Brocēni

Brocēni
Brocēni;
	Novada pilsēta
; Karogs	; Ģerbonis
	Brocēni Brocēni
	Koordinātas: 56°40′48″N 22°34′06″E / 56.68000°N 22.56833°EKoordinātas: 56°40′48″N 22°34′06″E / 56.68000°N 22.56833°E
Valsts	Latvija
Novads	Saldus novads
Pilsētas tiesības	kopš 1992. gada
Vēsturiskie; nosaukumi	vācu: Berghof
Administrācija
• Brocēnu pilsētas un Cieceres pagasta apvienības pārvaldes vadītāja	Karīna Ciesmane
Platība
• Kopējā	8,4 km2
• sauszeme	8,3 km2
• ūdens	0,1 km2
Iedzīvotāji (2026)
• kopā	2 827
• blīvums	340,2 iedz./km2
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	LV-3851
	Brocēni Vikikrātuvē

Brocēni ir pilsēta Kurzemē, Saldus novadā. Izvietojusies Cieceres ezera ziemeļaustrumu krastā pie autoceļa A9 un Rīgas — Liepājas dzelzceļa, 7 km no novada centra Saldus un 100 km no Rīgas. Pilsētas teritoriju pilnībā aptver Cieceres pagasts.

Vēsture

Brocēnu vietvārds, iespējams, saistāms ar uz ziemeļiem agrāk pastāvējušo Brocēnu muižu (pusmuižu, Brozen), kura agrāk atradās mūsdienu Brocenmuižas ciema vietā.^[3]

Topošās pilsētas apvidus 13. gadsimtā aptuveni ietilpa Starpzemē jeb Zemē starp Skrundu un Zemgali, pēc tam līdz Livonijas sabrukumam - Kuldīgas komturejas Ķerkliņu fogtejā (Vgt. Kerklingen). Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas Kurzemes guberņas sastāvā līdz 1819. gadam apvidus ietilpa Kuldīgas virspilskunga iecirkņa Kuldīgas pilskunga tiesas Saldus draudzes novadā, bet no 1819. gada – Kuldīgas apriņķī.

1927. gadā tika atklāta Brocēnu dzelzceļa stacija. 1930. gadā Kuldīgas apriņķa Brocēnu un Cieceres pagastus apvienoja un nosauca par Brocēnu pagastu, bet 1931. gadā pārdēvēja par Cieceres pagastu. Pilsēta sāka veidoties 1938. gadā Kuldīgas apriņķa Cieceres pagasta teritorijā pēc Brocēnu cementa un šīfera kombināta uzbūvēšanas. Pēc otrreizējās Latvijas padomju okupācijas 1945. gadā pagastā izveidoja Brocēnu, Cieceres un Ezeru ciema padomes, bet pagastu un apriņķi 1949. gadā likvidēja. 1950. gadā Brocēniem piešķīra strādnieku ciemata statusu (no 1961. gada – pilsētciemata) un izveidoja Brocēnu lauku teritoriju.^[4]^[5]

Brocēnu pilsētciemats 1992. gadā ieguva pilsētas tiesības un līdz 2009. gada administratīvajai reformai pastāvēja kā Brocēnu pilsēta ar lauku teritoriju. 1999. gadā daļu Brocēnu lauku teritorijas (Kalnsētas) iekļāva Saldus pilsētā. No 2001. līdz 2021. gadam pilsēta bija Brocēnu novada centrs, kurš no 2009. gada bija pastāvīga pirmā līmeņa pašvaldība, bet līdz tam – daļa no Saldus rajona. 2009. gadā Brocēnu lauku teritoriju atdalīja no pilsētas un pārveidoja par Cieceres pagastu. 2021. gada 1. jūlijā Brocēnu novadu iekļāva jaunajā Saldus novadā.

Cementa un šīfera kombināts

1920. gados profesors Eižens Rozenšteins, izpētījis bagātīgās kaļķakmens iegulas Cieceres ezera krastā, pierādīja to noderīgumu ražošanai. 1928. gadā dibinātā Rīgas cementa fabrikas H. H. Šmita akciju sabiedrība^[6] (A/S Ch. Schmit) šeit ieguva izejvielas. 1936. gadā Šmita firma uzsāka cementa fabrikas būvi Brocēnos. Būvprojektu izstrādāja Eduarda Veisa projektu birojs Rīgā sadarbībā ar dāņu firmu F. L. Smith. Būvdarbus vadīja inženieris Nikolajs Zoldners. Starp fabriku un izejvielu ieguves vietām tika izbūvēts dzelzceļš. Tolaik fabrika bija viena no modernākajām pasaulē. 1939./1940. gadā Brocēnos pēc arhitekta M. Luča projekta tika uzcelta vēl viena ražotne — šīfera fabrika. Pēc Latvijas okupācijas fabrikas tika nacionalizētas un apvienotas Brocēnu cementa un šīfera kombinātā, kurā ietilpa arī Brocēnu kaļķu rūpnīca un ķieģeļu rūpnīca "Saldus". Tagadējā šīfera ceha vietā Otrā pasaules kara laikā atradusies koncentrācijas nometne.

