Tinte

Tinte (latīņu: tincta [aqua] — ‘krāsains [ūdens]’) ir šķidrums vai pasta, kas satur pigmentus un krāsvielas un tiek izmantota rakstīšanai un zīmēšanai. Tinte parasti tiek iepildīta pildspalvā, ar kuru pēc tam var ērti rakstīt. Pildspalvas vietā var izmantot arī dobu putna spalvu, kuras nogriezto galu iemērcot tintnīcā, var rakstīt. Tinti pastas veidā izmanto augstspiedumu un litogrāfijas zīmējumos.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tintes izmantošana rakstīšanai un zīmēšanai ir zināma jau kopš senatnes. Pirmās tintes parādījās Senajā Ēģiptē ap 3. gadu tūkstoti p.m.ē. — tās tika gatavotas no kvēpiem, sajauktiem ar ūdeni un līmvielām, piemēram, gumiarābiku. Ar šādu tinti rakstīja uz papīra priekšgājēja — papirusa. Līdzīgus tintes sastāvus izmantoja arī Senajā Ķīnā un Mezopotāmijā.
Viduslaikos Eiropā plaši izplatīta kļuva dzelzs–gala tinte (iron gall ink), kas tika iegūta, sajaucot ozolu galu ekstraktu ar dzelzs sāļiem. Šī tinte bija noturīga un labi piemērota rakstīšanai uz pergamenta un papīra, un tā tika izmantota dokumentu un manuskriptu rakstīšanai vairāku gadsimtu garumā. Tomēr ar laiku šī tinte varēja bojāt papīru, jo tajā esošās skābes iedarbībā tas kļuva trausls.
17.–19. gadsimtā, līdz ar tipogrāfijas un rakstāmrīku attīstību, parādījās jauni tinšu veidi – uz eļļas, spirtu vai ūdens bāzes, kā arī pigmentu un sintētisko krāsvielu tintes. 19. gadsimtā tika izgudrotas pildspalvas ar tinti pildāmiem rezervuāriem, kas padarīja rakstīšanu ērtāku un higiēniskāku.
Mūsdienās tintes tiek izmantotas ne tikai rakstīšanai, bet arī drukāšanā, zīmēšanā, mākslā un tehniskajā grafikā. Tās sastāvs un īpašības ievērojami atšķiras atkarībā no pielietojuma — no ūdenī šķīstošām tintēm līdz pigmentētām tintēm, kas ir noturīgas pret gaismu un mitrumu.
| Šis raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|