Pekina

Pekina
Pekina; ķīniešu: 北京市
	Municipalitāte
Ķīniešu transliterācija
• Mandarīnu (Piņjiņs)	Běijīng (palīdzība·info)
• IPA	[pèitɕíŋ]
	; Pekinas novietojums Ķīnā
	Koordinātas: 39°54′50″N 116°23′30″E / 39.91389°N 116.39167°EKoordinātas: 39°54′50″N 116°23′30″E / 39.91389°N 116.39167°E
Valsts	Ķīna
Apdzīvota kopš	ap 473.g. p.m.ē.
Administrācija
• ĶKP munic. sekr.	Liu Cji
• Mērs	Guo Dzjiņluns
Platība
• Municipalitāte	16 801,25 km km2
Augstums	43,5 m
Iedzīvotāji (2010)
• Municipalitāte	19 612 368
• blīvums	1,309/km²
• urbānā teritorija	13 330 000
• Etniskais sastāvs	ķīnieši: 96%; mandžūri: 2%; hueji: 2%; mongoļi: 0,3%
Laika josla	CST (UTC+8)
Pasta indekss	100000—102600
Pilsētas koks	Ķīnas tūja; Pagodas koks
Pilsētas zieds	Hrizantēma; Ķīnas roze
Mājaslapa	www.beijing.gov.cn (ķīniešu); www.ebeijing.gov.cn (angļu)
	Pekina Vikikrātuvē

Pekina jeb Beidzjina^[2]^[3] (ķīniešu: 北京 (Běijīng) — 'ziemeļu galvaspilsēta') ir pilsēta Ķīnas ziemeļos. Tā ir Ķīnas galvaspilsēta un otra lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. Viena no četrām Ķīnas pilsētām, kurām ir provinces tiesības. Ķīnas galvenais politiskais centrs.

Pekinā notika 2008. gada vasaras olimpiskās spēles.

Vēsture

Apmetnes Pekinas teritorijā bija jau 1. gadsimtā p. m. ē. Karojošo valstu periodā Pekinā bija Janas galvaspilsēta Dži (Ji), tomēr VI gadsimtā tā tika pamesta.

12. gadsimtā Pekinas teritorijā atradās viena no kitanu Liao dinastijas valsts galvaspilsētām. 1125. gadā pilsētu iekaroja jurčenu Dzjiņu dinastija un izveidoja šeit savu galvaspilsētu, bet 1215. gadā to pilnībā nopostīja mongoļi. 1264. gadā Mongoļu impērijas kagans Hubilajs šeit izveidoja savu galvaspilsētu — Dadu, kura bija mūsdienu Pekinas priekštece.

1403. gadā trešais Minu imperators Jongls (Yongle) pārcēla Minu impērijas galvaspilsētu no Nankinas uz Pekinu. Drīz pēc tam (1406—1420) tika uzcelta Aizliegtā pilsēta — Ķīnas imperatoru rezidence.

Kad mandžūri 1616. gadā gāza Minu dinastiju un nodibinājās Cjinu dinastija, par Ķīnas galvaspilsētu saglabājās Pekina.

1911. gadā Ķīnā notika Siņhajas revolūcija un tika nodibināta republika. 1928. gadā Gomindāna valdība par Ķīnas galvaspilsētu pasludināja Nankinu, bet Pekinu pārsauca par Beipinu (ķīniešu: 北平 (Běipíng) — 'ziemeļu miers'). Ķīnas—Japānas kara laikā 1937. gada 29. jūlijā Pekinu ieņēma Japānas karaspēks. Pilsētu atkal pārsauca par Pekinu, un šeit atradās Ziemeļķīnas japāņu marionešu valdība. Pēc Japānas kapitulācijas Otrā pasaules karā pilsētu atkal pārsauca par Beipinu.

Ķīnas Pilsoņu kara laikā 1949. gada 31. janvārī pilsētu ieņēma komunistu karaspēks, un 1. oktobrī Mao Dzeduns Tiaņaņmeņa laukuma vārtos deklarēja Ķīnas Tautas republiku. Dažas dienas vēlāk pilsēta ieguva savu iepriekšējo nosaukumu — Pekina.

