Brocēni

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Brocēni
pilsēta
Brocēnu būvmateriālu kombināts
Brocēnu būvmateriālu kombināts
Karogs: Brocēni
Karogs
Ģerbonis: Brocēni
Ģerbonis
Brocēni (Latvija)
Brocēni
Brocēni
Koordinātas: 56°40′48″N 22°34′06″E / 56.68000°N 22.56833°E / 56.68000; 22.56833Koordinātas: 56°40′48″N 22°34′06″E / 56.68000°N 22.56833°E / 56.68000; 22.56833
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Saldus novads
Pilsētas tiesības kopš 1992. gada
Vēsturiskie
nosaukumi
vācu: Berghof
Platība[1]
 • Kopējā 8,4 km2
 • sauszeme 8,3 km2
 • ūdens 0,1 km2
Iedzīvotāji (2021)[2]
 • kopā 2 830
 • blīvums 339,7 iedz./km2
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-3851; LV-3801
Brocēni Vikikrātuvē

Brocēni ir pilsēta Kurzemē, Saldus novadā. Izvietojusies Cieceres ezera ziemeļaustrumu krastā pie autoceļa A9 un Rīgas — Liepājas dzelzceļa. Pilsēta sāka veidoties 1938. gadā pēc Brocēnu cementa un šīfera kombināta uzbūvēšanas. Pilsētciemata statuss kopš 1950. gada,[4] pilsētas tiesības no 1992. gada.

Brocēnu cementa un šīfera kombināts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

20. gadsimta 20. gados profesors Eižens Rozenšteins, izpētījis bagātīgās kaļķakmens iegulas Cieceres ezera krastā, pierādīja to noderīgumu ražošanai. 1928. gadā dibinātā Rīgas cementa fabrikas H. H. Šmita akciju sabiedrība[5] (A/S Ch. Schmit) šeit ieguva izejvielas. 1936. gadā Šmita firma uzsāka cementa fabrikas būvi Brocēnos. Būvprojektu izstrādāja Eduarda Veisa projektu birojs Rīgā sadarbībā ar dāņu firmu F. L. Smith. Būvdarbus vadīja inženieris Nikolajs Zoldners. Starp fabriku un izejvielu ieguves vietām tika izbūvēts dzelzceļš. Tolaik fabrika bija viena no modernākajām pasaulē. 1939./1940. gadā Brocēnos pēc arhitekta M. Luča projekta tika uzcelta vēl viena ražotne — šīfera fabrika. Pēc Latvijas okupācijas fabrikas tika nacionalizētas un apvienotas Brocēnu cementa un šīfera kombinātā. Tagadējā šīfera ceha vietā Otrais pasaules kara laikā atradusies koncentrācijas nometne.

2019. gadā kombinātu no Cemex nopirka Schwenk.[6]

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Iedz.[4][7]
1965 5000
2000 3519
2021 2570

Etniskā struktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Kopā Latvieši Krievi Baltkrievi Ukraiņi Poļi Lietuvieši Citi[7]
2000 3519 2351 (67%) 680 (19%) 197 (6%) 113 (3%) 42 (1%) 84 (2%) 52 (2%)
2021 2570 2086 (76%) 365 (13%) 99 (4%) 52 (2%) 26 (1%) 70 (3%) 52 (2%)

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vidējā temperatūra: -5 °C janvārī, +16,5 °C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650-700 mm gadā.

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenie pilsētas autoceļi ir A9 (Rīga—Liepāja) un P109 (Kandava—Saldus), vietējie autoceļi ir V1152 (Bērzi—Brocēnu stacija) un V1156 (Brocēni—Namiķi). Pastāv dzelzceļa līnija Rīga—Liepāja, bet ik dienu pasažieru satiksme nenotiek.

Attēli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]