Danninga—Krīgera efekts

Danninga - Krīgera līkne
(grafikam ir ilustratīvs raksturs)

Danninga—Krīgera efekts  ir teorija par metakognitīvu traucējumu, kas apgalvo, ka cilvēki ar zemu kvalifikācijas līmeni izdara kļūdainus secinājumus, pieņem neveiksmīgus lēmumus un vienlaikus nespēj saprast savas kļūdas sava zemā kvalifikācijas līmeņa dēļ. Saskaņā ar šo teoriju, tas noved pie viņu pašu spēju pārvērtēšanas, savukārt patiešām augsti kvalificēti cilvēki, gluži pretēji, parasti savas spējas vērtē pārāk zemu un tām netic, pieļaujot, ka citi ir vairāk kompetenti. Saskaņā ar šo teoriju mazāk kompetentiem cilvēkiem kopumā ir augstāks viedoklis par savām spējām, nekā tas raksturīgi kompetentiem cilvēkiem (kuri arī mēdz pieņemt, ka apkārtējie novērtē viņu spējas tikpat zemu, kā viņi paši). Teorija apgalvo, ka cilvēki ar augstu kvalifikācijas līmeni arī kļūdaini uzskata, ka uzdevumi, kuri viņiem veicas viegli, tikpat viegli veicas arī citiem cilvēkiem.

Hipotēze un eksperimentālā pārbaude

Hipotēzi par to, ka pastāv šāds fenomens, 1999. gadā izteica Džastins Krīgers un Dēvids Dannings, atsaucoties uz izteikumiem:

• Čārlzs Darvins — "Nezināšana biežāk rada pārliecību, nekā zināšanas" un
• Bērtrands Rasels — "Viena mūslaiku nepatīkama īpašība ir tā, ka tie, kas izjūt pārliecību, ir dumji, bet tie, kas apveltīti ar kaut kādu iztēli un sapratni, pilni ar šaubām un neizlēmību".

Lai pārbaudītu izvirzīto hipotēzi, Krīgers un Dannings veica virkni eksperimentu, iesaistot studentus —  Kornela Universitātes psiholoģijas kursu klausītājus. Viņi vadījās no savu priekšgājēju pētījumu rezultātiem, kas parādīja, ka nekompetence lielā mērā izriet no tās vai citas sfēras pamatu nezināšanas, vai tā būtu izpratne par izlasīto, auto vadīšana, šaha spēle, tenisa spēle utml. 

Viņi izvirzīja hipotēzi, ka cilvēkiem ar zemu kvalifikāciju jebkurā darbības vidē ir raksturīga:

• tendence pārvērtēt savas spējas;
• nespēja adekvāti novērtēt patiešām augsta līmeņa prasmes citos;
• nespēja apzināties savas nekompetences dziļumu;
• pēc apmācības viņiem parādās spējas apzināties savas iepriekšējās nekompetences līmeni, pat tad, ja to patiesā kompetence pēc apmācības praktiski nemainās.

Eksperimentu rezultāti, kas apstiprina hipotēzi, tika publicēti Journal of Personality and Social Psychology 1999. gada decembrī. Par šo pētījumu raksta autoriem tika piešķirta Ig Nobela prēmija psiholoģijā 2000. gadā. Citu līdzīgu pētījumu rezultāti tika publicēti 2003. un 2008. gadā.

Teorijas statistiskā pamatojuma trūkumi norādīti 2016., 2017. un 2020. gadā publicētajos pētījumos, kas apliecina, ka teorijas pamatojums ir auto-korelācijas paraugs .

Vēsturiskie priekšnoteikumi

Lai gan pats princips tika formulēts 1999. gadā, autori atzīmē līdzīgus filozofu un zinātnieku novērojumus:

• Lao-Czi ("Zinošais nerunā, runājošais nezina"),
• Konfūcijs ("Patiesas zināšanas nozīmē zināt savas nezināšanas robežas"),
• Sokrats ("Es zinu, ka neko nezinu"),

kā arī iepriekš minētos Bērtranda Rasela un Čārlza Darvina izteikumus.

Bībelē ir apustuļa Pāvila vārdi: "Tas, kurš domā, ka viņš kaut ko zina, tas vēl neko nezina tā, kā pienāktos".

Geraints Fullers (Geraint Fuller) savā komentārā pie raksta norādījis, ka līdzīga doma izteikta Viljama Šekspīra skaņdarbā "Kā jums tas patiks":

The Foole doth thinke he is wise, but the wiseman knowes himselfe to be a Foole — "Muļķis domā, ka viņš ir gudrs, bet  gudrs cilvēks zina, ka viņš ir dumjš".

Skatīt arī

• Iedomība