Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca
15. korpuss (Nikolajs Bode, 1939)
Ģeogrāfija
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Pilsoņu iela 13, Rīga, Latvija
Koordinātas 56°55′54″N 24°03′54″E / 56.93167°N 24.06500°E / 56.93167; 24.06500Koordinātas: 56°55′54″N 24°03′54″E / 56.93167°N 24.06500°E / 56.93167; 24.06500
Organizācija
Slimnīcas veids Universitātes slimnīca
Piesaistītā universitāte Medicīnas fakultāte, Latvijas Universitāte
Rīgas Stradiņa universitāte
Ārstniecība
Neatliekamās palīdzības nodaļa Ir (24/7)
Gultu skaits 840[1]
Vēsture
Atvērta 1910
Saites
Mājaslapa stradini.lv
Ieeja slimnīcas senajā daļā (būvēta pēc Reinholda Šmēlinga projekta) no Pilsoņu ielas puses (2010).

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS)[2], sarunvalodā saukta arī par "Stradiņiem", kopš 1999. gada ir universitātes slimnīca jeb V līmeņa slimnīca, kas atrodas Pilsoņu ielā 13 Āgenskalna apkaimē Rīgā. Slimnīca ir valsts kapitālsabiedrība, tās valsts kapitāla daļu turētāja ir Veselības ministrija.

Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas pilsētas 2. slimnīca pirms 1940. gada

Slimnīca nosaukumu mainījusi daudzas reizes: dibinot 1910. gadā — Rīgas pilsētas 2. slimnīca, pēc 1928. gada nosaukumu papildināja: Rīgas pilsētas 2. slimnīca, Latvijas Universitātes klīnikas.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. un 1941. gadā pilsētas slimnīcu pārveidoja par Valsts klīnisko slimnīcu, bet vācu okupācijas laikā līdz 1944. gadam tā atkal kļuva par Rīgas pilsētas 2. slimnīcu un Vērmahta kara slimnīcu, 1944. gada rudenī Latvijas PSR varas iestādes atjaunoja Valsts klīniskās slimnīcas nosaukumu, bet 1948. gadā pārdēvēja par Republikānisko klīnisko slimnīcu. Pēc bijušā slimnīcas vadītāja Paula Stradiņa nāves 1958. gadā slimnīcu nosauca par P. Stradiņa Republikānisko (Republikas) klīnisko slimnīcu, bet pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas par 1993. gadā par Paula Stradiņa Valsts klīnisko slimnīcu. No 1995. līdz 1998. gadam tā bija Latvijas Medicīnas akadēmijas Paula Stradiņa klīniskā slimnīca, kopš 1998. gada — Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca.[3]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Neatliekamās Medicīnas centra uzbrauktuve (Nikolaja Bodes projektētā ēka).
Skats uz nojaucamo 32. (kardioloģijas) korpusu un slimnīcas aptiekas ēku (2012).

Jau 1902. gadā Rīgas pilsētas dome sāka apspriest projektu par Rīgas pilsētas 2. slimnīcas būvi Nometņu laukumā Āgenskalnā, tomēr līdzekļu trūkuma dēļ projekta realizācija ieilga līdz 1908. gadam. Pirmās slimnīcas ēkas pēc Rīgas pilsētas galvenā arhitekta Reinholda Šmēlinga projekta sāka celt 1908. gadā un slimnīcu ar ambulanci, terapeitisko un ķirurģisko paviljonu un trīs lipīgo slimību paviljoniem svinīgi atklāja 1910. gada 10. februārī. 1910. gada martā iestādīja liepu alejas, 1911. gadā atklāja slimnīcas direktora ēku, 1914. gadā pabeidza celt slimnīcas pārvaldes ēku, operāciju bloku, saimniecības ēku, savienojošo gaiteni, lipīgo slimību izolatoru, morgu ar patoloģisko un seroloģisko institūtu un kalpotāju dzīvojamo ēku. 1915. gadā beidza celt trīs izolētus lipīgo slimību paviljonus gar Liepājas ielu. Piefrontes kara hospitāļa vajadzībām izveidoja papildus koka barakas lipīgo slimību slimniekiem. Celtniecības darbi turpinājās līdz pat 1915. gadam un kara dēļ tā arī netika pabeigti plānotajā apjomā.[4]

