Dalībnieks:LieneSp/Smilšu kaste

Aveņu mizas plaisāšana (Didymella applanata)

Didymella applanata
Klasifikācija
Valsts	Sēnes (Fungi)
Nodalījums	Asku sēnes (Ascomycota)
Klase	Dothideomycetes
Kārta	Pleosporales
Dzimta	Didymellaceae
Ģints	Didymella
Suga	D. applanata
Sinonīmi
• Ascochyta argillacea • Didymosphaeria applanata • Endophlaea applanata • Mycosphaerella rubina • Phoma argillacea • Phyllosticta argillacea • Sphaerella rubina • Sphaeria applanata • Xenodidymella applanata (Niessl) Q. Chen & L. Cai, (2015)[1]

Veidne:Infobox plant disease Aveņu mizas plaisāšana (angl. Spur blight of raspberry), ko ierosina sēne Didymella applanata, ir nozīmīgākā aveņu dzinumu slimība Latvijā. (http://www.darzkopibasinstituts.lv/sites/dobele/files/files/projects/Projekta%20atskaite%202017.pdf)

Slimība īpaši izplatīta ir Eiropā, bet tā ir konstatēta arī ASV, Kanādā, Krievijā, Čīlē un citās valstīs.

https://www.plantwise.org/KnowledgeBank/PWMap.aspx?speciesID=14112&dsID=0&loc=global - karte

Slimība plaši izplatīta vasaras aveņu stādījumos, uz stublājiem redzamas violetas strīpiņas, miza sāk plaisāt un dzinumi var nokalst.

mazāk nozīmīga tā ir rudens avenēm, jo tām visas virszemes daļas katru gadu pēc ražas beigām, nogriež.

http://www.la.lv/rudens-avenes-jaapgriez-citadi-samazinasies-raza-kad-isti-tas-jadara

Īpaši bīstama tā ir sarkanajām avenēm. https://web.archive.org/web/20130215222801/http://ipm.illinois.edu/fruits/diseases/spur_blight/index.html

Slimības rezultātā bojātajiem un novājinātajiem stublājiem krasi pazeminās ziemcietība un ražība. (https://ohioline.osu.edu/factsheet/plpath-fru-28 un VAAD info)

Slimības pazīmes

slimības pazīmes novērojamas veģetācijas laikā uz aveņu virszemes daļām. Slimība var samazināt ražu vairākos veidos. Pavasarī vispirms inficējas jauno dzinumu lapas.

Jūnija beigās, jūlija sākumā uz jaunajiem aveņu stublājiem ap pumpuriem mehānisku bojājumu vai mizu plaisu vietās izveidoja zilgani violeti vai sarkanīgi brūni plankumi bez apmales. Plankumu vietās vēlāk attīstās sīkas, tumšas piknīdas.

Uz lapu kātiem plankumi ir izplūduši, zilgani violeti, uz lapām tie veidojas brūni un nekrotiski „v” burta veidā, inficētās lapas reizēm nobirst, lapu kātiņiem paliekot piestiprinātiem pie stublāja. Inficēto augu otrā gada stublāju miza saplaisā, tie vāji plaukst un attīsta vājus augļzariņus un ogu nogatavošanās laikā parasti nokalst. Ja izveidojas ogas, tad tās ir mazas, sausas, daudz sēklām. https://ohioline.osu.edu/factsheet/plpath-fru-28 Ja slimība sākusi izplatīties agri, arī viengadīgie dzinumi var sākt plaisāt. VAAD info)

Patogēns

Didymella applanata pieder pie Asku sēnēm, kurām raksturīga īpašu vairošanās orgānu – asku veidošanās, kuros dzimumprocesa rezultātā endogeni izveidojas asku sporas.(wikipedia) Asku sēņu attīstības laikā var būt dažādi periodi, kad tās vairojas dzimumiski ar askiem, vai bezdzimumiski ar konīdijām.

Didymella applanata agri pavasarī vairojās ar askusporām, kas inficē apkārt esošos dzinumus ar pavasara lietus palīdzību, bet vēlāk inficēšanās notiek ar konīdijām. (Vaad)

Peritēciji, kuros attīstās asku sporas, un piknīdijas, kuros veidojas konīdijas, attīstās uz viena un tā paša dzinuma. Peritēciji parādās augusta vidū un visu ziemu turpina savu attīstību, līdz aprīļa sākumā sasniedz savu briedumu.

