Cjaņs Sjueseņs
| ||||||||||||||||
| ||||||||||||||||
.svg){kind=small}
Cjaņs Sjueseņs (钱学森; 錢學森; Qián Xuésēn; Ch'ien Hsüeh-sên; dzimis 1911. gada 11. decembrī, miris 2009. gada 31. oktobrī) bija ķīniešu zinātnieks, kas devis nozīmīgu ieguldījumu raķešu un kosmiskajās programmās gan ASV, gan Ķīnas Tautas Republikā. Viņu dēvē par "Ķīnas raķešu tēvu". NASA dokumentos viņš parasti tiek apzīmēts kā H.S. Tsien.
Cjaņs Sjueseņs 1934. gadā absolvēja Šanhajas Jiao Tong universitāti kā mehānikas inženieris ar specializāciju dzelzceļu administrēšanā. 1935. gadā viņš iestājās Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā, kur pēc gada ieguva maģistra grādu. Pēc tam viņš devās uz Kalifornijas Tehnoloģiju institūtu studēt Teodora fon Kārmāna vadībā. Šeit 1939. gadā viņš ieguva doktora grādu.
Institūtā viņš ar vairākiem citiem studentiem nodarbojās ar raķešu eksperimentiem. Vēlāk uz šīs grupas pamata Kalifornijas tehnoloģiju institūta paspārnē tika izveidota Reaktīvās kustības laboratorija (Jet Propulsion Laboratory). Pirmoreiz šāds nosaukums parādījies dokumentā, ar kuru Cjaņs ar vēl diviem biedriem vērsās pie ASV armijas par vajadzību izstrādāt raķetes, ar kurām varētu atbildēt uz Vācijas V-2 raķeti. Viņš vadīja raķetes Private-A projektēšanu, kura pirmoreiz pacēlās 1944. gadā. Vēlāk piedalījās Corporal, WAC Corporal un citu raķešu izstrādē.
Pēc Otrā pasaules kara beigām Cjaņs darbojās fon Kārmāna vadībā kā ASV Armijas gaisa spēku konsultants un ieguva pulkveža pagaidu dienesta pakāpi. Kārmāns ar Cjaņu devās uz Vāciju, lai novērtētu aerodinamisko pētījumu sasniegumus. Šeit viņš izmeklēja pētnieciskos objektus un intervēja vācu zinātniekus, to starpā Verneru fon Braunu un Rūdolfu Hermani.
1949. gadā Cjaņs Sjueseņs ieguva ASV pilsonību, bet Makartisma ietekmes laikā viņš tika turēts aizdomās par simpatizēšanu komunistiem, un 1950. gadā ASV valdība viņam noņēma drošības pielaidi. Neredzot iespēju turpināt savu darbu, Cjaņs paziņoja, ka vēlas atgriezties Ķīnā, bet tika nomitināts Terminal Island pie Losandželosas. Pēc piecu gadu mājas aresta 1955. gadā viņš tika atbrīvots apmaiņā pret amerikāņu lidotājiem, kuri tika notverti Korejas kara laikā. Ķīnā viņš atgriezās 1955. gada septembrī caur Honkongu.
Tūlīt pēc ierakšanās savā dzimtenē Cjaņs Sjueseņs sāka strādāt Ķīnas Akadēmijā par mehānikas direktoru un vadīja raķešu izstrādes programmu. Viņš dibināja Mehānikas institūtu un aicināja bijušos studentus un inženierus, lai apmācītu tehnoloģijas, kuras viņš bija apguvis ASV.
Gada laikā Cjaņs KTR valdībai nosūtīja aicinājumu izveidot ballistisko raķešu programmu. Piedāvājums ātri tika pieņemts, un viņš 1956. gada beigās kļuva par programmas pirmo direktoru. 1958. gadā viņš pabeidza ballistisko raķešu Dongfeng projektu, un pirmā no tām tika sekmīgi palaista 1964. gadā, tieši pirms Ķīna pirmoreiz izmēģināja kodolieročus. Cjaņs Sjueseņs bija atbildīgs arī par pretkuģu raķešu projektēšanu. Cjaņs deva lielu ieguldījumu ĶĪnas augstākās izglītības uzlabošanā. Viņš bija Ķīnas Zinātnes un tehnoloģiju universitātes Mehānikas departamenta vadītājs un veicināja zinātnes un tehnoloģiju augstākā līmeņa personāla izaugsmi.
Cjaņs Sjueseņs aizgāja pensijā 1991. gadā. Viņš mira 2009. gada 31. oktobrī.
|