Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ieeja slimnīcā no Pilsoņu ielas puses (2010).

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca[1], tautā saukta arī "Stradiņi" vai Stradiņa slimnīca, ir viena no Latvijas universitātes slimnīcām, kas atrodas Rīgā, Āgenskalnā, Pilsoņu ielā 13. Slimnīca ir valsts kapitālsabiedrība, tās valsts kapitāla daļu turētāja ir Veselības ministrija.

Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas pilsētas 2. slimnīca pirms 1940. gada

Slimnīca nosaukumu mainījusi astoņas reizes: dibinot 1910. gadā — Rīgas pilsētas 2. slimnīca, padomju laikā 1940. un 1941. gadā — Valsts klīniskā slimnīca, vācu laikā līdz 1944. gadam atkal Rīgas pilsētas 2. slimnīca, no 1944. līdz 1948. gadam — vēlreiz Valsts klīniskā slimnīca, tad — Republikas klīniskā slimnīca, no 1958. gada — Paula Stradiņa Republikas klīniskā slimnīca (nosaukta profesora, ilggadīgā slimnīcas vadītāja Paula Stradiņa vārdā), no 1993. gada — Paula Stradiņa Valsts klīniskā slimnīca, no 1995. gada — Latvijas Medicīnas akadēmijas Paula Stradiņa klīniskā slimnīca. Kopš 1998. gada tagadējā nosaukumā - Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nepabeigtā slimnīcas jaunbūve ap 1910. gadu. Skats no vēl neapbūvētās Nometņu laukuma daļas aiz tagadējās Liepājas ielas
Skats uz 1977. gadā uzcelto 32. (kardioloģijas) korpusu un slimnīcas aptiekas ēku

Jau 1902. gadā Rīgas pilsētas dome sāka apspriest projektu par Rīgas pilsētas 2. slimnīcas būvi Nometņu laukumā Āgenskalnā, tomēr līdzekļu trūkuma dēļ projekta realizācija ieilga līdz 1908. gadam. Pirmās slimnīcas ēkas pēc Rīgas pilsētas galvenā arhitekta Reinholda Šmēlinga projekta sāka celt 1908. gadā un slimnīcu svinīgi atklāja 1910. gada 10. februārī. Celtniecības darbi turpinājās līdz pat 1915. gadam un kara dēļ tā arī netika pabeigti plānotajā apjomā.

Pirmā pasaules kara laikā frontes līnija divus gadus (no 1915. gada oktobra līdz 1917. gada septembrim) atradās tikai aptuveni 20 km attālumā no slimnīcas. 1915. gadā slimnīcu pārveidoja par Krievijas impērijas Sarkanā Krusta lazareti, tajā ārstēja arī Ķekavas kaujās un Ziemassvētku kaujās ievainotos strēlniekus. Infekcijas slimību ārstēšanai uzcēla četras atsevišķi stāvošas koka barakas. Pēc militārajām neveiksmēm 1917. gada sākumā lazareti ar visu aprīkojumu evakuēja uz Petrogradu. Kad pēc Rīgas operācijas 1917. gada septembrī Rīgu ieņēma Vācijas karaspēks, slimnīcā no jauna izveidoja militāro hospitāli, kuru slēdza 1918. gada sākumā. LSPR valdība 1919. gada 24. janvārī slimnīcas darbību atjaunoja. Sakarā ar ievērojamo Rīgas iedzīvotāju skaita samazināšanos un to, ka slimnīcas inventārs bija izvazāts, slimnīcu pēc Bermontiādes beigām 1919. gada beigās atkal slēdza.

1920. gadā sākās pārrunas starp Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāti un Rīgas pilsētas valdi par slimnīcas pārņemšanu fakultātes vajadzībām. Līdzekļu trūkuma dēļ remontdarbi aizkavējās līdz pat 1927. gadam. Tolaik slimnīcas teritorijā atradās no Krievijas atbraukušo bēgļu karantīnas punkts un bērnu patversme, vēlāk Iekšlietu ministrijas valsts emigrantu nams, Rīgas bērnunama nodaļa "Māte un bērns" un bērnu sile. Vairākās koka barakās darbojās Rīgas Skolotāju institūts (1922–1938), ko sakarā ar slimnīcas jaunbūvi 1938. gadā pārcēla uz Cēsīm.