Didymella applanata uz rudens aveņu dzinumiem

Par piknīdijām sauc augļķermeņus, kas vasaras beigās veidojas uz dzinuma vietām, kur ir atdalījusies miza un ir bojājums. Piknīdijas var redzēt ar neapbruņotu aci kā mazus, melnus punktus. Mikroskopā tām ir kolbveida struktūra. Tās parādās novembrī un savu attīstību turpina līdz nākošajam pavasarim. Savu briedumu tās sasniedz starp aprīli un novembra vidu. Konīdijām ir ilgāks izplatīšanās periods, savu maksimālo līmeni izplatība sasniedz jūlijā, augustā. https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0007153680800143

Konīdijas ir sīkas sēņu šūnas, kuras atdalās no īpašu hifu - konīdijnesēju galiem.

Konīdijas izplatās slapjā un lietainā laikā, sporas tiek pārnestas uz tuvākajiem pirmā gada dzinumiem un lapām, kur tās uzdīgst un iekļūst auga audos.

Gan konīdijas, gan askusporas inficē jaunos dzinumus, un uz šiem dzinumiem arī pārziemo. Infekcija parasti sastopama vietā, kur lapas kātiņš ir piestiprināts pie dzinuma. (https://web.archive.org/web/20130215222801/http://ipm.illinois.edu/fruits/diseases/spur_blight/index.html

Attīstību veicinošie faktori

infekcijas avotu klātbūtne,

• ilgstošs lietus- infekcija izplatās ar vēja un ūdens pilienu palīdzību,
• lielas slāpekļa devas- pārmēslošana veicina ļoti ieņēmīgo sulīgo auga audu pārmērīgu augšanu.
• http://www.la.lv/rudens-avenes-jaapgriez-citadi-samazinasies-raza-kad-isti-tas-jadara
• nezāļu izplatība ,
• sabiezināts stādījums,
• ieņēmīgas šķirnes,
• kaitēkļu bojājumi. (vaad?, laapc)

Ierobežošana

Profilaktiskie pasākumi

• * Jāizvēlas audzēt pret mizas plaisāšanu izturīgas šķirnes.
• * Vesela stādmateriāla izmantošana. (http://www.laapc.lv/wp-content/uploads/2015/01/Pielikums_Informativa_baze.pdf),
• * Jāizvēlas pareiza stādīšanas vieta – saulaina, ar labu gaisa cirkulāciju. Stādījumiem jābūt nesabiezinātiem, jāierobežo nezāles, sabalansētas mēslojuma devas.
• * Nestādīt tuvu savvaļas avenēm;

Fitosanitārie pasākumi

• * Veicot kopšanu izvairīties no mehāniskas aveņu dzinumu bojāšanas;
• * Vasaras pirmajā pusē izgriež liekos un redzami bojātos dzinumus, pēc ražas novākšanas nekavējoties izgriež noražojušos un redzami bojātos dzinumus, griež pēc iespējas zemāk, pie augsnes virskārtas. Zarus sadedzina.
• * Mulčēt apdobes nobirušo, inficēto lapu nosegšanai.

Ķīmiskā augu aizsardzība

• Aizsargājoši fungicīdu smidzinājumi, ko veic agri pavasarī, pirms lapu plaukšanas maijā, kad jaunie dzinumi ir 15 līdz 20 cm gari, vai rudenī pēc ražas novākšanas. Profilaksei pret šo kaiti agri pavasarī, kamēr lapas nav plaukušas, lieto varu saturošus preparātus (Bordo, Čempions). Bordo šķīdumu lieto jau izsenis, un tas nav uzskatāms par pārāk spēcīgu ķīmiju. Lai ierobežotu plaisāšanu, palīdz arī Efektors. To izmanto, tiklīdz parādās violetās strīpiņas, pirms ziedēšanas un pēc ražas novākšanas. http://www.la.lv/rudens-avenes-jaapgriez-citadi-samazinasies-raza-kad-isti-tas-jadara