Dūņas

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dūņas ūdenstilpnes krastā.

Dūņas ir smalkgraudains, mīksts, orgenogēns drupiezis, kas sastāv no minerālo un organisko vielu maisījuma, kas nogulsnējas ūdenstilpņu dibenā.

Dabīgos apstākļos dūņas ir tekošā stāvoklī, bet, izžūstot, kļūst par cietu vielu. Dūņas satur lielu daļu ļoti smalkas frakcijas (30-50% daļiņas >0,01 mm).

Jūru un kontinentālo ūdenstilpņu (ezeru, dīķu) dibenā ir izplatītas dūņas, kas sastāv no smalkgraudainiem erodēto iežu (terigēniem, kaļķainiem, pelītiskiem, aleirītiskiem, aleirītiski-pelītiskiem) produktiem un no mikroskopiska organiskā detrīta, t.i. sīko jūras organismu (diatomejas, radiolārijas, forameniferas, pteropodi) čauliņām un skeletu paliekām. Vēl ir vulkāniskās dūņas, kas ir bagātinātas ar vulkāniskajiem pelniem. Dūņas ir saistītu nogulumiežu veidošanās sākumstadija. Vēlāk diaģenēzes procesā dūņas sablīvējas, veidojot cietu iezi.

Reizēm dūņas ir bagātinātas ar organiskām vielām (sapropelis), kuru sadalīšanās var radīt sērūdeņraža piesārņojumu vai pūšanas procesu attīstību (pūstošās dūņas). Organogēnas dūņas tiek izmantotas lauksaimniecībāmēslojums vai komposts. Dažus dūņu veidus (ezeru, dīķu, lagūnu) izmanto arī mājdzīvnieku minerālajai piebarošanai, kā arī medicīnā (ārstnieciskās dūņas).