Danaja (glezna)

Vikipēdijas lapa
Danaja
Danaë
Mākslinieks Rembrants Edit this on Wikidata[1]
Gads 1636
Medijs eļļas krāsa, audekls Edit this on Wikidata[2]
Kustība Nīderlandes glezniecības zelta laikmets Edit this on Wikidata
Temats shower of gold Edit this on Wikidata
Izmēri 185 cm (73 in)[3] × 202.5 cm (79.7 in)[3]
Atrašanās vieta Valsts Ermitāža
Koordinātas 59°56′N 30°19′E / 59.94°N 30.31°E / 59.94; 30.31Koordinātas: 59°56′N 30°19′E / 59.94°N 30.31°E / 59.94; 30.31
Kolekcija Valsts Ermitāža, Krozā kolekcija Edit this on Wikidata
Inventāra nr. ГЭ-723 Edit this on Wikidata
Identifikatori RKDimages ID: 40824

Danaja ir nīderlandiešu gleznotāja Rembranta glezna no Pjēra Krozā kolekcijas, kas kopš 18. gadsimta atrodas Ermitāžas muzejā Sanktpēterburgā, Krievijā. Tā ir sengrieķu mitoloģijas tēla Danajas, Perseja mātes, attēlojums reālā mērogā. Pieņemts, ka viņa attēlota, sagaidot Zevu, kurš viņu apaugļoja zelta lietus veidā. Lai arī tā ir viena no Rembranta izcilākajām gleznām, to varēja būt grūti pārdot tās ievērojamo izmēru dēļ.[4] Lai arī Danajas sākotnējā modele bija gleznotāja sieva Saskija, Rembrants vēlāk mainīja uzgleznoto seju, lai tā attēlotu viņa mīļāko Gērtji Dirksu.

Vandalisms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1985. gada 15. jūnijā Rembranta gleznai uzbruka lietuvietis Broņus Maigis — viņš veica divus griezumus ar nazi un uzlēja gleznai sērskābi.[5] Visa kompozīcijas centrālā daļa tika pārvērsta par plankumiem un nopilējušas krāsas apgabaliem. Visvairāk cieta Danajas seja un mati, viņas labā roka un kājas.[5] Tiesa B. Maigi vēlāk atzina par nepieskaitāmu un viņš ilgus gadus pavadīja psihiatriskajā slimnīcā. 2006. gadā viņš publicēja grāmatu, kurā skaidroja savus motīvus, ko saistīja ar savu tēvu, kurš cīnījās par Lietuvas brīvību, un paveikto nenožēloja. 2015. gadā Lietuvas mākslinieks Daiņus Liškevičs par šo notikumu radīja instalāciju, kura bija iekļauta arī Lietuvas ekspozīcijā Venēcijas biennālē.

Restaurācija sākās tajā pašā dienā. Konsultējoties ar ķīmiķiem, restauratori sāka virsmas mazgāšanu ar ūdeni; viņi paturēja gleznu vertikālā pozīcijā un izsmidzināja ūdeni uz gleznas, lai nepieļautu tālāku gleznas bojāšanos.

Gleznas restaurācija notika no 1985. līdz 1997. gadam un to veica Valsts Ermitāžas restaurācijas laboratorijas eksperti: J. Gerasimovs (grupas vadītājs), A. Rahmans un G. Širokovs, zinātniskās metodoloģijas jautājumos piedaloties T. Aļošinai.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]