Pāriet uz saturu

Balsstiesības

Vikipēdijas lapa

Balsstiesības ir pilsoņu tiesības piedalīties valsts politiskajā dzīvē, īpaši tiesības balsot vēlēšanās un referendumos. Balsstiesības ir svarīgs demokrātijas elements, jo tās ļauj pilsoņiem ietekmēt valsts pārvaldi un politiskos procesus.

Dažādās valstīs ir atšķirīgas vēlēšanu sistēmas, piemēram, proporcionālā vēlēšanu sistēma, vairākuma sistēma un jauktās sistēmas, kas ietekmē vēlēšanu iznākumu un pārstāvniecību.

Balsstiesību veidi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Vispārējās balsstiesības: Tiesības balsot, kas piešķirtas visiem pilsoņiem, kas sasnieguši noteiktu vecumu, parasti 18 gadu. Šīs tiesības tiek piešķirtas neatkarīgi no dzimuma, rases, reliģijas vai sociālā stāvokļa.
  • Kopējās balsstiesības: Attiecas uz visiem vēlētājiem, kuriem ir tiesības piedalīties valsts mēroga vēlēšanās, piemēram, parlamenta vēlēšanās.
  • Pašvaldību balsstiesības: Tiesības balsot vietējās pašvaldību vēlēšanās, piemēram, pilsētu domju vai pašvaldību padomju vēlēšanās.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]