķis nav paredzēts un atbilst , taču rādiusu teorētiski gan var sākt rakstīt nedaudz agrāk, piemēram, no rāmjsliežu salaidnes, lai asmens smailē jau būtu sasniegts vajadzīgais šķēluma platums, kas asmenim atļautu tūlīt sākt strādāt ar aprēķina šķēlumu un šī manipulācija tāpat atļauj arī nedaudz palielināt rādiusu;

R - pārvedlīknes rādiuss, m;

α - krusteņa leņķis, °;

K - taisna nogriežņa attālums no krusteņa matemātiskā centra līdz pārvedlīknes ārējam pavedienam, m;

h - attālums no krusteņa matemātiskajam centram līdz spārnsliedes salaidnei - - minimālais attālums no krusteņa matemātiskā centra līdz spārnsliežu salaidnēm[4], kur attiecīgi tk - krusteņa kala platums (≈64 mm); lu - sliežu uzliktņa garums (≈800 mm); tk - krusteņa kala platums (≈64 mm);

p - krusteņa astes attālums no krusteņa matemātiskā centra līdz astes salaidnei - [4], kur attiecīgi bp- sliedes pēdas platums (≈150 mm); bg- sliedes galvas platums (≈75 mm).

Ja ir pārvedlīknes ar mazu rādiusu (R<250m), jāparedz aptuveni 1,5-2,0 m papildus garums sliežu paplašinājuma ierīkošanai taisnam posmam arī no krusteņa puses, ko papildus jāpieskaita pilnajam garumam. Pietam, ja ir nepieciešams iegūt papildus šo te iztrūkstošo taisno posmu, veicot manipulācijas ar teorētisko rādiusa sākuma vietas izvēli, pašu rādiusu nesamazina, kā arī var paredzēt asmeņu sākuma leņķi līdz ne vairāk par 0,5° - pielietojot pastiprinātus asmeņus, kas nelielam ātrumam, kāds paredzēts pa pārmijām ar mazu rādiusu, īpaši nekaitē.

Ja vienkāršajai pieskares tipa pārmiju pārvedai visi rādiusi sakrīt, orientējošo pilnā garuma projekciju uz X-X ass var aprēķināt saīsināti:

  • ar krusteņa taisnām darba šķautnēm ;
  • ar krusteņa līklīnijas darba šķautni un pārmiju pārvedas beigām krusteņa astē .

Simetriskā pārmiju pārveda[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Simetriskās pārmiju pārvedas orientējošais pilnais garums uz X-X ass projekcijas:

  • ar krusteņa taisnām darba šķautnēm, pieņemos vienādu d - priekšējo un beigu atvērumu ;
  • ar krusteņa līklīnijas darba šķautni un pārmiju pārvedas beigām krusteņa astē ;

kur apzīmējumi tādi paši, kā vienkāršajai pārmiju pārvedai (izklāstīts augstāk). Papildus garumi paplašinājuma ierīkošanai pirms krusteņa sakarā ar mazu rādiusu (R<250m) ir ≈2x īsaki vai tādi paši.

Ja simetriskajai pieskares tipa pārmiju pārvedai visās tās daļā rādiuss ir nemainīgs, orientējošo pilno garumu uz X-X ass projekcijas var aprēķināt saīsināti:

  • ar krusteņa taisnām darba šķautnēm ;
  • ar krusteņa līklīnijas darba šķautni un pārmiju pārvedas beigām krusteņa astē .

Ātrums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vienkāršā pārmiju pārveda[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tabula. Ātrums pa vienkāršajām pārmiju pārvedām ņemot vērā pastāvīgu pārvedlīknes pieskares rādiusu bez sākuma leņķa (t.i. no asmens tievgaļa līdz pārvedlīknes galapunktam pirms vai pēc krusteņa kaitīgās telpas), krusteņa marku darba šķautņu formu (saīsinātie apzīmējumi: abas taisnas (T); viena taisna otra līklīnijas (kreisais (K=RK) vai labais (L=RL))

Standarta

krusteņa

marka, 1/n

(leņķis °)

1 Sliežu transporta

veids, kur tas ir

pielietojams (t -

tramvajs; m - me-

tro; dz. - dzelzc.)

krus-

tenis

Sliežu

platums,

mm

Rmin,

m

Aprēķ.

maks.

ātr.,

vapr,

'km/h'

Noteik-

tais maks.

