Dāņu darbi

Vikipēdijas lapa
1514. gadā Parīzē iespiestā varianta Danorum Regum heroumque Historia ... titullapa.
Sores klosteris Zēlandē, kurā sarakstīta hronika "Dāņu darbi".

Dāņu darbi (latīņu: Gesta Danorum) ir dāņu Sores klostera mūka Sakša Gramatiķa no aptuveni 1178. līdz 1208. gadam sarakstīta dāņu vēstures hronika, kurā iekļauti arī no agrākām hronikām un vikingu sāgām patapināti leģendāri vēstījumi par Latvijas senvēsturi (4.—12. gadsimtu).

Pilnais nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1514. gadā iespiestā latīniskā izdevuma pilns nosaukums ir Danorum Regum heroumque Historiae stilo eleganti a Saxone Grammatico natione Zialandico necnon Roskildensis ecclesiae praeposito, abhinc supra trecentos annos conscriptae et nunc primum literaria serie illustratae tersissimeque impressae (Dāņu karaļu un varoņu vēstījumi, elegantā stilā sacerēti no Sakša Gramatiķa, zēlandieša un un arī Roskildes baznīcas prāvesta pirms vairāk nekā trīssimt gadiem, un nu pirmreizēji ilustrēti nodrukāta).

Saturs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Dāņu darbi" sākas ar dāņu teiksmainās senatnes aprakstu (1.—9. grāmatas) no ķēniņa Dana līdz ķēniņa Gorma valdīšanas laikam, kam seko vēsturisko notikumu apraksti (10.—16. grāmatas). Pēdējās trīs grāmatas (14.—16.) ir sava laikmeta hronika par dāņu krusta kariem pret Pomerānijas slāviem un dieva Svētvīda (Svantevit) Arkonas tempļa aprakstu Rīgenes salā. Hronika beidzas ar ķēniņa Knuta VI valdīšanas laiku (1185), kad Saksis to beidzis rakstīt un vēlāk 1208. gadā vien uzrakstījis priekšvārdu.

Leģendārie dāņu ķēniņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gesta Danorum rokraksta 1.—9. grāmatās pirms vēsturiski apstiprināmā Gorma (Gormo) minēti daudzi dāņu vikingu ķēniņi, kuru vārdi tikai ar nelieliem izņēmumiem nav atrodami citos rakstiskajos avotos. Iespējams, Saksis tos adaptējis no vienīgi viņam pieejamiem senākiem tekstiem, bieži vien pārveidojot ķēniņu vārdus un zaudējot hronoloģisko secību.

Dāņu ķēniņu latinizētie vārdi minēti šādā secībā: Dan (I), Humblus, Lotherus, Skioldus, Gram, Hadingus, Frotho (I), Haldanus (I), Ro, Helgo, Rolvo Krake, Høtherus, Rørikus, Wiglecus, Wermundus, Uffo, Dan (II), Huglecus, Frotho (II), Dan (III), Fridlevus (I), Frotho (III), Fridlevus (II), Frotho (IV), Ingellus, Olavus (I), Frotho (V), Haldanus (II), Unguinus, Sywaldus (I), Sygarus, Haldanus (III), Haraldus Hyldetan, Sigurd Ring, Olo, Omundus, Sywardus I, Iarmericus, Broderus, Sywaldus (II), Snio, Biorn, Haraldus (II), Gormo (I), Gudfred, Olavus (II), Hemmingus, Siwardus Ring, Regner Lothbrog, Siwardus (III), Ericus, Kanutus (I), Frotho (VI), Gormo (II), Haraldus (III), Gormo (III).

