Dalībnieks:Ruta.berzina/Smilšu kaste

Vikipēdijas lapa

Ģertrūdes ielas teātris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ģertrūdes ielas teātris ir laikmetīgās mākslas skatuve, kas piedāvā skatītājam pašmāju un ārvalstu mākslinieku un to apvienību veidotās teātra, dejas un starpdisciplinārās izrādes, koncertus un izstādes, kā arī piedalās citu ar mākslu un izglītību saistīto ideju īstenošanā.[1]

Vērtības: aktualitāte, jūtīgums, radoši meklējumi, drosme, atvērtība, profesionalitāte, pārdomāta mērķtiecība.[2]

Uzdevumi:[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Veidot mākslinieciski augstvērtīgus, profesionālus, novatoriskus un žanriski daudzveidīgus skatuves mākslas darbus.
  2. Būt par māksliniecisko impulsu un domapmaiņas centru, kā arī projektu realizācijas platformu aktieriem, māksliniekiem un režisoriem, kuriem ir radošais potenciāls, kā arī savs viedoklis par šodienas laiku un sabiedrību.
  3. Iniciēt un īstenot Latvijas un ārvalstu skatuves mākslas profesionāļu sadarbības un apmaiņas projektus, tādējādi paplašinot pastāvošās robežas un ieviešot darbībā jaunas mākslinieciskas un teorētiskas kvalitātes.
  4. Paplašināt laikmetīgās skatuves mākslas auditoriju Latvijā.[3]

ĢIT darbinieki 2016./2017.g. sezonā[4]:[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vārds, uzvārds amats
Andrejs Jarovojs vadītājs
Maija Pavlova producente
Olivers Tarvids skaņu režisors
Ieva Kauliņa māksliniece
Normunds Balodis skatuves un tehniskais darbinieks
Dina Beināre projektu vadītāja, programmas koordinatore
Gunita Eņģele izrāžu vadītāja, lietvede
Evija Sedola projektu vadītāja, sadarbības pasākumu koordinatore
Eva Škenderska publiskās informācijas koordinatore
Ingrīda Roze-Zariņa grāmatvede
Ansis Kurmistrs datortīklu administrators

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Telpu vēsture.[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ģertrūdes ielas 101a namu, kas paslēpies trešajā iekšpagalmā, uzcēla 1954. gadā Remontceltniecības pārvaldei nr. 2. Kā pieklājas, ēkā bija arī aktu zāle ar skatuvi, padomju laiku ampīra dekoriem, sirpjiem un āmuriem. Krietni vēlākos gados, kad pārvalde bija likvidēta, zālē rindojās grāmatu bāzes literatūra, nesenākā pagātnē tur fotostudiju bija iekārtojis fotogrāfs Oļegs Zernovs, bet vēl pēc viņa darbojās deju studija, kas šobrīd pārcēlusies gaiteņa pretējā pusē. Savu mazliet padzīvojušo greznību zāle saglabājusi, arī nonākot ĢIT pārziņā.[5]

Pirmā izrāde.[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Teātra grupa United Intimacy, ko savulaik dibināja Viesturs Kairišs un kurā bija iesaistīta arī bijusī ĢIT direktore Maija Pavlova, Ģertrūdes ielas 101a zālē nokļuva pēc sludinājuma – 2009. gada rudenī, meklējot telpas slovēņu horeogrāfa Branko Potočana un režisora Andreja Jarovoja kopdarbam, dejas izrādei Männersache/Vīru lietas. Izrādes veiksme viena mēneša īres līgumu rosināja pagarināt uz vēl vienu. Sekoja jautājums, ko vēl varētu pasākt jaunatrastajās brīnišķīgajās telpās. Radās kopīgas intereses ar Mārtiņu Eihi un Kristu Burāni, kuri tikko bija nodibinājuši savu radošo apvienību Nomadi un meklēja telpas saviem teātra projektiem. Kopīgos meklējumos dzima jaunās vietas nosaukums – Ģertrūdes ielas teātris. Abas apvienības te turpināja spēlēt un veidoja jaunas izrādes, līdz Nomadi nolēma izmēģināt citus spēles laukumus. Bet ĢIT turpina darboties kā atvērta vide profesionālu mākslinieku un radošo apvienību ieceru īstenošanai.[6]