1927. gadā slimnīcā izbūvēja auditorijas studentu lekcijām. Pēc rekonstrukcijas Rīgas pilsētas 2. slimnīca no 1928. gada darbojās kā Latvijas Universitātes klīniskā mācību slimnīca. Slimnīcas medicīnisko direktoru ievēlēja Medicīnas fakultātes padome, bet administratīvo direktoru iecēla Rīgas pilsētas valde. 1931. gadā par medicīnisko direktoru apstiprināja Paulu Stradiņu, kura vadībā līdz 1935. gadam izstrādāja četru jaunu sešstāvu korpusu būvniecības projektu. 1939. gadā pēc arhitekta Nikolaja Bodes projekta uzsāka dzemdību klīnikas korpusa būvi, kuru bija jāpabeidz līdz 1941. gadam, ķirurģijas klīnikas korpusu līdz 1943. gadam, infekcijas slimību klīnikas korpusu 1944. gadam, bet iekšķīgo slimību un bērnu klīnikas korpusu līdz 1948. gadam. Jau pēc Latvijas okupācijas 1941. gadā celtnieki paspēja uzbūvēt pirmo korpusu līdz jumtam, taču Otrā pasaules kara dēļ tā celtniecību pabeidza tikai 1957. gadā. 1939. gadā slimnīcā atklāja "Rīgas 2. slimnīcas žēlsirdīgo māsu un pirmās šķiras mācītu sanitāru skolu".

1941. gadā vācu okupācijas iestādes slimnīcā izvietoja kara hospitāli, bet turpināja darboties arī dzemdību nodaļa, divas ķirurģiskās nodaļas un infekcijas slimību nodaļa koka barakās. 1944. gada beigās vairums slimnīcas ārstu devās bēgļu gaitās. Pēc kara beigām uz slimnīcas bāzes 1944. gadā izveidoja Medicīnas vēstures muzeju, bet 1946. gadā Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas zinātniskās pētniecības institūtu. Paula Stradiņa vadībā izstrādāja jaunu slimnīcas attīstības projektu, kurā bija paredzēts teritorijā starp Mārupes ielu, Liepājas ielu, dzelzceļu un Arsenālu izveidot medicīnas studiju kampusu ar 12 dažādiem korpusiem.

Līdzekļu trūkuma dēļ arī šo plānu nerealizēja. 1959. gadā Mārupes ielā 17 uzbūvēja studentu kopmītni. 1958. gadā slimnīcā sāka veidot specializētos centrus, kuros bija jāapvieno ārstniecības, izglītības un zinātniskais darbs. 1977. gadā uzcēla jaunu kardioloģijas korpusu, kura izveidoja Latvijas Kardioloģijas zinātniskās pētniecības institūtu. 1995. gadā slimnīcu nodeva Latvijas Medicīnas akadēmijas valdījumā un pārvaldē, bet 1999. gadā nodibināja bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību "Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca".[3]

Jaunbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stradiņa slimnīcas jaunbūve 2016. gada jūlijā

2006. gadā notika starptautisks arhitektu plenērs par slimnīcas kompleksa attīstību, kura uzvarēja somu arhitektu birojs JKMM Architects. Pēc žūrijas locekļa Jura Dambja vārdiem, tas "respektē slimnīcas būvju mērogu, raksturu un kultūrvēsturiskās vērtības, turpinot vēsturiski iedibināto plānojuma sistēmu".[4]

Svinot Stradiņa slimnīcas 100. dzimšanas dienu, 2010. gada februārī svinīgi ielika pamatakmeni slimnīcas jaunajam korpusam, tomēr līdzekļu trūkuma dēļ jaunbūves apjomu pamatīgi samazināja. Jaunās būves gala skiču projektu 2011. gadā izstrādāja Latvijas arhitektu birojs "Nams" (pieaicinot Austrijas "Salve") sadarbībā ar Somijas ("JKMM") un Izraēlas ("Oliver") arhitektu birojiem.[5] 2013. gada februārī tika parakstīts līgums ar piegādātāju apvienību SIA "Skonto būve" un SIA "Re&Re" par Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunās ēkas būvniecības uzsākšanu.[6]

