Jaunpils bibliotēkai - 120[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bibliotēkas pirmsākumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā pirmās bibliotēkas radās 13. gadsimtā. Tās parasti atradās klosteros vai |baznīcās. Pirmā publiskā bibliotēka Bibliotheca Rigensis tika atvērta Rīgā 1524. gadā.^[1]

Jaunpils bibliotēkas pirmsākumi meklējami 1890. gadā, kad tika dibināta Jaunpils Sadraudzīgā biedrība, kuras mērķis bija rosināt latvisko izglītību un kultūras dzīvi. Jaunpils Sadraudzīgās biedrības bibliotēka atradusies magazīnas klētī. Tā bija bezmaksas bibliotēka ar vairāk kā 2000 sējumiem. Biedrības bibliotēkas vadītāja darbs nebija algots, to veica sabiedriskā kārtā. Tādēļ bibliotēka vairāk darbojās kā lasāmgalds.

1924. gada darbības pārskata atskaitē minēts, ka bibliotēkā atrodas 852 sējumi, kas glabājas biedrības atsevišķā telpā - skapī. Pavisam bibliotēkā ir 98 lasītāji. Bibliotēka atvērta otrdienās un ceturtdienās no 13.00-15.00 un svētdienās no 10.00-13.00. Mēnesī izsniegtas 174 grāmatas. Pieejami žurnāli „Ritums” un „Svari”, arī mēnešraksts „Latvju grāmata”.

1931. gadā Jaunpils bibliotēkai telpas tiek ierādītas jaunuzceltajā Sadraudzīgās biedrības namā. Bibliotēkā strādā viens darbinieks uz nepilnu slodzi, kas apgrūtina bibliotēkas darbību.

Padomju laiks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Trūkst ziņu par bibliotēkas darbību Otrā pasaules kara laikā. Zināms, ka 1944. gada rudenī dzirnavu tvaika katlā sadedzināja Jaunpils bibliotēkas grāmatas.

Pēckara gados notika bibliotēkas atjaunošana. Nopostīta bija Sadraudzīgās biedrības ēka, tādēļ bibliotēku iekārtoja „Medulāju” dzīvojamajā mājā.

No 20.gs. 50-tajiem līdz 1997. gadam bibliotēkas modelis bija - klasiskā bibliotēka. Lasītāju skaits ir pieaudzis - 155 lasītāji, darbojas divas ceļojošās bibliotēkas Jaunpils MTS un Jaunpils slimnīcā, palielināts grāmatu fonds ar jaunām grāmatām un brošūrām.

1968. gada aprīlī tiek izveidota pārvietojamā bibliotēka Veclauku pansionātā. Pavisam darbojās 3 pārvietojamās bibliotēkas ar kopējo lasītāju skaitu 246. Bibliotēkas grāmatu fonds sasniedza 5500 vienības.

1977. gada 1. janvārī tiek likvidēta Jurģu bibliotēka, tās grāmatas tiek nodotas Jaunpils bibliotēkai. Šajā laikā aizsākas bibliotēku centralizācija. Jaunpils bibliotēka kļūst par Tukuma rajona Centrālās bibliotēkas 14.filiāli.^[2] Grāmatas tiek komplektētas, apstrādātas un nosūtītas no Tukuma Centrālās bibliotēkas. Bibliotēkas darbu noteica PSRS ideoloģija, vajadzēja uzņemties dažādas saistības par godu valsts vai kāda valstsvīra jubilejām.

Mūsdienas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1988. gads raksturīgs ar pārmaiņām Latvijā, jo notikusi tautas pašapziņas un pašcieņas atmoda. Tiek pieprasīti laikraksti un žurnāli, kuros visprecīzāk un pilnīgāk atspoguļo pārmaiņas sabiedrībā.

1990. gadā bibliotēka nonāk Jaunpils pašvaldības^[3] īpašumā. Mājai „Sudrabiņi”, kur pēckara gados atradās bibliotēka, mantinieki atgūst īpašuma tiesības un Jaunpils pašvaldībai jāatrod citas telpas, kur izvietot bibliotēku.

1999. gadā Jaunpils pagasta padome apvieno kultūras namu, muzeju un bibliotēku, izveidojot Kultūras un tūrisma centru „Jaunpils Pils”, kas pastāv līdz 2003. gada 30. aprīlim.

No 2000. gada maija bibliotēkā top pagasta padomes izdevums „Jaunpils Vēstis”.^[4]

2002. gada jūlijā, pils reorganizācijas rezultātā, bibliotēka tiek iekļauta pašvaldības aģentūras „Jaunpils” sastāvā. Bibliotēka tiek pārvietota uz pils 3.stāvu. Jaunajās telpās ir iespēja iekārtot bērnu literatūras telpu, lasītavu, datortelpu, kā arī plašu krājuma telpu.

2010. gada jūlijā bibliotēka izgājusi akreditāciju un saņēmusi statusu – Vietējas nozīmes bibliotēka.