Kas te notiek?[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pērnā sezona ĢIT bija pārejas un taustīšanās periods, šosezon repertuārs ieguvis ritmu. ĢIT karalis nepašaubāmi ir teātris – dažādos žanros un dažādiem izteiksmes līdzekļiem savas ieceres te īstenojuši jaunie, bet sevi jau apliecinājušie režisori Andrejs Jarovojs, Kārlis Krūmiņš, Valters Sīlis, Inga Tropa u. c. Taču teātris ir atvērts ikvienam māksliniekam, kuram tieši ĢIT telpas šķiet atbilstošākās viņa mākslinieciskajai idejai. Būtībā ĢIT var notikt jebkas, kas šajās telpās jūtas labi, tā ir laikmetīgās mākslas skatuve teātra, dejas un starpdisciplinārām izrādēm. Arī koncertiem – ĢIT izveidojusies laba sadarbībā ar koncertu organizētājiem Skyr un tautas mūziku popularizējošo apvienību Lauska. Arī izstādēm, tematiskiem pasākumiem un izglītības projektiem. ĢIT interešu lokā ir starptautiska sadarbība, un nākotnes plānos ietilpst arvien lielāka iekļaušanās starptautiskos skatuves mākslas procesos.[7]

Pirms izrādes.[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jau kādu laiku 3. stāva zāle nav vienīgā ĢIT teritorija, tai pievienojusies plaša telpa 2. stāvā, kas dienā kalpo kā teātra birojs un radošās grupas sarunu vieta, bet vakarā pārtop par foajē, bufeti, garderobi un kasi. Šī daudzfunkcionālā vide skatītājiem atvērta stundu pirms izrādes.[8]

Izrādes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nosaukums Režisors Lomās Pirmizrāde Balvas
Melnā sperma[9] Vladislavs Nastavševs Reinis Boters, Marija Linarte, Jana Ļisova,  Āris Matesovičs un Kārlis Tols 13/11/2015 2015./2016. gada sezonas

„Spēlmaņu nakts” balva: Gada režisors – Vladislavs Nastavševs

„Spēlmaņu nakts” nominācija: Gada mazās formas izrādes

„Spēlmaņu nakts” nominācija:  Gada kostīmu mākslinieks – Vladislavs Nastavševs

Laikraksta "Diena" gada balvu kultūrā. 2016. gadā

Āda[10] Andrejs Jarovojs Anta Aizupe, Ivars Krasts 06/11/2011 Izrāde iekļauta Baltijas Drāmas foruma 2017 programmā
Aizvakar vienmēr[11] Andris Kalnozols Edgars Samītis, Armands Berģis, Ivars Krasts, Ģirts Krūmiņš un Jana Ļisova 12/12/2016
Jūlijs Cēzars[12] Andrejs Jarovojs Ināra Slucka, Edgars Samītis, Līga Zeļģe, Jānis Kronis, Ivars Krasts, Emīls Krūmiņš, Romāns Bargais vai Andis Strods, Dārta Daneviča 18/08/2017
ĻEGIONĀRI. Diskusija ar kaušanos[13] Valters Sīlis Karls Alms, Kārlis Krūmiņš 14/09/2011 2011./2012. gada sezonas