Hronikas teksta fragmenti par dāņu vikingu sirojumiem Senlatvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ap 866.—894. gadu: vikingu ķēniņš Hadings (Hadingus) noslēdza asinsbrālību ar vikingu Lizeru (Liserus) un devās sirojumā uz Kursu. Kuršu vadonis Lokers (Lokero, Curetum tyranno) saņēma viņu gūstā. Izbēdzis no gūsta, Hadings uzbruka "Hellesponta" (Zemgales?) ķēniņam Andvanam (Handwanus), ar kara viltību ieņēma Daugavas pilsētu (Dunam urbem), sagūstīja ķēniņu Andvanu un prasīja no viņa atlīdzību zeltā.
  • 10. gadsimta sākumā: Hadinga dēls ķēniņš Frodi (Frotho) siroja Senlatvijā un Krievijā. Kuršu ķēniņš Dorno (rex Dorno), cerēdams ienaidnieku izmērdēt ar badu un sērgām, nopostīja pats savu zemi un atkāpās stipri nocietinātā pilsētā, ko Frodi ieņēma ar kara viltību, iemānīdams kuršus pilsētas priekšā izraktās vilka bedrēs.
  • Kad krievi nogalināja dāņu meslienikus, vīkings Frodi devās no jauna uz Krieviju un ieņēma Paltisku [Polocku], cerot pakļaut sev visu Austrumu zemi (Orientis imperium). Viņš aplenca Hellesponta ķēniņa Andvana Daugavas pilsētu, pārģērbies par kalponi ieguva to ar viltību, bet pēc tam apprecēja Anduana meitu.
  • Ap 12. gadsimta vidu: ķēniņa Rūrika laikā kurši un zviedri kopā ar slāviem vendiem mēģināja nokratīt Dānijas meslu kundzības jūgu, pie kam tēvzemes brīvību viņi izcīnīja divkaujā.[1]

Hronikas rokraksti, izdevumi un tulkojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gesta Danorum bija pārrakstīta vairākās versijās, no kuriem 16. gadsimtā bija saglabājušies vien fragmenti. Vecākais rokraksts, šķiet, ir paša Sakša rakstīts. Pilno tekstu Lundas arhibīskapu arhīvā atrada Kristiāns Pedersens, kas 1514. gadā Parīzē to iespieda.

Izdevumi latīņu valodā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1514.: Danorum Regum heroumque Historiae
  • 1534.: Saxonis Grammatici Danorum Historiae Libri XVI
  • 1576.: Danica Historia Libris XVI
  • 1645.: Saxonis Grammatici Historiæ Danicæ Libri XVI
  • 1771.: Saxonis Grammatici Historiae Danicae libri XVI
  • 1839.: Saxonis Grammatici Historia Danica
  • 1886.: Saxonis Grammatici Gesta Danorum
  • 1931.: Saxonis Gesta Danorum
  • 2005.: Gesta Danorum

Tulkojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1575.: Den Danske Krønicke (dāniski)
  • 1752.: Saxonis Grammatici Historia Danica (dāniski)
  • 1818.—1822.: Danmarks Krønike af Saxo Grammaticus (dāniski)
  • 1894.: The First Nine Books of the Danish History of Saxo Grammaticus (angliski)
  • 1898.: Saxo Grammaticus: Danmarks Krønike (dāniski)
  • 1900.: Saxo Grammaticus. Die ersten neun Bücher der dänischen Geschichte (vāciski)
  • 1908.—1912.: Sakses Danesaga (dāniski)
  • 1979.—1980.: Saxo Grammaticus: The History of the Danes, Books I-IX (angliski)
  • 1980.—1981.: Saxo Grammaticus: Danorum regum heroumque historia, books X-XVI (angliski)
  • 1983.: Saxo Grammaticus and the life of Hamlet (angliski)
  • 2000.: Saxos Danmarkshistorie (dāniski)
  • 2017.: Саксон Грамматик. Деяния данов (русский)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «www.historia.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 17. aprīlī. Skatīts: 2011. gada 9. augustā.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Hilda Ellis Davidson, Peter Fisher (trans), Saxo Grammaticus: The History of the Danes, Books I-IX : I. English Text; II. Commentary, modern English translation, 2002, ISBN 0-85991-502-6
  • Saxo Grammaticus, Gesta Danorum, Books I-IX, translated to English by Oliver Elton 1905.
  • Saxo Grammaticus, Gesta Danorum, from the Royal Library in Copenhagen, Danish and Latin.
  • Helle Stangerup, Saxo Hans værk — Hans verden, Høst & Søn forlag 2004, ISBN 87-14-29949-6
  • Apoteker Sibbernsens Saxobog, C. A. Reitzels Forlag, Copenhagen, 1927
  • Frederik Winkel Horn, Saxo Grammaticus: Danmarks Krønike, Chr. Flors Boghandel, Copenhangen 1911.
  • Jørgen Olrik & H Ræder, Saxonis Gesta Danorum, Levin & Munkesgaard, Copenhagen, 1931
  • Anders Sørensen Vedel, Den Danske Krønicke Saxo-oversættelse 1575 udgivet i facimile af Det danske Sprog- og Litteraturselskab, G. E. C Gad, Copenhagen, 1967

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]