Daniels Harvics

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Daniels Harvics
Daniel Harrwitz
Daniels Harvics 1850. gadā
Daniels Harvics 1850. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1821. gada 22. februārī
Valsts karogs: Prūsijas karaliste Breslava, Prūsijas karaliste (tagad Karogs: Polija Polija)
Miris 1884. gada 2. janvārī (62 gadi)
Valsts karogs: Itālija Bolcāno, Itālija
Pilsonība Karogs: Vācija Vācija
Nodarbošanās šahists

Daniels Harvics (vācu: Daniel Harrwitz; 1821. gada 22. februāris, Breslava1884. gada 2. janvāris, Bolcāno) bija Vācijas šahists.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

19. gadsimta vidū bijis viens no spēcīgākajiem Eiropas šahistiem. Lielāko daļu savas dzīves pavadījis Londonā un Parīzē, bijis Parīzes šaha kafejnīcas Café de la Régence patstāvīgs apmeklētājs. No 1846. gada līdz 1860. gadam nospēlējis aptuveni 16 mačus ar tā laika labākajiem šahistiem. 1846. gadā zaudējis Hovardam Stauntonam ar 9½:12½ un Džordžam Volkeram ar 5:7. 1848. gadā Breslavā nospēlējis neizšķirti ar Ādolfu Andersenu — 5:5. 1848. gadā uzvarējis Kārli Maietu ar 6:3. 1849. gadā guvis minimālu uzvaru pār Bernhardu Horvicu ar 8:7. 1853.-1854. gados Londonā izdevis žurnālu British Chess Review. 1858. gadā sacenties mačā ar tā laika spēcīgāko šahistu Polu Morfiju. Harvicam izdevies uzvarēt mačā divas pirmās partijas, taču vēlāk Morfijs noslēdzis maču savā labā ar 2½:5½.[1] Neraugoties uz zaudējumu, tas bijis viens no labākajiem Eiropas šahistu rezultātiem mačā pret Morfiju. 1862. gadā Berlīnē Harvics izdevis savu šaha mācību grāmatu Lehrbuch des Schachspiels, kura ieguvusi lasītāju atzinību. Drīz pēc tam pametis šaha turnīrus, jo saņēmis nelielu mantojumu no tēva Itālijas Alpos, kur aizvadījis savu atlikušo mūža daļu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]