Dalībnieks:SalixRubra/Smilšu kaste
 | Šī ir dalībnieka SalixRubra smilšu kaste. Smilšu kaste ir dalībnieka lapu apakšlapa, kurā var tikt veikti dažādi eksperimenti. Šis nav enciklopēdijas raksts. Izveido pats savu smilšu kasti šeit. Raksta veidošanas procesā var noderēt lapas: "Raksta izveidošana", "Rakstu vednis", "Vikipēdijas palīdzība". |
Bumbieru-kadiķu rūsa
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Gymnosporangium sabinae | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Sēnes (Fungi) |
| Nodalījums | Bazīdijsēnes (Basidiomycota) |
| Klase | Pucciniomycetes |
| Kārta | Pucciniales |
| Dzimta | Pucciniaceae |
| Ģints | Gymnosporangium |
| Suga | G. sabinae |
| Sinonīmi | |
| |
Bumbieru-kadiķu rūsa ir slimība, kuru ierosina patogēnā sēne Gymnosporangium sabinae [1][2]. G. sabinae inficē bumbieru (Pyrus) un kadiķu (Juniperus) dzimtas augus [3]. Bumbieru-kadiķu rūsa ir novērota galvenokārt Eiropā, Āzijā un Āfrikā taču slimības ierosinātājs ir konstatēts arī Ziemeļamerikā [4]. Bumbieru-kadiķu rūsa var radīt būtiskus ekonomiskus zaudējumus, jo infekcija var novest pie pāragras lapu nobiršanas [5], samazinot iegūto augļu ražu.
Slimības pazīmes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirmie slimības simptomi novērojami pavasarī - uz kadiķiem parādās oranži, gļotaiņi, gareniski 1 - 2 cm gari izaugumi. Izaugumus sauc par telīdijiem un tajos attīstās teleitosporas [1]. Mitrā un vējainā laikā teleitosporas dīgst un veido bazīdijsporas, kuras tālāk inficē bumbieres. Jūnijā sākumā uz bumbieru lapām parādās koši oranži plankumi, kuru diametrs parasti sasniedz 1 - 2 cm[1], retāk inficējas arī augļi. Vasaras otrajā pusē lapas apkšpusē izveidojas ragveida izaugumi, ecīdiji, kuros izveidojas ecīdijsporas, kas izplatās un atkārtoti inficē kadiķi, noslēdzot sēnes attīstības ciklu [6].
Patogēns
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
G. sabinae pieder pie rūsas sēnēm (Pucciniales, Uredinales), kas ir bazīdijsēņu (Basidiomycota) grupā [7]. Tās raksturīgākā pazīme ir biotrofisms, tas ir, sēne parazitē tikai uz dzīviem audiem, maksimāli samazinot izdarīto kaitējumu saimniekaugam [8]. Sēne novirza auga saražotos ogļhidrātus savai attīstībai, parasti ar īpašu hifu paveidu, haustoriju, palīdzību [8]. Lai inficētu saimniekaugus, teleitosporu un bazīdijsporu attīstībai nepieciešama temperatūra no +16 oC līdz +20 oC [9], kā arī augsts relatīvais gaisa mitrums[10].
Gymnosporangium sabinae dzīves cikls
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]G. sabinae ir nepilns dzīves cikls ar četriem sporu veidiem – ecīdijsporām, teleitosporām, bazīdijsporām un spermācijiem (piknosporām) [11]. Sporas no viena saimniekauga uz otru pārnes vējš [11]. Pavasarī uz kadiķa dīgst ecīdijsporas, kas veido telīdijus. G. sabinae parasti parazitē uz kazaku kadiķa (Juniperus sabina) [5]. Telīdijos veidojas teleitosporas. Mitrā un vējainā laikā tās dīgst, un veidojas bazīdiji ar bazīdijsporām, kas tālāk inficē bumbieres [1]. Sporu izlidošana notiek laika posmā no aprīļa līdz jūnijam [5], kad arī parādās pirmās slimības pazīmes uz bumbierēm. Uz bumbieres lapas virsmas no bazīdijsporām attīstās spermāciji, savukārt sēnes dzīves ciklu noslēdz ecīdiju veidošanās lapas apakšpusē un ecīdijsporu nonākšana uz kadiķa [11].
Bumbieru-kadiķu rūsas ierobežošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lai ierobežotu bumbieru-kadiķu rūsas izplatību, var veikt dažādus preventīvus pasākumus:
- Izcirst kadiķus bumbieru stādījumu tuvumā.
- Nestādīt tās kadiķu sugas, kas ir G. sabinae saimniekaugi.
- Ievērot atstarpes, stādot bumbieru kokus.
- Regulāri veikt vainaga veidošanu.
Ja infekcija nav novērsta un ir redzami slimības simptomi, inficētās bumbieru lapas iespēju robežās norauj un sadedzina. Arī inficētu kadiķu zarus var apgriezt, lai mazinātu infekcijas izplatību.
Rūsas izplatību var ierobežot ar fungicīdiem, piemēram, Effector, kuru izsmidzina pumpuru plaukšanas laikā [1].
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 «VAAD - Sākums». www.vaad.gov.lv. Skatīts: 2018-11-27.
- ↑ «Gymnosporangium fuscum (European pear rust)». www.cabi.org (angļu). Skatīts: 2018-11-27.
- ↑ Dervis S,. Dixon L., Doganlar M. 2010. Gall production on hawthorns caused by Gymnosporangium spp. in Hatay province, Turkey. Phytoparasitica, 38: 391-400.
- ↑ Yun H.Y., Rossman A.Y., Byrne J. 2009. First Report of Gymnosporangium sabinae, European Pear Rust, on Bradford Pear in Michigan. Plant disease, 93: 841.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 «Integrētā augu audzēšana un kaitīgo organismu monitorings». noverojumi.vaad.gov.lv. Skatīts: 2018-11-27.
- ↑ Douglas S.M. 2010. Gymnosporangium rusts: common cedar rust diseases in Connecticut.
- ↑ Alexopoulos, Constantine John, 1907-1986. Introductory mycology. (2d ed izd.). New York, : John Wiley, [1962]. ISBN 0471022136. OCLC 502255.
- ↑ 8,0 8,1 Mendgen K., Hahn M. 2002. Plant infection and the establishment of fungal biotrophy. Trends in Plant Science, 7: 352-356.
- ↑ Dong X.L., Li B.H., Zhang Z.F., Li B.D., Xu X.M. 2006. Effect of environmental conditions on germination and survival of teliospores and basidiospores of the pear rust fungus (Gymnosporangium asiaticum). European Journal of Plant Pathology, 115: 341-350.
- ↑ Pearson R.C., Seem R.C., Meyer F.W. 1980. Environmental factors influencing the discharge of Gymnosporangium juniperi-virginianae. Phytopathology, 70: 262-266.
- ↑ 11,0 11,1 11,2 Lāce B. 2017. Gymnosporangium species – an important issue of plant protection. Proc. Latvian Acad. Sci., Section B, Vol. 71 (2017), No. 3