2005. gadā uzņēmumu un to pārvaldošo RMC grupu iegādājās Meksikas cementa ražošanas koncerns Cemex, un 2010. gadā rūpnīca tika modernizēta. 2019. gadā kombinātu no Cemex, tāpat kā visus koncerna īpašumus Baltijas un Ziemeļvalstīs, nopirka Vācijas uzņēmums Schwenk Zement^(de).^[7]

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±% g.p.
1959	1 985	—
1970	3 297	+4.72%
1979	3 442	+0.48%
1989	3 724	+0.79%
2000	3 519	−0.51%
2010	3 433	−0.25%

Gads	Iedz.	±% g.p.
2011	3 376	−1.66%
2012	3 278	−2.90%
2013	3 243	−1.07%
2014	3 203	−1.23%
2015	3 173	−0.94%
2016	3 134	−1.23%

Gads	Iedz.	±% g.p.
2017	3 075	−1.88%
2018	3 117	+1.37%
2019	3 144	+0.87%
2020	3 149	+0.16%
2021	3 146	−0.10%
2022	3 083	−2.00%

Etniskā struktūra

Gads	Kopā	Latvieši	Krievi	Baltkrievi	Ukraiņi	Poļi	Lietuvieši	Citi
1989	3724	2279 (61,2%)	864 (23,2%)	216 (5,8%)	153 (4,1%)	52 (1,4%)	93 (2,5%)	67 (1,8%)
2000	3519	2351 (67%)	680 (19%)	197 (6%)	113 (3%)	42 (1%)	84 (2%)	52 (2%)
2011	3083	2311 (75%)	434 (14%)	136 (4,4%)	76 (2,5%)	25 (0,8%)	67 (2,2%)	34 (1,1%)
2021	2570	2086 (76%)	365 (13%)	99 (4%)	52 (2%)	26 (1%)	70 (3%)	52 (2%)

Klimats

Vidējā temperatūra: -5 °C janvārī, +16,5 °C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650-700 mm gadā.

Transports

Galvenie pilsētas autoceļi ir A9 (Rīga—Liepāja) un P109 (Kandava—Saldus), vietējie autoceļi ir V1152 (Bērzi—Brocēnu stacija) un V1156 (Brocēni—Namiķi). Caur Brocēniem iet dzelzceļa līnija Rīga—Liepāja, bet Brocēnu stacijā pasažieru vilcieni nepietur.

Sports

Brocēnos starp sporta veidiem izceļas hokejs un basketbols, kā arī airēšana.^[8] Hokejā 1960. gadu vidū Brocēni kļuva par Latvijas čempioniem, 2006. gadā Latvijas čempionātos piedalījās sešas Brocēnu komandas^[9] Pilsētā atrodas ledus halle, ko 2026. gadā īpašnieks izlēma pārdot pašvaldībai.^[9]

Attēli

Dzelzceļa stacija.
Kultūras centrs.
Cieceres ezers.
Ūdenstornis.
Skats uz Brocēniem pār ezeru.

Atsauces

↑ «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2026.
↑ «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2026.
↑ «Vēstures karšu portāls». vesture.dodies.lv. Skatīts: 2026-07-03.
↑ Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne". 265. lpp.
↑ «Summa comune - Brocēni ar lauku teritoriju». sites.google.com (latviešu). Skatīts: 2026-07-03.
↑ Latvijas Valsts vēstures arhīva fondu kartīte^{[novecojusi saite]}
↑ SCHWENK Zement KG. «Cementa ražošanas vēsture Brocēnos». SCHWENK Latvija (lv-LV). Skatīts: 2024-02-01.
↑ «Brocēnu Sporta Centrs». Sporta-Klubi.lv. Skatīts: 2026-02-26.
1 2 ««Brocēni bez ledus halles nav iedomājami.» Pašvaldība sporta kompleksu pirks par meža cirsmu izstrādē iegūto naudu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2026-02-26.

Skatīt arī

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Brocēni.
Brocēnu vidusskola
Brocēnu sporta centrs un ledus halle Arhivēts 2011. gada 23. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
Schwenk Latvia

[wikidata-836770a229498c448c6d756421e922de4aa3711b-1] «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2026.

[wikidata-3925999805e580d95950c857e830d8f8b5a25669-2] «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2026.

[3] «Vēstures karšu portāls». vesture.dodies.lv. Skatīts: 2026-07-03.

[LME-4] Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne". 265. lpp.

[5] «Summa comune - Brocēni ar lauku teritoriju». sites.google.com (latviešu). Skatīts: 2026-07-03.

[6] Latvijas Valsts vēstures arhīva fondu kartīte^{[novecojusi saite]}

[7] SCHWENK Zement KG. «Cementa ražošanas vēsture Brocēnos». SCHWENK Latvija (lv-LV). Skatīts: 2024-02-01.

[8] «Brocēnu Sporta Centrs». Sporta-Klubi.lv. Skatīts: 2026-02-26.

[:0-9] 1 2 ««Brocēni bez ledus halles nav iedomājami.» Pašvaldība sporta kompleksu pirks par meža cirsmu izstrādē iegūto naudu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2026-02-26.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]