Dorno

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
1514. gadā Parīzē drukātā varianta Danorum Regum heroumque Historia ... titullapa.

Dorno vai Dorns (latīņu: Dorno no vikingu Þorn) bija viens no teiksmainajiem kuršu ķēniņiem, ko savā hronikā Gesta Danorum 12. gadsimta beigās pieminējis Saksis Gramatiķis.

Uzskata, ka hronists šī varoņa tēla radīšanai izmantojis daudz senākas sāgas un senāku autoru manuskriptus, kuros aprakstītie notikumi notikuši ap 866.-894. gadu, kad no arheoloģiskajiem izrakumiem ir zināms par dāņu vikingu iebrukumiem Kursā. Pils aplenkuma aprakstam ir līdzība ar Rimberta hronikā aprakstīto Grobiņas vai Apūles pils aplenkumu.

Teiksmas atstāsts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Teiksmā par Frodi vēstīts, ka kuršu ķēniņš Dorno (Curetum rex Dorno), paziņoja saviem karavīriem, ka naidnieku var uzveikt ar bezdarbību (Inimicum otio superare fas est), novārdzinot ar badu un sērgām.

Tādēļ viņš nopostīja pats savu zemi un atkāpās stipri nocietinātā pilskalnā kādas upes krastā. Dāņu vikingu ķēniņš Frodi ieņēma pilskalnu ar kara viltību, iemānīdams kuršus tā priekšā izraktās bedrēs.

Pēc kuršu uzvarēšanas Frodi devās karagājienā uz ķēniņvalstīm Daugavas baseinā, uzbrukdams rūsu ķēniņam Trandam jeb Tranonam (Trannon), Polockas (Paltisca) ķēniņam Vespasam (Vespasius) un Austrumu lielvalsts (Orientis imperium) ķēniņam Anduanam (Andwanus).

"Gesta Danorum" teksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gesta Danorum, 2.1.4.-5.:

"Repertae pecuniae regem locupletem fecere, quibus instructus classe Curetum partibus admovetur. Quorum rex Dorno periculosi belli metu huiusmodi ad milites orationem habuisse fertur:
Externum, proceres, hostem et totius ferme Occidentis armis opibusque succinctum salutarem pugnae cunctationem sectantes inediae viribus obtinendum curemus. Internum hoc malum est. Difficillimum erit domesticum debellare periculum. Facile famelicis obviatur. Melius adversarium esurie quam armis tentabimus, nullum hosti inedia acrius iaculum adacturi. Edax virium pestis edendi penuria nutritur. Armorum opem alimentorum inopia subruit. Illa quiescentibus nobis tela contorqueat, illa pugnae ius officiumque suscipiat. Discriminis expertes discrimen licebit inferre. Exsangues absque sanguinis detrimento praestare poterimus. Inimicum otio superare fas est. Quis damnose quam tuto dimicare maluerit? Quis, cum impune certare liceat, poenam experiri contendat? Felicior armorum successus aderit, si praevia fames bellum committit. Hac primam confligendi copiam duce captemus. Castra nostra tumultus expertia maneant, illa nostri loco decernat; quae si victa cesserit, otium rumpendum est. Facile ab indefesso lassitudine concussus opprimitur. Adesa marcore dextera pigrior in arma perveniet. Lentiores ferro manus dabit, quem quispiam prius labor exhauserit. Praeceps victoria est, ubi tabe consumptus cum robusto congreditur. Taliter indemnes aliis damnorum auctores fore poterimus.