Jaunā A korpusa pirmās kārtas (A1) kopējā telpu platība ir 30 438 kvadrātmetri ar pagrabstāvu un vairākiem virszemes stāviem. Slimnīcas attīstības projekta finansēšanu veica no valsts galvotā aizdevuma 46,4 miljonu latu apmērā un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem 17 miljonu latu apmērā.[7] Sakotnēji jaunā korpusa būvniecību pilnsabiedrība "SBRE" bija iecerējusi pabeigt 2015. gada vasarā, tomēr nodošanas termiņus nācās pagarināt līdz 2017. gada 31. martam.[8] Līdz 2016. gada beigām būvnieki saņēma saskaņojumu no atbildīgajām valsts un pašvaldības iestādēm, izņemot no Veselības inspekcijas, kas konstatēja vairākas neatbilstības tehniskā projekta tehnoloģijas daļas risinājumam.[9] Kopš 2016. gada oktobra, kas bija termiņš A1 nodošanai ekspluatācijā, būvniekam SIA "SBRE" tika piemērota soda nauda vairāk nekā 3000 eiro dienā. Kopumā A1 būve izmaksāja 86 miljonus eiro.[10]

Jaunā korpusa pirmā kārta (A1) tika svinīgi atklāta 2017. gada 1. jūnijā. Jaunajā ēkā atrodas slimnīcas poliklīnika, plānveida pacientu uzņemšana, diagnostiskā radioloģija, laboratorija, otorinolaringoloģijas un uroloģijas nodaļas, kā arī Internās Medicīnas klīnika (endokrinoloģijas, reimatoloģijas, nefroloģijas, gastroenteroloģijas un endoskopiju nodaļas). Klīnisko nodaļu darbs tiks sākts jaunajās telpās pakāpeniski, saņemot un uzstādot visas nepieciešamās iekārtas.[11] 2017. gada 28. augustā tika parakstīts līgums par otrās kārtas (A2) būvprojekta izstrādi. Otrās kārtas plānotās izmaksas ir 91 miljons eiro, tostarp Eiropas Savienības fondu finansējums būs 64 miljoni eiro, Latvijas valsts finansējums 22 miljoni eiro un Stradiņa slimnīcas finansējums 4,5 miljoni eiro. Jaunbūvi iecerēts sākt 2019. gada aprīlī un pabeigt līdz 2022. gada maijam,[12] tālākā plānā ir arī B un C korpusu būve.

Attēlu galerija (2015)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" reorganizāciju un valsts akciju sabiedrības "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" izveidi Likumi.lv
  2. Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas mājas lapa
  3. Vēsture no pirmsākumiem līdz mūsdienām www.stradini.lv, apskatīta 2013. gada 2. martā
  4. Arhitekti domā, kā pārbūvēt Stradiņus Evita Goze, Diena, 2006. gada 24. maijā
  5. Čūskas nebūs, slimnīca būs "Diena" 2011. gada 28. septembrī
  6. Parakstīts līgums par Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecību! slimnīcas mājas lapa www.stradini.lv, apskatīta 2013. gada 3. martā
  7. Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecību jāpabeidz 2015.gada vasarāLETA ziņa 2013. gada 22. februārī
  8. Stradiņa slimnīcai izdevies apgūt visus ERAF piešķirtos 28 miljonus eiro jaunā korpusa būvniecībai LETA, 2015. gada 23. decembrī
  9. «Stradiņu» jaunajā korpusā Veselības inspekcija atklāj nepilnības Līva Rauhvargere, LTV, 2017. gada 11. janvārī
  10. Veselības ministrija vēlas turpināt Stradiņa slimnīcas būvniecību pēc Tartu parauga Aija Kinca 2017. gada 7. janvārī
  11. Čakša: Neskatoties uz Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības sarežģīto posmu, darbs pabeigts kvalitatīvi LETA 2017. gada 1. jūnijā
  12. Stradiņa slimnīcas A korpusa būvniecības nākamā kārta aizkavējusies par vairākiem mēnešiem "Dienas Bizness" 2017. gada 19. septembrī

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koordinātas: 56°55′54″N 24°03′54″E / 56.93167°N 24.06500°E / 56.93167; 24.06500