ātr.

vnot, km/h

Apr. ātr.

izmantoj.

koef.*,

kvapr,

(7.kol./6.kol.)

Sl.

tips,

kg/m

d, mm ("+" -

taisnie kr.;

"-" - līklīnij.)

Aptuvens

pārm. pārv.

pilnais gar.

LP, m

1 - 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11
1/3

(18,43495°)

2 Tramvajs T ≥1520 24 12,4 10 0,81 >50 d=0,25m 14
3 T 1435 23 12,1 10 0,83 d=0,25m 14
4 K vai L

≥20m;

≥1000 20 11,3 10 0,89 d= -0,03m 12
5 K vai L

≥20m;

750 20 9,2 7 0,76 d= -0,28m 12
1/4,5

(12,52881°)

6 Tramvajs T ≥1520 53 18,4 15 0,82 >50 d=0,25m 18
7 T 1435 50 17,9 15 0,84 d=0,25m 17
8 T ≥1000 31 14,1 10 0,71 d=0,25m 13
9 T 750 20 9,5 7 0,74 d=0,25m 11
1/5

(11,30993°)

10 Tramvajs, metro T ≥1520 62 19,9 20 1,01 >50 d=0,3m 19
11 Tramvajs, metro T 1435 58 19,2 20 1,04 d=0,3m 18
12 Tramvajs T ≥1000 36 15,2 15 0,99 d=0,3m 14
13 Tramvajs T 750 23 9,9 7 0,71 d=0,3m 12
1/6

(9,462322°)

14 Tramvajs,metro T ≥1520 89 23,8 20 0,84 >50 d=0,3m 22
15 Tramvajs,metro T 1435 83 23,0 20 0,87 d=0,3m 21
16 Tramvajs,metro T ≥1000 51 18,0 15 0,83 d=0,3m 16
17 Tramvajs T 750 33 11,9 10 0,84 d=0,3m 13
1/9

(6,34019°)

18 t, m, dz. T ≥1520 200 35,7 40*** 1,12 >60 d=0,3m 30
19 t, m, dz. T 1435 190 34,8 35 1,01 d=0,27m 29
20 Tramvajs,metro T ≥1000 119 27,6 25 0,91 d=0,27m 21
21 Tramvajs,metro T 750 78 18,3 15 0,82 d=0,27m 17
1/11

(5,19443°)

22 t, m, dz. T ≥1520 300 43,7 50*** 1,14 >60 d=0,29m 33
23 t, m, dz. T 1435 278 42,1 45 1,07 d=0,29m 31
1/12

(4,76364°)

24 t, m, dz. T 1435 314 44,8 50*** 1,12 d=0,35m 33
25 t, m, dz. T ≥1000 188 34,6 35 1,01 d=0,35m 25
26 t, m, dz. T 750 115 22,2 20 0,90 d=0,35m 19
1/14

(4,08562°)

27 t, m, dz. T ≥1520 460 54,2 55 1,02 >60 d=0,35m 40
28 t, m, dz. K vai L

≥735m;

≥1520 735 68,5 70 1,02 d=-0,35m 55
29 t, m, dz. T 1435 427 52,2 55 1,05 d=0,35m 38
30 t, m, dz. T ≥1000 255 40,3 40 0,99 d=0,35m 26
31 t, m, dz. T 750 157 25,9 25 0,96 d=0,35m 22
1/18

(3,17983°)

32 t, m, dz. T ≥1520 792 71,1 80*** 1,13 >60 d=0,3m 52
33 t, m, dz. T 1435 737 68,6 70 1,02 d=0,3m 49
34 t, m, dz. T ≥1000 454 53,8 50 0,93 d=0,3m 33
35 t, m, dz. T 750 292 35,3 35 0,99 d=0,3m 24
1/22

(2,60256°)

36 Dzelzceļš T ≥1520 1182 86,8 90 1,04 >60 d=0,3m 63
37 T 1435 1100 83,8 85 1,01 d=0,3m 59
38 T ≥1000 678 65,8 65 0,99 d=0,3m 40
1/33

(1,735705°)

39 Dzelzceļš T ≥1520 2659 119,1 120 1,01 >60 d=0,3m 93
40 T 1435 2473 116,3 115 0,99 d=0,3m 87
1/39

(1,46880°)

