Ģirts Krūmiņš

Vikipēdijas lapa
Ģirts Krūmiņš
Dzimis 1965. gada 17. maijā (58 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Pļaviņas, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Nodarbošanās aktieris, runas pedagogs
Dzīvesbiedrs Normunds Naumanis[nepieciešama atsauce]

Nezināma vērtība "dzīvesbiedra_nosaukums"

Ģirts Krūmiņš (dzimis 1965. gada 17. maijā Pļaviņās) ir latviešu aktieris, runas pedagogs. Bijis Jaunā Rīgas teātra aktieris.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ģirts Krūmiņš uzaudzis Pļaviņās. Viņš mācījies Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas Klavieru nodaļā (1981—1983). Pēc tam apguvis aktiermākslu Tautas Kinoaktieru studijā (1983—1985), kā arī studējis Latvijas Mūzikas akadēmijas Teātra fakultātē (1987—1992), kur beidzis Daugavpils teātra aktieru kursu. Līdz 1993. gadam bijis šī teātra aktieris. Daugavpils teātrī nozīmīgākās lomas bija Bendžijs (V. Folknera „Vājprātīgā stāsts, pilns niknuma un trokšņa”, 1991) un Muzikants (F. Dostojevska „Velni”, 1993).

Kopš 1997. gada Krūmiņš ir Jaunā Rīgas teātra aktieris. Nozīmīgākās šajā teātrī attēlotās lomas ir Trepļevs (A. Čehova "Kaija", 1996), Aliende (E. Sabato "Tunelis", 1997), Čeiters (T. Stoparda "Arkādija", 1998), Ābrams (R. Blaumaņa "Skroderdienas Silmačos", 1998), Ļebedevs, (F. Dostojevska "Idiots", 1999), Androniks (M. Eliades "Čūska", 2000), Alfs (I. Ābeles "Tumšie brieži", 2001), Zemļaņika (N. Gogoļa "Revidents", 2002), Doktors Ostenhauzens (K. Dīras, A. Hermaņa "Stāsts par Kasparu Hauzeru", 2002), večuks (komp. "Garā dzīve", 2003), Toms, (T. Viljamsa "Stikla zvērnīca", 2003), lomas izrādē "Latviešu stāsti" (2004), "Latviešu mīlestība" (2006), "Klusuma skaņas" (2007), "Zilākalna Marta" (2009) un "Kapusvētki" (2010), Kemps (M. Paniča "Vigīlija. Sapnis par nomodu", 2011), Oblomovs (I. Gončarova "Oblomovs", 2011), Jānis (A. Rutkēvičas "Dukši", 2013), Misters Stoks (M. Kuzmina "Peldošie — ceļojošie", 2014), Rainis (I. Ābeles "Aspazija. Personīgi", 2015), Alēns Tanērs (M. Velbeka "Pakļaušanās", 2016).

Saņēmis Latvijas profesionālo teātru skates balvu "Gada labākā debija" (1992) un Spēlmaņu nakts balvu "Gada aktieris" par Kempa lomu izrādē "Vigīlija. Sapnis par nomodu" un Oblomova lomu izrādē "Oblomovs" (2012). Bijis nominēts Spēlmaņu nakts balvai arī 2009. gadā par lomu izrādē "Piezīmes no pagrīdes" un lomu izrādē "Zilākalna Marta".[1] 2021. gadā saņēma Harija Liepiņa balvu par spožiem aktierdarbiem iepriekšējā sezonā.[2]

Kopš 2021. gada jūnija vairs nav Jaunā Rīgas teātra štata aktieris.[3]

Lomas filmās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krūmiņš attēlojis arī lomas vairākās filmās. Pazīstamākās no tām ir Līgavainis ("Kāzas", 2000), Osvalds ("Paslēpes", 2001), "Man patīk, ka meitene skumst" (2005), Bermonts ("Rīgas sargi", 2007), Biznesmenis (Vogelfrei, 2007), loma "Dancis pa trim" (2011), loma ("Ausma", 2015), Kārlis ("Melānijas hronika", 2016), Posa (Homo novus, 2018), Druksnis ("Tizlenes", 2021), Alfreds Jēkabs Bērziņš ("Emīlija. Latvijas preses karaliene", 2021), skolotājs Blūms ("Mātes piens", 2023).[4] Atveidojis Velna lomu TV seriālā "Saldā indes garša" un dzejnieks Roberta lomu daudzsēriju mākslas filmā "Aģentūra". Piedalījies daudzsēriju krimināldrāmā "Krimināllieta iesācējam".

Par lomu filmā "Man patīk, ka meitene skumst" nominēts Lielā Kristapa balvai kategorijā "Labākais aktieris", bet par Bermonta lomas atveidojumu filmā "Rīgas sargi" Krūmiņš tika nominēts Lielā Kristapa balvai kategorijā "Labākais aktieris otrā plāna lomā".[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]