Dalībnieks:Einsteins666/Jānis Prombergs

Jānis Prombergs

Jānis Prombergs (pilnā vārdā Jānis Hermanis Prombergs) – ārsts, ievērojams latviešu medicīnas darbinieks, vairāku medicīnas iestāžu vadītājs, tostarp Rīgas Pilsētas 7. klīniskās slimnīcas “Gaiļezers” celtniecības vadītājs un pirmais galvenais ārsts.

J. Prombergs dzimis 1927. gada 7. maijā, Rīgā, vecāku – Bernharda un Martas Prombergu ģimenē.

No 1934. līdz 1941. gadam mācījies A. Dombrovska Rīgas 29. pamatskolā, vēlāk trīs gadus – Rīgas pilsētas V. Olava komercskolā.

1944. gada 5. jūlijā mobilizēts Vācijas armijas dienestā, no kurienes tā paša gada 1. augustā aizbēdzis. Līdz ar padomju okupāciju aizturēts un deportēts uz nometni Tulas apgabalā darbam tresta “Saratovugoļ” Kosaja Gora 5. šahtā. 1946. gada jūlijā no nometnes izbēdzis un atgriezies dzimtenē.

Pēc atgriešanās Rīgā J. Pombergs strādāja elektromehāniskajā rūpnīcā “Spēks” un paralēli mācījās Rīgas 23. vakara vidusskolā, kuru pabeidza 1948. gadā. Pēc vidusskolas iestājās Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas veterinārmedicīnas fakultātē, bet pēc gada pārgāja uz Latvijas Valsts universitātes medicīnas fakultāti 2. studiju kursā. Paralēli mācībām augstā līmenī aizrāvās ar sportu, sevišķi ar velosportu. Studiju laikā strādājis par treneri, fiziskās kultūras metodiķi, ātrās medicīniskās palīdzības feldšeri.

Izvēlēto specialitāti – ķirurģiju – J. Pombergs apguva ķirurga Artura Rocēna vadībā, paralēli kam, J. Pombergs voluntēja prof. Paula Stradiņa klīnikā.

1954. gadā nosūtīts darbā uz Neretu rajona veselības aizsardzības nodaļas vadītāja un ķirurga amatā. Sekmīga darba rezultātā 1956. gadā pārcelts darbā Cēsu slimnīcā tajos pašos amatos, bet 1958. gadā iecelts par Cēsu slimnīcas galveno ārstu. Rezultatīvu veselības sistēmas reformu iniciēšana un realizēšana šajos amatos ļāva 1959. gada aprīlī J. Pombergam ieņemt LPSR Veselības aizsardzības ministra pirmā vietnieka amatu. Līdz ar 1959. gada politiskajām reformām, augustā savu amatu zaudēja arī J. Pombergs.

Pēc atstādināšanas no veselības ministra pirmā vietnieka amata J. Pombergs bijis Rīgas rajona veselības aizsardzības nodaļas vadītājs (no 1959. gada augusta), Rīgas pilsētas veselības aizsardzības nodaļas vadītāja vietnieks (no 1961. gada janvāra), Rīgas 4. poliklīnikas galvenais ārsts (no 1962. gada decembra), Rīgas pilsētas 6. apvienotās slimnīcas galvenais ārsts (no 1967. gada februāra līdz 1971. gadam), Republikas Sanitāri epidemioloģiskās stacijas galvenais ārsts (no 1973. līdz 1975. gadam, paralēli darbam Rīgas pilsētas 7. klīniskās slimnīcas celtniecības direktora amatā).

Līdz ar moderna republikāniskā slimnīcu kompleksa būvniecības plānu 1971. gadā J. Prombergu iecēla par tā celtniecības direktoru. Līdz ar Rīgas pilsētas 7. klīniskās slimnīcas “Gaiļezers” pirmās kārtas nodošanu ekspluatācijai 1978. gada decembrī, 1979. gada 1. janvārī J. Prombergs tika iecelts par slimnīcas galveno ārstu, bet slimnīcas svinīgā atklāšana norisinājās 1979. gada 2. martā. 1988. gada 31. augustā J. Prombergs atstāja slimnīcas “Gaiļezers” galvenā ārsta amatu, bet jau 5. septembrī tika iecelts par “Gaiļezera” kompleksa jaunbūvējamā dzemdību nama galveno ārstu. Līdzekļu trūkuma dēļ dzemdību nama būvniecība tika pārtraukta, un J. Prombergs 1992. gada 31. maijā no darba atbrīvots.

No 1988. gada decembra J. Prombergs bija Latvijas Tautas frontes biedrs.

Ilgstošu un smagu slimību rezultātā Jānis Prombergs mira 1993. gada 9. septembrī. Apglabāts Rīgas Otrajos meža kapos.

Apbalvojumi:

• 1958. g. – nozīme “PSRS Veselības aizsardzības teicamnieks”
• 1964. un 1980. g. – nozīme “PSRS civilās aizsardzības teicamnieks”
• 1970. g. – Ļeņina jubilejas medaļa
• 1971. g. – medaļa “Par izcilu darbu”
• 1984. g. – medaļa “Darba veterāns”
• 1985. g. – PSRS Ministru padomes prēmija

2002. gadā J. Promberga piemiņai izdota atmiņu un dokumentu grāmata "Ārsts un celtnieks Jānis Prombergs" (autori Edvīns Platkājis un Arnis Vīksna).