„Spēlmaņu nakts” balva: Gada latviešu autora darba iestudējums

„Spēlmaņu nakts” nominācija: Gada režisors – Valters Sīlis

„Spēlmaņu nakts” nominācija: Gada aktieris – Kārlis Krūmiņš

Memor[14] Agate Bankava Ivars Broničs, Taisija Frolova, Modris Opelts 24/11/2017
Neiekostais elkonis[15] Mārcis Lācis Reinis Boters, Jānis Kronis, Klāvs Mellis 03/03/2017 2016./2017. gada sezonas “Spēlmaņu nakts” nominācija: Gada kustību mākslinieks – Katrīna Albuže
Rondo[16] Andrejs Jarovojs Jana Čivžele un Mārtiņš Upenieks 12/08/2015 2015./2016. gada sezonas „Spēlmaņu nakts” nominācija: Gada mazās formas izrāde
Taņas dzimšanas diena[17] Mārtiņš Eihe Artūrs Čukurs vai Reinis Boters, Mārtiņš Eihe, Jānis Kronis, Jana Ļisova 04/11/2016 Izrāde iekļauta Baltijas Drāmas foruma 2017 programmā
Ziņojums no iekšienes[18] Izrādes veidotāji: apvienība Eliza Rescue Team (Arnita Jaunsubrēna, Kims Vilemss un Lea Šnaidermane) sadarbībā ar Kristīni Gervīnu (Kristin Gerwien)

Izrādes līdzproducenti:Treibstoff teātra festivāls Bāzelē, Hebbel am Ufer teātris Berlīnē, Künstlerhaus Mousonturmteātris Frankfurtē un Ģertrūdes ielas teātris Rīgā

06/09/2017

Ārējās saites:[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

https://www.instagram.com/geatris/

https://www.youtube.com/user/gertrudesteatris

https://twitter.com/geatris

https://www.facebook.com/gertrudesielasteatris

  1. ↑ «Teātris | Ģertrūdes ielas teātris». git.lv (lv-LV). Skatīts: 2018-01-20.
  2. ↑ «Teātris | Ģertrūdes ielas teātris». git.lv (lv-LV). Skatīts: 2018-01-20.
  3. ↑ «Teātris | Ģertrūdes ielas teātris». git.lv (lv-LV). Skatīts: 2018-01-20.
  4. ↑ «Teātris | Ģertrūdes ielas teātris». git.lv (lv-LV). Skatīts: 2018-01-20.
  5. ↑ «Pastaiga pa radošajām teritorijām – Dirty Deal Teatro un Ģertrūdes ielas teātris». Jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2018-01-20.
  6. ↑ «Pastaiga pa radošajām teritorijām – Dirty Deal Teatro un Ģertrūdes ielas teātris». Jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2018-01-20.
  7. ↑ «Pastaiga pa radošajām teritorijām – Dirty Deal Teatro un Ģertrūdes ielas teātris». Jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2018-01-20.
  8. ↑ «Pastaiga pa radošajām teritorijām – Dirty Deal Teatro un Ģertrūdes ielas teātris». Jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2018-01-20.
  9. ↑ «MELNĀ SPERMA | Ģertrūdes ielas teātris». git.lv (lv-LV). Skatīts: 2018-01-20.
  10. ↑ «ĀDA | Ģertrūdes ielas teātris». git.lv (lv-LV). Skatīts: 2018-01-20.
  11. ↑ «AIZVAKAR VIENMĒR | Ģertrūdes ielas teātris». git.lv (lv-LV). Skatīts: 2018-01-20.
  12. ↑ «JŪLIJS CĒZARS | Ģertrūdes ielas teātris». git.lv (lv-LV). Skatīts: 2018-01-20.
  13. ↑ «LEĢIONĀRI. Diskusija ar kaušanos | Ģertrūdes ielas teātris». git.lv (lv-LV). Skatīts: 2018-01-20.
  14. ↑ «MEMOR | Ģertrūdes ielas teātris». git.lv (lv-LV). Skatīts: 2018-01-20.
  15. ↑ «NEIEKOSTAIS ELKONIS | Ģertrūdes ielas teātris». git.lv (lv-LV). Skatīts: 2018-01-20.
  16. ↑ «RONDO | Ģertrūdes ielas teātris». git.lv (lv-LV). Skatīts: 2018-01-20.
  17. ↑ «TAŅAS DZIMŠANAS DIENA | Ģertrūdes ielas teātris». git.lv (lv-LV). Skatīts: 2018-01-20.
  18. ↑ «ZIŅOJUMS NO IEKŠIENES | Ģertrūdes ielas teātris». git.lv (lv-LV). Skatīts: 2018-01-20.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dalībnieks:Ruta.berzina/Smilšu_kaste&oldid=3999433"