Pirmā pasaules kara laikā frontes līnija divus gadus (no 1915. gada oktobra līdz 1917. gada septembrim) atradās tikai aptuveni 20 km attālumā no slimnīcas. 1915. gadā slimnīcu pārveidoja par Krievijas impērijas Sarkanā Krusta lazareti, tajā ārstēja arī Ķekavas kaujās un Ziemassvētku kaujās ievainotos strēlniekus. Infekcijas slimību ārstēšanai uzcēla četras atsevišķi stāvošas koka barakas. Pēc militārajām neveiksmēm 1917. gada sākumā lazareti ar visu aprīkojumu evakuēja uz Petrogradu. Kad pēc Rīgas operācijas 1917. gada septembrī Rīgu ieņēma Vācijas karaspēks, slimnīcā no jauna izveidoja militāro hospitāli, kuru slēdza pēc Brestļitovskas miera līguma 1918. gada pavasarī. Latvijas brīvības cīņu laikā LSPR valdība 1919. gada 24. janvārī slimnīcas darbību atjaunoja, bet Ulmaņa Pagaidu valdība sakarā ar ievērojamo Rīgas iedzīvotāju skaita samazināšanos un to, ka slimnīcas inventārs bija izvazāts, slimnīcas darbību pēc Bermontiādes beigām 1919. gada beigās apturēja.

Slimnīcas direktors Oskars Voits 1920. gadā sāka pārrunas ar Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāti un Rīgas pilsētas valdi par Universitātes klīnikas izveidi slimnīcā. Līdzekļu trūkuma dēļ remontdarbi aizkavējās līdz pat 1927. gadam. Tolaik slimnīcas teritorijā atradās no Krievijas atbraukušo bēgļu karantīnas punkts un bērnu patversme, vēlāk Iekšlietu ministrijas valsts emigrantu nams, Rīgas bērnunama nodaļa "Māte un bērns" un bērnu sile. Vairākās koka barakās darbojās Rīgas Skolotāju institūts (1922—1938), ko sakarā ar slimnīcas jaunbūvi 1938. gadā pārcēla uz Cēsīm.

1927. gadā slimnīcā izbūvēja auditorijas studentu lekcijām. Pēc rekonstrukcijas Rīgas pilsētas 2. slimnīca no 1928. gada darbojās kā Latvijas Universitātes klīniskā mācību slimnīca. Slimnīcas medicīnisko direktoru ievēlēja Medicīnas fakultātes padome, bet administratīvo direktoru iecēla Rīgas pilsētas valde. 1931. gadā par medicīnisko direktoru apstiprināja Paulu Stradiņu, kura vadībā līdz 1935. gadam izstrādāja četru jaunu sešu stāvu korpusu būvniecības projektu. 1939. gadā Skolotāju institūta atstātajās ēkās atklāja Rīgas 2. slimnīcas žēlsirdīgo māsu un pirmās šķiras mācītu sanitāru skolu.

1939. gadā pēc arhitekta Nikolaja Bodes projekta uzsāka dzemdību klīnikas korpusa būvi, kuru bija jāpabeidz līdz 1941. gadam, ķirurģijas klīnikas korpusu līdz 1943. gadam, infekcijas slimību klīnikas korpusu 1944. gadam, bet iekšķīgo slimību un bērnu klīnikas korpusu līdz 1948. gadam. Jau pēc Latvijas okupācijas 1941. gadā celtnieki paspēja uzbūvēt pirmo korpusu līdz jumtam, Otrā pasaules kara laikā slimnieku palātas bija iekārtotas ēkas pirmajos stāvos, bet 1944. gada oktobrī padomju aviācijas veiktās bombardēšanas laikā jaunā korpusa pagrabā slēpās slimnīcas darbinieki un pacienti.[5]