41 Dzelzceļš T ≥1520 3713 133,2 135 1,01 >60 d=0,3m 109
42 T 1435 3454 130,0 130 1,00 d=0,3m 103
1/42

(1,36393°)

43 Dzelzceļš T ≥1520 4306 139,9 140 1,00 >60 d=0,3m 118
44 T 1435 4006 136,6 135 0,99 d=0,3m 110
1/62

(0,92405°)

45 Dzelzceļš T ≥1520 9381 181,4 180 0,99 >60 d=0,3m 172
46 T 1435 8727 177,1 175 0,99 d=0,3m 162

Tab. piez.:

* - kvapr - raksturo noteiktā ātruma attiecību pret aprēķināto ātrumu (7.kol./6.kol.), . kvapr aprēķināto lielumu nosacīti var iedalīt: kvapr no 0,7-1,0 - optimālais ātruma intervāls; kvapr> 1,00 - pārslodze; bet kvapr> 1,15 - ievērojama pārslodze;

*** - lai gan dzelzceļa tehniskā ekspluatācija pieļauj pārmiju ekspluatāciju ar šādu maksimālo ātrumu, tomēr praksē ātrumu nosaka mazāku: 1/18 - 60 - 70 km/h; 1/11 - 1/12 caurmērā gandrīz visos gadījums - 40 km/h; 1/9 - no 25 - 35 - 40 km/h. Pārmiju pārvedu pārslodze prasa to pastiprinātu uzturēšanu un agrāku kapitālā remonta veikšanu pie kravspriedzes <600*106 t bruto.

Simetriskā pārmiju pārveda[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tabula. Ātrums pa simetriskajām pārmiju pārvedām ņemot vērā pastāvīgu pārvedlīknes pieskares rādiusu bez sākuma leņķa (t.i. no asmens tievgaļa līdz pārvedlīknes galapunktam pirms vai pēc krusteņa kaitīgās telpas), krusteņa marku darba šķautņu formu (saīsinātie apzīmējumi: abas taisnas (T); abas simetriskas līklīnijas (līk.sim=R)

Standarta

krusteņa

marka, 1/n

(leņķis °)

1 Sliežu transporta

veids, kur tas ir

pielietojams (t -

tramvajs; m - me-

tro; dz. - dzelzc.)

krus-

tenis

Sliežu

platums,

mm

Rmin,

m

Aprēķ.

maks.

ātr.,

vapr,

'km/h'

Noteik-

tais maks.

ātr.

vnot, km/h

Apr. ātr.

izmantoj.

koef.*,

kvapr,

(7.kol./6.kol.)

Sl.

tips,

kg/m

d, mm ("+" -

taisnie kr.;

"-" - līklīnij.)

Aptuvens

pārm. pārv.

pilnais gar.

LP, m

1 - 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11
1/3

(18,43495°)

2 Tramvajs T ≥1520 49 17,7 17 0,96 >50 d=0,25m 12
3 T 1435 46 17,1 17 0,99 d=0,25m 12
4 T ≥1000 29 13,6 13 0,96 d=0,25m 9
5 T 750 20 9,2 9 0,97 d=0,23m 7
1/4,5

(12,52881°)

6 Tramvajs,metro T ≥1520 106 26,0 26 1,00 >50 d=0,25m 16
7 Tramvajs,metro T 1435 99 25,1 25 0,99 d=0,25m 15
8 Tramvajs,metro T ≥1000 63 19,9 20 1,01 d=0,25m 11
9 Tramvajs T 750 42 13,4 13 0,97 d=0,25m 9
1/5

(11,30993°)

10 Tramvajs,metro T ≥1520 125 28,2 28 0,99 >50 d=0,3m 17
11 Tramvajs,metro T 1435 117 27,2 27 0,99 d=0,3m 16
12 Tramvajs,metro T ≥1000 72 21,4 20 0,93 d=0,3m 12
13 Tramvajs T 750 46 14,0 14 1,00 d=0,3m 10
1/6

(9,462322°)

14 t, m, dz. T ≥1520 200** 35,7** 35** 0,98** >50 d=0,3m 22
15 t, m, dz. T 1435 180** 33,9** 35** 1,03** d=0,3m 21
16 Tramvajs,metro T ≥1000 103 25,5 25 0,98 d=0,3m 14
17 Tramvajs,metro T 750 66 16,8 15 0,89 d=0,3m 11
1/9

(6,34019°)

