Daktiloskopija

Vikipēdijas lapa
Viljama Heršela ņemtie pirkstu nospiedumi.

Daktiloskopija (no grieķu: δάκτυλος (dáktulos) — 'pirksts' un σκοπέω (skopéō) — 'skatos') ir cilvēku identifikācijas metode pēc viņu pirkstu nospiedumiem, kas katram cilvēkam ir unikāli.

Jau senatnē cilvēki ievēroja, ka viņu pirkstus klāj līnijas jeb raksti, kā arī to, ka katram indivīdam tie ir citādi. Zinātnieki ir pat atraduši ķīniešu rakstu dēlīšus, uz kuriem pirksta nospiedumi tika izmantoti paraksta vietā. Pirmo nozīmīgo ieguldījumu personības noteikšanā pēc pirkstu nospiedumiem izdarīja itāļu fiziķis Marčello Malpigi (Marcello Malpighi) 1686. gadā.

Ieslodzīto personību noteikšanai pirkstu nospiedumus oficiāli sāka izmantot tikai 1858. gadā. Pēc dažiem gadiem tika publicēti pirmie pētījumi par iespējām izmantot pirkstu nospiedumus, kā arī tika aprakstīta pirkstu nospiedumu iegūšanas metode, tas ir, lai iegūtu pirkstu nospiedumus, izmanto plānu, ar īpašu tinti klātu plēvīti. Šo metodi bieži vien izmanto arī mūsdienās.

1880. gadā angļu zinātnieks sers Frānsiss Goltons sāka izstrādāt pirkstu nospiedumu klasifikācijas sistēmu. Pēc dažiem gadiem to vienkāršoja policijas komisārs sers Edvards Henrijs, un drīz vien pirkstu nospiedumu analīze kā personības identifikācijas metode izplatījās pa visu pasauli.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]