1941. gadā vācu okupācijas iestādes slimnīcā izvietoja kara hospitāli, bet turpināja darboties arī dzemdību nodaļa, divas ķirurģiskās nodaļas un infekcijas slimību nodaļa koka barakās. 1944. gada beigās vairums slimnīcas ārstu devās bēgļu gaitās. Pēc kara beigām uz slimnīcas bāzes 1944. gadā izveidoja Medicīnas vēstures muzeju, bet 1946. gadā Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas zinātniskās pētniecības institūtu. Paula Stradiņa vadībā izstrādāja jaunu slimnīcas attīstības projektu, kurā bija paredzēts teritorijā starp Mārupes ielu, Liepājas ielu, dzelzceļu un Arsenālu izveidot medicīnas studiju kampusu ar 12 dažādiem korpusiem.

Līdzekļu trūkuma dēļ arī šo plānu nerealizēja. 1959. gadā Mārupes ielā 17 uzbūvēja studentu kopmītni. 1958. gadā slimnīcā sāka veidot specializētos centrus, kuros bija jāapvieno ārstniecības, izglītības un zinātniskais darbs. 1977. gadā uzcēla jaunu kardioloģijas korpusu, kura izveidoja Latvijas Kardioloģijas zinātniskās pētniecības institūtu. 1995. gadā slimnīcu nodeva Latvijas Medicīnas akadēmijas valdījumā un pārvaldē, bet 1999. gadā nodibināja bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību "Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca".[6]

2013. gada augustā Stradiņu slimnīcas 32. korpusā (būvēts 1975. gadā) skābekļa sadales telpā notika ugunsgrēks 50 m2 platībā un sprāga 23 skābekļa baloni puspagrabā, kas atstāja bojājumus un traucējumus augšstāva neatliekamās medicīnas centra uzņemšanas nodaļas darbībā, no kurienes tika evakuēti 170 pacienti.[7][8][9]

Jaunbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nožogotā A korpusa būves vieta (2013).
A1 korpusa jaunbūve (2016. gada jūlijā).

2006. gadā notika starptautisks arhitektu plenērs par slimnīcas kompleksa attīstību, kurā uzvarēja somu arhitektu birojs JKMM Architects. Pēc žūrijas locekļa Jura Dambja vārdiem, tas "respektē slimnīcas būvju mērogu, raksturu un kultūrvēsturiskās vērtības, turpinot vēsturiski iedibināto plānojuma sistēmu".[10]

Svinot Stradiņa slimnīcas 100. dzimšanas dienu, 2010. gada februārī svinīgi ielika pamatakmeni slimnīcas jaunajam korpusam, tomēr līdzekļu trūkuma dēļ jaunbūves apjomu pamatīgi samazināja. Jaunās būves gala skiču projektu 2011. gadā izstrādāja Latvijas arhitektu birojs "Nams" (pieaicinot Austrijas "Salve") sadarbībā ar Somijas ("JKMM") un Izraēlas ("Oliver") arhitektu birojiem.[11]

A1 korpuss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2013. gada februārī tika parakstīts līgums ar piegādātāju apvienību SIA "Skonto būve" un SIA "Re&Re" par Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunās ēkas būvniecības uzsākšanu.[12] Jaunā A korpusa pirmās kārtas (A1) kopējā telpu platība ir 30 438 kvadrātmetri ar pagrabstāvu un vairākiem virszemes stāviem. Slimnīcas attīstības projekta finansēšanu veica no valsts galvotā aizdevuma 46,4 miljonu latu apmērā un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem 17 miljonu latu apmērā.[13] Sākotnēji jaunā korpusa būvniecību pilnsabiedrība "SBRE" bija iecerējusi pabeigt 2015. gada vasarā, tomēr nodošanas termiņus nācās pagarināt līdz 2017. gada 31. martam.[14] Līdz 2016. gada beigām būvnieki saņēma saskaņojumu no atbildīgajām valsts un pašvaldības iestādēm, izņemot no Veselības inspekcijas, kas konstatēja vairākas neatbilstības tehniskā projekta tehnoloģijas daļas risinājumam.[15] Kopš 2016. gada oktobra, kas bija termiņš A1 nodošanai ekspluatācijā, būvniekam SIA "SBRE" tika piemērota soda nauda vairāk nekā 3000 eiro dienā. Kopumā A1 būve izmaksāja 86 miljonus eiro.[16]