18 t, m, dz. T ≥1520 399 50,4 50 0,99 >60 d=0,3m 28
19 t, m, dz. T 1435 381 49,2 50 1,02 d=0,27m 26
20 t, m, dz. T ≥1000 239 39,0 40 1,03 d=0,27m 19
21 Tramvajs,metro T 750 157 25,8 25 0,97 d=0,27m 15
1/11

(5,19443°)

22 t, m, dz. T ≥1520 599 61,8 65 1,05 >60 d=0,29m 33
23 t, m, dz. T 1435 557 59,6 60 1,01 d=0,29m 31
1/12

(4,76364°)

24 t, m, dz. T 1435 628 63,3 65 1,03 d=0,35m 33
25 t, m, dz. T ≥1000 376 49,0 50 1,02 d=0,35m 23
26 t, m, dz. T 750 232 31,4 30 0,95 d=0,35m 17
1/14

(4,08562°)

27 t, m, dz. T ≥1520 921 76,6 80 1,04 >60 d=0,35m 41
28 t, m, dz. līk.sim≥

1471m;

≥1520 1471 96,9 95 0,98 d=-0,35m 55
29 t, m, dz. T 1435 854 73,8 75 1,02 d=0,35m 38
30 t, m, dz. T ≥1000 511 57,1 60 1,05 d=0,35m 26
31 t, m, dz. T 750 315 36,6 35 0,96 d=0,35m 19
1/18

(3,17983°)

32 t, m, dz. T ≥1520 1585 100,2 100 1,00 >60 d=0,3m 52
33 t, m, dz. T 1435 1474 97,0 100 1,03 d=0,3m 49
34 t, m, dz. T ≥1000 909 76,2 75 0,98 d=0,3m 34
35 t, m, dz. T 750 584 50,0 50 1,00 d=0,3m 25
1/22

(2,60256°)

36 Dzelzceļš T ≥1520 2365 114,6 115 1,00 >60 d=0,3m 63
37 T 1435 2201 111,9 110 0,98 d=0,3m 60
38 T ≥1000 1357 93,0 90 0,97 d=0,3m 40
1/33

(1,735705°)

39 Dzelzceļš T ≥1520 5318 150,1 150 1,00 >60 d=0,3m 93
40 T 1435 4947 146,5 145 0,99 d=0,3m 88
1/39

(1,46880°)

41 Dzelzceļš T ≥1520 7426 167,8 165 0,98 >60 d=0,3m 110
42 T 1435 6909 163,8 160 0,98 d=0,3m 103
1/42

(1,36393°)

43 Dzelzceļš T ≥1520 8612 176,3 175 0,99 >60 d=0,3m 118
44 T 1435 8012 172,1 170 0,99 d=0,3m 111

Tab. piez.:

* - kvapr - raksturo noteiktā ātruma attiecību pret aprēķināto ātrumu (7.kol./6.kol.), . kvapr aprēķināto lielumu nosacīti var iedalīt: kvapr no 0,7-1,0 - optimālais ātruma intervāls; kvapr> 1,00 - pārslodze; bet kvapr> 1,15 - ievērojama pārslodze;

** - asmenim ir sākuma leņķis.

Ātruma aprēķina orientieri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pārmiju pārvedas pārvedlīknes rādiusa lielums, pie dota ātruma un nedzēstā centrbēdzes paātrinājuma, kad ārējā sliežu pavediena paaugstinājums līknē ir 0 mm

Ātrums km/h [3] pa pārvedlīkni pie ārējā pavediena paaugstinājuma 0 mm:

  • pie Rmin≤788m , pietam pārbaudi veic ;
  • pie Rmin>788m , pietam pārbaudi tāpat veic .

Par trešo papildus ātruma kontroles kritēriju pilnīgai kļūdas novēršanai ieteicams ņemt nedzēstā centrbēdzes paātrinājuma normatīvu un pārbaudīt ātrumu vēl trešo reizi , kur an - nedzēstā centrbēdzes paātrinājuma normatīvs, kas atkarīgs no virsbūves smaguma un fiksācijas uz vietas. Sliežu platumiem pie Rmin<1000m var pieņemt: 1520mm — an=0,68m/s2; 1435mm — an=0,65m/s2; ≥1000mm — an=0,5m/s2; 750mm — an=0,33m/s2. Pie Rmin>1000m normatīvu ir jāsamazina, jo ceļš papildus dabū dinamisko slodzi no ātruma. Iepriekšminētie ātruma aprēķini šo slodzi ievērtē.

