Džima Krova likumi

Džima Krova likumi (angļu: Jim Crow laws) bija segregācijas un diskriminācijas likumi, kas tika ieviesti ASV dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum. Šie likumi bija izveidoti, lai institucionalizētu rasu nevienlīdzību starp baltajiem un afroamerikāņiem, radot de jure atsevišķas, bet būtībā nevienlīdzīgas iespējas un apstākļus.

Džima Krova likumi atstāja dziļu ietekmi uz ASV sabiedrību, un to mantojums joprojām ir jūtams sociālajā un ekonomiskajā nevienlīdzībā.

Vēsture

Džima Krova likumi stājās spēkā pēc Rekonstrukcijas ēras (1865–1877), kad ASV mēģināja integrēt bijušos vergus sabiedrībā. Kaut arī tika pieņemti 13., 14. un 15. konstitūcijas labojumi, kas garantēja pilsoniskās tiesības un balsstiesības afroamerikāņiem, dienvidu štatos balto elites pārstāvji centās atjaunot kontroli un izslēgt melnādainos no politiskās un ekonomiskās dzīves.

Jēdziens "Džims Krovs" ir saistīts ar populāru minstrelu šova tēlu, kas simbolizēja rasistisku stereotipu par afroamerikāņiem. Ar šo terminu vēlāk tika apzīmēti segregācijas likumi.

Likumu būtība

Džima Krova likumi oficiāli nodalīja baltos un afroamerikāņus sabiedriskajā dzīvē. Daži no izplatītākajiem segregācijas piemēriem bija:

Atsevišķas skolas, kur melnādainie skolēni mācījās citās, ievērojami sliktākās skolās nekā baltie.
Atsevišķas sabiedriskās iestādes, tādas kā dzeramās strūklakas, tualetes, restorāni, slimnīcas, vilcienu un autobusu sēdvietas.
Aizliegumi par laulībām starp baltajiem un afroamerikāņiem.
Balsstiesību ierobežošana, piemēram, ar anketām, lasītprasmes testiem un "poll tax" (nodoklis, ko jāmaksā, lai balsotu), kas bija vērsti pret melnādainajiem vēlētājiem.
"Atsvišķi, bet vienādi" princips. 1896. gadā Plessy pret Ferguson lietā ASV Augstākā tiesa lēma, ka segregācija ir konstitucionāla, ja tā balstās uz principu "atsvišķi, bet vienādi" (separate but equal). Lai gan teorētiski tas nozīmēja, ka gan baltajiem, gan afroamerikāņiem jānodrošina vienādas kvalitātes pakalpojumi, praksē afroamerikāņu iestādes bija ievērojami zemākas kvalitātes un slikti finansētas.

Pilsonisko tiesību kustība

Džima Krova likumi palika spēkā līdz pat 20. gadsimta 50. un 60. gadiem, kad pilsonisko tiesību kustība sāka aktīvi cīnīties par afroamerikāņu vienlīdzību. Tādas figūras kā Mārtins Luters Kings juniors, Roza Pārksa un citi bija nozīmīgi līderi šajā cīņā. Kustība radīja spiedienu uz likumdevējiem un tiesām, lai atceltu Džima Krova likumus un nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības.

Likumu atcelšana

Svarīgi likumdošanas sasniegumi, kas izbeidza Džima Krova likumus, bija:

1954. gadā ASV Augstākā tiesa lietā Brauns pret Tūpekas izglītības pārvaldi atcēla Plessy pret Ferguson spriedumu, paziņojot, ka segregētās skolas ir antikonstitucionālas.
1964. gada Civilo tiesību akts (Civil Rights Act) un 1965. gada Balsstiesību akts (Voting Rights Act) izbeidza likumisko segregāciju un nodrošināja balsstiesības visiem pilsoņiem neatkarīgi no rases.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Džima Krova likumi.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)