Jaunā korpusa pirmā kārta (A1) tika svinīgi atklāta 2017. gada 1. jūnijā. Jaunajā ēkā atrodas slimnīcas poliklīnika, plānveida pacientu uzņemšana, diagnostiskā radioloģija, laboratorija, otorinolaringoloģijas un uroloģijas nodaļas, kā arī Internās Medicīnas klīnika (nefroloģijas, endokrinoloģijas un reimatoloģijas, gastroenteroloģijas un endoskopiju nodaļas, kā arī dienas stacionārs).[17]

A2 korpuss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2017. gada 28. augustā slimnīca parakstīja līgumu ar arhitektūras biroju "Sestais stils" par A korpusa otrās kārtas (A2) būvprojekta izstrādi. Plānots, ka jaunajā korpusā atradīsies Neatliekamās Medicīnas centrs (NMC) jeb uzņemšana, operāciju zāles, vispārīgās ķirurģijas un neiroķirurģijas profila nodaļas, neiroloģijas nodaļa ar insulta vienību, sejas un žokļu ķirurģijas nodaļa, kā arī intensīvā terapija un Sievietes un bērna klīnika kopā ar dzemdību bloku.[18][19]

Projekta otrās kārtas plānotās izmaksas bija 91 miljons eiro, tostarp Eiropas Savienības fondu finansējums 64 miljoni eiro, Latvijas valsts finansējums 22 miljoni eiro un Stradiņa slimnīcas finansējums 4,5 miljoni eiro.[20] 2018. gada nogalē otrās kārtas (A2) būvprojektu saskaņoja ar būvvaldi un to apstiprināja Eiropas Komisija.[21]

Kad 2019. gada janvārī Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) parakstīja vienošanos par A2 korpusa būvniecības projekta īstenošanu, plānotās izmaksas bija pieaugušas par 30 miljoniem eiro.[22] Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības (ES) fondu uzraudzības departaments līdz izmaksu precizēšanai apturēja A2 būvniecībai paredzētos maksājumus. Veselības ministrija norādīja, ka sākotnēji bija paredzēts, ka būvniecības izmaksas būs lielākas, tomēr no plānotajiem 150 miljoniem eiro tika nolemts slimnīcai atvēlēt tikai 91 miljonu eiro.[23] Sākotnēji bija plānots, ka A2 ēku būvi sāks 2019. gada aprīlī un pabeigs līdz 2022. gada maijam, vēlāk būvdarbu sākumu atvirzīja līdz 2020. gada sākumam.

2019. gada septembrī Veselības ministrija informēja, ka slimnīcas jaunā korpusa projektam 2021. gadā papildus nepieciešami 10,8 miljoni eiro, 2022. gadā — 15,9, bet 2023. gadā — 2,5 miljoni eiro. Tos plānots piesaistīt pēc Eiropas Savienības fondu atlikumu un snieguma rezerves pārdales.[24]

2020. gada septembrī konkursa uzvarētāja SIA "Velve" sāka A2 korpusa būvi par 88 miljoniem eiro, bet kopā ar jauno iekārtu iepirkšanu kopējās projekta izmaksas būs vairāk kā 140 miljoni eiro, lielāko daļu finansējuma segs Eiropas Savienības struktūrfondi. Korpusa būvniecību sākotnēji bija plānots pabeigt 2023. gada aprīlī.[25] 2022. gada 9. jūnijā A2 korpusam svinēja spāru svētkus, bija pabeigta ēkas karkasa nesošo būvkonstrukciju izbūve.[26]