His dictis quaecumque tutatu difficilia animadvertit, defensionis diffidentia populatus adeo hostilem saevitiam in vastanda patria praecucurrit, ut nihil, quod a supervenientibus occupari posset, intactum relinqueret. Maiorem deinde copiarum partem indubitatae firmitatis municipio complexus ab hoste se circumsederi permittit. Cuius Frotho oppugnandi diffidentia concitatus complures insolitae profunditatis fossas intra castra fieri latenterque per corbes humum egeri et in fluvium moenibus propinquum tacite disici iussit. Quem dolum crebro caespite fossis superaddito occultandum curavit, incautum hostem praecipitio consumpturus futurumque ratus, ut ignaros desidentis glaebae lapsus obrueret. Post haec simulato metu castra paulisper deserere coepit. Quibus imminentes oppidanos passimque elusis vestigiis in foveas provolutos ingestis desuper iaculis trucidavit." [1]

("Iegūtā nauda padarīja ķēniņu [Frodi] bagātu un ar šo guvumu viņš devās uz kuršu zemi. Tās ķēniņš Dorns pirms draudošās kaujas esot sacījis saviem karavīriem:

Labieši! Svešinieks ar visiem Rietumu ieročiem un mantu mums tuvojas. Novilcināsim kauju un novedīsim viņu ļaunākajā badā, un viņam būs grūti novaldīt savus ļaudis. Ir viegli pretoties izsalkušajiem. Bads mums palīdzēs labāk pret mūsu naidniekiem kā ieroči, bads būs asākais šķēps pret viņiem. Bads rada sērgas, kas atņem vīra spēku. Ieroču krājumu nomāc ēdiena trūkums. Ļausim, lai tas vicina šķēpu, kamēr mēs sēžam mierā, ļausim tam cīņas prieku. Neapdraudēti mēs apdraudēsim citus. Mēs liksim tiem noasiņot, paši nezaudējot ne asins piliena. Naidnieku var uzveikt ar bezdarbību. Kurš gan necīnītos droši un bez zaudējumiem? Kurš gan grib ciest zaudējumus, ja var cīnīties neskarts? Mums būs veiksme kaujā, ja bads sāks cīņu pirmais. Mūsu pils būs pasargāta no kara kņadas un mēs izvēlēsimies dienu, kad sākt karot. Svaigais viegli uzvar gurduma skarto. Ļengana roka ir bailīga kaujā. Uzvara gaida stipro, kas iesaistās kaujā ar novārdzināto. Tad paši neapdraudēti mēs nodarīsim zaudējumus citiem.

To teicis viņš atkāpās no visām grūti nosargājamām vietām un nopostīja savu tēvu zemi, pārspējot naidnieku nežēlībā, lai nekas nepaliktu tiem, kas atnāks vēlāk. Lielāko daļu karavīru viņš ieveda aiz pilskalna stiprajiem nocietinājumiem un ļāva naidniekam to aplenkt. Frodi neticēdams savām spējām iekarot pilskalnu, pavēlēja izrakt vairākas dziļas bedres savā nometnē, bet zemi grozos slepus izbērt upē pie pils vaļņiem. Tad bedrēm pārbēra pāri zemi, lai iznīcinātu neuzmanīgo naidnieku, kas iebruks tajās. Pēc tam viņš tēloja atkāpšanos un atstāja savu apmetni. Kad pils aizstāvji iebruka tajās, viņus apmētāja ar šķēpiem un nogalināja.")


Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Gesta Danorum». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 11. martā. Skatīts: 2011. gada 16. augustā.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • A. Mickevičius, Curonian ,,Kings" and ,,Kingdoms" of the Viking Age, Lithuanian Historical Studies, Vilnius, 1997, vol. 2, p. 7–14;
  • H. R. Ellis Davidson (ed.) and Peter Fisher (tr.) (1999). Saxo Grammaticus : The History of the Danes : Books I-IX. Bury St Edmunds: St Edmundsbury Press. ISBN 0-85991-502-6. First published 1979-1980.
  • Elton, Oliver (tr.) (1905). The Nine Books of the Danish History of Saxo Grammaticus. New York: Norroena Society. Available online
  • Olrik, J. and H. Ræder (1931). Saxo Grammaticus : Gesta Danorum. Available online