Par galīgo rezultātu pieņem mazāko aprēķināto, bet atļautajās nedzēstā centrbēdzes paātrinājuma robežās veic spekulācijas, piemeklējot, optimālāko ātruma variantu konkrētam ritošā sastāva veidam, virsbūves tipam (smagumam) un vietējiem apstākļiem.

Kravas un pasažieru vilcieniem platajam sliežu ceļam nedzētsais centrbēdzes pāātrinājums nepārsniedz 0,68 m/s2. Platā sliežu platuma ceļos pasažieru vilcieniem ātrumu pa pārmiju nosaka tāpat izvērtējot komforta kritēriju, kas atbilst nedzēstajam centrbēdzes paātrinājumam orientējoši aptuveni 0,5 m/s2 (±), bet ja tā ir atsevišķi stāvoša pārmija vai pārmiju virkne, bet pārvedlīknes neseko cita citai pēc kārtas, kā izņēmumu, ātrumu ierobežojumu samazināšanai, nedzēsto centrbēdzes paātrinājumu var noteikt tāpat kā kravas vilcieniem - ne lielāku par 0,65 - 0,68 m/s2. Pietam jāņem vērā attiecīgā pārmiju pārvedas prototipa uzbūves īpatnības un uzkrātā ekspluatācijas pieredze. Atsevišķos gadījumos pasažieru vilcieniem var tikt "aizliegta" pārvietošanās pa sānu ceļu pārmijām 1/9 un stāvākām ar atrunu, ka līdz pārbūves veikšanai kustība tomēr ir atļauta, kas tiek darīts tieši ar domu, lai pakāpeniski tiktu paaugstināts pasažieru vilcienu ātrums, kas vienlaikus ir arī ar pasažieru ērtībām saistīts jautājums, kā arī ritošā sastāva apgrozības laika samazināšanas jautājums un tik pat labi ar laiku var noteikt vēl lēzenāku marku krusteņu plašāku pielietojumu, ko nosaka sabiedrības prasība pēc ātra un ērta dzelzceļa transporta. Šāda rekonstrukcija ir saistīta ar investīcijām pārmijkopas pārbūvē, meklējot individuālus risinājumus, ņemot vērā visus vietējos apstākļus - ceļa plāna (līknes un taisnes) un pastāvošā ceļu izvērsuma kontekstu.

Šaursliežu dzelzceļā nedzēstā paātrinājuma normas kravas un pasažieru vilcieniem ātruma noteikšanai ir orientējoši no 0,1 - 0,5 m/s2, atkarībā no virsbūves smaguma (sasaistītā sliežu un zemsliežu pamata smagums, virsbūves fiksācija uz vietas), kā arī konkrētās pārmijas uzbūves īpatnībām.

Nesimetriskajām, līklīnijas un dubultajām pārmiju pārvedām, kā arī visa veida pārmiju pārvedām ar krusteņu līklīnijas formu u.c. gadījumos, kad tas nepieciešams, ātrumu nosaka ar speciālu aprēķinu. Pietam vērā ņem gan sliežu platumu, gan nepieciešamo projekta ārējā pavediena paaugstinājumu, kā arī negatīvo paaugstinājumu, piemēram, nesimetriskajām pārmijām virzienā uz mazdarbīgu atzarojumu, ja negatīvais paaugstinājums nodrošina pamatvirzienam nepieciešamo paaugstinājumu ātruma uzlabošanai.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Dzelzceļa satiksmes negadījumu izmeklēšanas kārtība
  2. 2,0 2,1 2,2 S.V. Amelin, G.E.Andreev Ustrojstvo i ekspluataciya puti. — M: Transport 1986. — 238 s.
  3. 3,0 3,1 Kamenskij V.B., Shac E.Ya. Soderzhanie zheleznodorozhnogo puti v krivyx. — M: Transport, 1987,- 189 s.
  4. 4,0 4,1 4,2 Zadanie na kursovuyu rabotu s metodicheskimi ukazaniyami dlya studentov II. kursa specialnosti upravlenie processami perevozok na zheleznodorozhnom transporteyu. Ustrojstvo i ekspluataciya zheleznodorozhnogo puti m: Vsesoyuznyj zaochnyj institut zheleznodorozhnogo transporta 1990. — 39 s.