B korpuss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2018. gada maijā PSKUS informēja, ka pēc A2 korpusa celtniecības beigām paredzēts nojaukt nolietoto 32. korpusu (nojaukšanas izmaksas 1,2 miljoni eiro) un tajā esošās nodaļas pārcelt uz jauno B korpusu, kurā atradīsies Latvijas Kardioloģijas centrs, Asinsvadu ķirurģijas centrs, kā arī sirds un asinsvadu operāciju bloks, rehabilitācija un fizikālā medicīna, diferenciālās diagnostikas nodaļa un citas. Iecerēts, ka B korpusā būs 315 gultas vietas, bet tā kopējā platība 39 830 kvadrātmetri.[27]

2021. gada 7. septembrī Ministru kabinets atbalstīja Stradiņa slimnīcas B korpusa būvniecību. Būves kopējo budžetu plānoja 151 miljona eiro apmērā, piesaistot finanšu līdzekļus no Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021.–2027. gada plānošanas perioda.

B korpusa attīstība līdz 2029. gadam noslēgs slimnīcas infrastruktūras atjaunošanas ciklu.[28]

15. korpusa moduļu būves[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākot ar 2021. gadu, slimnīcas teritorijas 15. korpusa 1. stāva līmenī tika uzstādītas 72 moduļu būves, kuras paredzētas neatliekamā medicīnas centra vajadzībām, lai papildinātu gultas vietas par 40 un izveidotu 3 jaunas operāciju zāles un pēcoperāciju palātas. Tās iedalītas divos blokos - NMC daļā, kas aizņem 1167 m2 un operāciju daļā, kas aizņem 644 m2. Projekts finansēts no valsts budžeta līdzekļiem par 7,087 milj. EUR un moduļu uzstādīšanu veic SIA "Inos".[29][30][31]

Pēc jaunā B korpusa izbūves 2030.gadā, 15. korpusa moduļu būvi plānots nojaukt.[32]

Nodaļas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Slimnīcas teritorijas nodaļas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

A kvartāls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Daudzprofilu dienas stacionārs (60.nodaļa)
  • Diagnostiskās radioloģijas institūts
  • Endokrinoloģijas un reimatoloģijas nodaļa (9.nodaļa)
  • Gastroenteroloģijas nodaļa (10.nodaļa)
  • Nefroloģijas nodaļa (8.nodaļa)
  • Otorinolaringoloģijas nodaļa (15.nodaļa)
  • Pacientu plānveida uzņemšana
  • Peritoneālās dialīzes nodala
  • Poliklīnika
  • Sievietes un bērna veselības klīnikas ambulatorā dala
  • Uroloģijas nodaļa (4.nodaļa)

B kvartāls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Aritmoloģijas dienas stacionārs (58.nodaļa)
  • Aritmoloģijas nodaļa (11.nodaļa)
  • Aroda un radiācijas medicīnas centrs
  • Asinsvadu ķirurģijas centra dienas stacionārs (54.nodaļa)
  • Asinsvadu ķirurģijas nodaļa (24.nodaļa)
  • Diagnostiskās radioloģijas institūts (15.korpuss)
  • Fizikālās medicīnas un rehabilitācijas dienas stacionārs (47.nodaļa)
  • Ginekoloģijas nodaļa (25.nodaļa)
  • Grūtniecības patoloģijas un dzemdību nodaļa (17.nodaļa)
  • Intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļa (40.nodaļa)
  • Invazīvās aritmoloģijas bloks
  • Invazīvās kardioloģijas dienas stacionārs (33.nodaļa)
  • Invazīvās kardioloģijas laboratorija
  • Jaundzimušo intensīvās terapijas un aprūpes nodaļa (92.nodaļa)
  • Kardioloģijas centra ambulatoriskā un diagnostiskā nodaļa
  • Kardioloģijas dienas stacionārs (43.nodaļa)
  • Kardioloģijas nodaļa (27.nodaļa)
  • Multiplās sklerozes centrs
  • Neatliekamās kardioloģijas nodaļa (32.nodaļa)
  • Neatliekamās medicīnas centrs (NMC)
  • Neiroloģijas nodaļa (20.nodaļa)
  • Patoloģijas institūts
  • Plaušu slimību dienas stacionārs (13.nodaļa)
  • Plaušu slimību nodaļa (14.nodaļa)
  • Poliklīnika
  • Reto slimību kabinets
  • Scintigrāfija
  • Sirds ķirurģijas anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļa (39.nodaļa)
  • Sirds ķirurģijas dienas stacionārs (51.nodaļa)
  • Sirds ķirurģijas nodaļa (91.nodaļa)
  • Šūnu transplantācijas nodaļa

