19. gadsimta vidū bijis viens no spēcīgākajiem Eiropas šahistiem. Lielāko daļu savas dzīves pavadījis Londonā un Parīzē, bijis Parīzes šaha kafejnīcas Café de la Régence patstāvīgs apmeklētājs. No 1846. gada līdz 1860. gadam nospēlējis aptuveni 16 mačus ar tā laika labākajiem šahistiem. 1846. gadā zaudējis Hauardam Stauntonam ar 9½:12½ un Džordžam Volkeram ar 5:7. 1848. gadā Breslavā nospēlējis neizšķirti ar Ādolfu Andersenu — 5:5. 1848. gadā uzvarējis Kārli Maietu ar 6:3. 1849. gadā guvis minimālu uzvaru pār Bernhardu Horvicu ar 8:7. 1853.-1854. gados Londonā izdevis žurnālu British Chess Review. 1858. gadā sacenties mačā ar tā laika spēcīgāko šahistu Polu Morfiju. Harvicam izdevies uzvarēt mačā divas pirmās partijas, taču vēlāk Morfijs noslēdzis maču savā labā ar 2½:5½.[1] Neraugoties uz zaudējumu, tas bijis viens no labākajiem Eiropas šahistu rezultātiem mačā pret Morfiju. 1862. gadā Berlīnē Harvics izdevis savu šaha mācību grāmatu Lehrbuch des Schachspiels, kura ieguvusi lasītāju atzinību. Drīz pēc tam pametis šaha turnīrus, jo saņēmis nelielu mantojumu no tēva ItālijasAlpos, kur aizvadījis savu atlikušo mūža daļu.
.svg){kind=small}