1989. gadā no 14. aprīļa līdz 4. jūlijam Tiaņaņmeņa laukumā notika protesti, kuros pieprasīja Ķīnas politiskās dzīves liberalizāciju. Protestus vardarbīgi apspieda Ķīnas armija, nogalinot no vairākiem simtiem (saskaņā ar Ķīnas varasiestāžu informāciju) līdz vairāk nekā 10 000 protestētājus (saskaņā ar britu vēstnieka ziņojumu).^[4]

Cilvēki

Pekinā dzimuši

Cjaņluns (乾隆/Qianlong, 1711—1799) — Ķīnas imperators (1735—1796)
Čeņs Kaige (陳凱歌/Chén Kǎigē, 1952) — kinorežisors
Džets Lī (李連杰/Lǐ Liánjié, 1963) — kinoaktieris
Lao Še (老舍, Lao She, 1899—1966) — rakstnieks
Pu I (溥儀/Puyi, 1906—1967) — Ķīnas imperators (1908—1912)
Se Dzjuņa (謝軍/Xiè Jūn) — šahiste
Šana Sa (Shan Sa, 1972) — rakstniece
Faje Vona (王菲/Wang Fēi/Faye Wong, 1969) — dziedātāja un aktrise
Žana Ziji (章子怡/Zhang Ziyi, 1979) — aktrise
Puji (ķīniešu: 愛新覺羅·溥儀, piņjiņs: Àixīnjuéluó Pǔyí; 1906—1967) bija pēdējais Ķīnas imperators un 12. valdnieks no Cjinu dinastijas.

Atsauces

↑ https://beijing.qianlong.com/2021/0520/5805885.shtml.
↑ Jeļena Staburova. Ķīniešu valodas īpašvārdi un to atveide latviešu valodā. Rīga : Jāņa Rozes apgāds, 2006. 75. lpp. ISBN 978-9984-232-23-2.
↑ Andrejs Veisbergs. «Kurp ej, latviešu valoda?». Diena, 2006. gada 9. jūnijs. Skatīts: 2015. gada 12. martā. Jaunienācējus vajadzētu pēc iespējas tuvināt oriģināliem, jo starpniekvalodas to atbilsmi nopietni izmaina. Šāda pieeja būtu izmantojama arī tai īpašvārdu kategorijai, kad mainīts tiek oriģināls, piemēram, Bombeja - Mumbaja, Pekina - Beidzjina. Šajos gadījumos acīmredzot mums jāseko oriģināla maiņai.
↑ Rihards Plūme. «30 gadi kopš Tjaņaņmeņa slaktiņa. Vai komunistiskā Ķīnai varētu doties pretī demokrātijai?». Latvijas Sabiedriskais medijs, 2019. gada 4. jūnijs. Skatīts: 2019. gada 16. jūnijā.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pekina.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
Virtuālā Pekina

Šis ar Āziju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[wikidata-385119a7f14b9a99359e30afc2c338b785805758-1] ttps://beijing.qianlong.com/2021/0520/5805885.shtml.

[2] Jeļena Staburova. Ķīniešu valodas īpašvārdi un to atveide latviešu valodā. Rīga : Jāņa Rozes apgāds, 2006. 75. lpp. ISBN 978-9984-232-23-2.

[3] Andrejs Veisbergs. «Kurp ej, latviešu valoda?». Diena, 2006. gada 9. jūnijs. Skatīts: 2015. gada 12. martā. Jaunienācējus vajadzētu pēc iespējas tuvināt oriģināliem, jo starpniekvalodas to atbilsmi nopietni izmaina. Šāda pieeja būtu izmantojama arī tai īpašvārdu kategorijai, kad mainīts tiek oriģināls, piemēram, Bombeja - Mumbaja, Pekina - Beidzjina. Šajos gadījumos acīmredzot mums jāseko oriģināla maiņai.

[4] Rihards Plūme. «30 gadi kopš Tjaņaņmeņa slaktiņa. Vai komunistiskā Ķīnai varētu doties pretī demokrātijai?». Latvijas Sabiedriskais medijs, 2019. gada 4. jūnijs. Skatīts: 2019. gada 16. jūnijā.

[1]

[2]

[3]

[4]