C kvartāls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Acu slimību dienas stacionārs (34.nodaļa)
  • Acu slimību nodaļa (1.nodaļa)
  • Ambulatorās ķirurģijas dienas stacionārs (46.nodaļa)
  • Diferenciālās diagnostikas nodaļa (41.nodaļa)
  • Garīgās aprūpes un sociālā darba dienests
  • Hemodialīzes nodaļa (31.nodaļa)
  • Īslaicīgās ķirurģijas nodaļa (56.nodaļa)
  • Klīnisko pētījumu ambulatorā nodaļa
  • Krūts slimību centrs
  • Ķirurģijas nodaļa (5.nodaļa)
  • Ķirurģijas nodaļa (57.nodaļa)
  • Lāzeroftalmoloģijas nodaļa
  • Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas centra Ambulatorā daļa
  • Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas dienas stacionārs (50.nodaļa)
  • Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas nodaļa (45.nodaļa)
  • Paliatīvās aprūpes nodaļa (59.nodaļa)
  • Pārmantotā vēža konsultatīvais kabinets
  • Redzes kontaktkorekcijas laboratorija
  • Zinātniskais institūts

D kvartāls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Iepirkumu daļa
  • Informācijas centrs
  • Komunikācijas daļa
  • Onkoloģijas dienas stacionārs (12.nodaļa)
  • Onkoloģijas klīnikas ambulatorā daļa
  • Onkoloģijas nodaļa (18.nodaļa)
  • Personāla vadības dala
  • Staru terapijas kabinets
  • Valde
Paula Stradiņa slimnīcas jaunā A1 korpusa atklāšana (2017. gada 1. jūnijs)

Organizācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Padome[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

VSIA "Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca" padome sastāv no 3 locekļiem, kuri tika izvēlēti Veselības ministrijas organizētā atlases konkursa kārtībā.[33]

  • Padomes priekšsēdētājs Reinis Ceplis
  • Padomes locekļi
    • Juris Lapše
    • Renaldas Jurkevičius

Valde[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš,
  • valdes locekļi
    • Ilze Kreicberga,
    • Jānis Naglis,
    • Agra Ločmele.[34]

