Sērūdeņradis

Vikipēdijas lapa
Sērūdeņradis

Sērūdeņraža molekulas modelis un struktūrformula
Citi nosaukumi ūdeņraža sulfīds
CAS numurs 7783-06-4
Ķīmiskā formula H2S
Molmasa 34,082 g/mol
Blīvums 1,363 kg/m3
Kušanas temperatūra -82,30 °C
Viršanas temperatūra -60,28 °C
Šķīdība ūdenī

0,4 g/100 ml (20 °C temperatūrā)

0,25 g/100 ml (40 °C temperatūrā)

Sērūdeņradis (H2S) ir sēra un ūdeņraža binārais savienojums. Sērūdeņradis ir bezkrāsaina, indīga gāze ar raksturīgu ļoti nepatīkamu puvušu olu smaku. Ūdenī šķīst samērā slikti, daudz labāk — etanolā.

Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laboratorijā sērūdeņradi iegūst, iedarbojoties ar skābēm (sālsskābi) uz dzelzs sulfīdu FeS.

Molekulas uzbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sērūdeņraža molekulai ir leņķiska forma, tādēļ tā ir polāra. Kaut arī sērūdeņradis savā ziņā ir ūdens analogs ar daudz smagākām molekulām, tam ir daudz vājāk izteikta spēja veidot ūdeņraža saites, nekā ūdenim, tādēļ H2S normālos apstākļos ir gāze.

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sašķidrinātam sērūdeņradim pašjonizācija ir niecīga, bet ūdens šķīdumos tas jonizējas diezgan labi un veido vāju skābi, ko sauc par sērūdeņražskābi. Sērūdeņražskābes sāļus sauc par sulfīdiem.

Sērūdeņradis ir spēcīgs reducētājs. Atkarībā no reakcijas apstākļiem, tas var oksidēties līdz sēram, sēra dioksīdam vai sērskābei. Gaisā sērūdeņradis deg ar zilu liesmu:

2H2S + ЗО2 → 2Н2О + 2SO2

Par 400 °C augstākā temperatūrā sērūdeņradis sāk sadalīties vienkāršās vielās — sērā un ūdeņradī.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sērūdeņradi izmanto medicīnā sērūdeņraža vannām.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • N.Ahmetovs. Neorganiskā ķīmija, Rīga, "Zvaigzne", 1978, 331.—332. lpp.