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senā slimnīcas daļa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēli no 2015. gada.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” Kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģija 2020. – 2022.gadam».
  2. Par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" reorganizāciju un valsts akciju sabiedrības "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" izveidi Likumi.lv
  3. Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas mājas lapa
  4. Reinholds Šmēlings un Rīgas sabiedriskās ēkas 19. un 20. gadsimta mijā J. Krastiņš. Arhitektūra un pilsētplānošana. Nr.2, 2008, 50.-71.lpp. ISSN 1691-4333.
  5. Medicīnas vēstures muzeja sākumi. Jānis Stradiņš, Juris Salaks, Rita Grāvere. Acta medico-historica rigensia, Volumen X (XXIX), 2016. — 26 lpp.
  6. Vēsture no pirmsākumiem līdz mūsdienām Archived 2015. gada 20. aprīlī, Wayback Machine vietnē. www.stradini.lv, apskatīta 2013. gada 2. martā
  7. «Kardiologs Andris Skride – ārsts, kurš Stradiņos nospieda trauksmes pogu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-04-25.
  8. «Ugunsdzēsējs: Situācija bija ļoti bīstama; sprāga 23 baloni». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-04-25.
  9. ««Stradiņos» sprādzienā cietuši divi darbinieki; evakuēti 170». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-04-25.
  10. Arhitekti domā, kā pārbūvēt Stradiņus Evita Goze, Diena, 2006. gada 24. maijā
  11. Čūskas nebūs, slimnīca būs "Diena" 2011. gada 28. septembrī
  12. Parakstīts līgums par Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecību! Archived 2017. gada 18. maijā, Wayback Machine vietnē. slimnīcas mājas lapa www.stradini.lv, apskatīta 2013. gada 3. martā
  13. Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecību jāpabeidz 2015.gada vasarāLETA ziņa 2013. gada 22. februārī
  14. Stradiņa slimnīcai izdevies apgūt visus ERAF piešķirtos 28 miljonus eiro jaunā korpusa būvniecībai LETA, 2015. gada 23. decembrī
  15. «Stradiņu» jaunajā korpusā Veselības inspekcija atklāj nepilnības Līva Rauhvargere, LTV, 2017. gada 11. janvārī
  16. Veselības ministrija vēlas turpināt Stradiņa slimnīcas būvniecību pēc Tartu parauga Aija Kinca 2017. gada 7. janvārī
  17. Čakša: Neskatoties uz Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības sarežģīto posmu, darbs pabeigts kvalitatīvi LETA 2017. gada 1. jūnijā
  18. «Stradiņa slimnīcas A korpusa 2.kārtas būvniecības projekts iesniegts saskaņošanai EK». medicine.lv (latviešu). 2018-09-18. Skatīts: 2022-04-25.
  19. «Aktuāla informācija par A korpusa 2. kārtas būvniecību | Stradiņa slimnīca». web.archive.org. 2022-04-25. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-04-25. Skatīts: 2022-04-25.
  20. Stradiņa slimnīcas A korpusa būvniecības nākamā kārta aizkavējusies par vairākiem mēnešiem "Dienas Bizness" 2017. gada 19. septembrī
  21. EK apstiprina Stradiņa slimnīcas būvniecības turpinājuma plānu lsm.lv 2018. gada 17. decembrī
  22. Parakstīta vienošanās par Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības projekta īstenošanu LETA 2019. gada 29. janvārī
  23. FM: Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības projekts patlaban "iepauzēts" LETA 2019. gada 29. janvārī
  24. Stradiņa slimnīcas būvniecības projektam no ES fondiem plāno pārdalīt 29,4 miljonus eiro LETA 06.09.2019.
  25. Stradiņa slimnīcas būvniecību par 88 miljoniem turpinās «Velve» lsm.lv 2020. gada 22. jūlijā
  26. Stradiņa slimnīcas jaunajam korpusam svin spāru svētkus lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā
  27. Stradiņa slimnīca 2024. gadā plāno sākt jauna korpusa būvniecību LETA, 15.05.2018
  28. Atbalsta Stradiņa slimnīcas B korpusa būvniecību; plānots ieguldīt 151 miljonu eiro lsm.lv 2021. gada 7. septembrī
  29. «Slimnīcā uzstādītas pirmās moduļu būves».
  30. LETA. «Stradiņa slimnīcā uzstādītas pirmās moduļu būves». delfi.lv (latviešu), 2021-11-15. Skatīts: 2022-04-06.
  31. «Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas 15 korpusa renovācija - medical building». citify.eu (en-US). Skatīts: 2022-04-25.
  32. «Stradiņa slimnīcas infrastruktūras atjaunošanas ciklu plāno noslēgt līdz 2029.gadam». tv3.lv (latviešu). Skatīts: 2022-04-22.
  33. «Ievēlēta slimnīcas padome».
  34. «Valde | Stradiņa slimnīca».

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]