Laodzi

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Laodzi
老子
Personīgā informācija
Dzimis ap 600 g.p.m.ē.
Senā Ķīna. Džou dinastijas laikā.
Dzīves vieta Lojana, Senā Ķīna.
Vispārīgā informācija
Ietekmējis Kārli Gustavu Jungu, Ļevu Tolstoju, u.c.
Galvenie darbi Daodedzin
Valoda Senā ķīniešu

Laodzi (ķīniešu: 老子, piņjiņs: Lǎozǐ) bija viedais Senajā Ķīnā, sena ķīniešu manuskripta Daodedzin autors.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viena no leģendām vēsta, ka Laodzi dzimis 604. gadā pirms mūsu ēras Ču valstī, Li apriņķa Lujī ciemā un dzīvojis 160 vai 200 gadu.[nepieciešama atsauce] Viņa īstais vārds esot Li Er Dans vai Lao Taņs,[nepieciešama atsauce] bet vārds Laodzi ir goda nosaukums, kas nozīmē ‘vecais skolotājs’. Viņš bija galma arhivārs Džou dinastijas laikā. Lojanā viņu esot apmeklējis Konfūcijs. Konfūcijs pēc tam teicis saviem mācekļiem:"Man ir zināms, ka putns var lidot, zivs var peldēt un zvērs var skriet. To, kas skrien, var gūstīt slazdā, to, kas peld, var noķert tīklā, to, kas lido, var panākt ar bultu. Bet tas, kas kā pūķis paceļas debesīs ar vēju un ar mākoņiem, ir viņpus man zināmā. Šodien esmu skatījis Laodzi, kurš droši vien ir līdzīgs pūķim."

Kā mīts vēsta, vecumdienās Laodzi devies rietumu virzienā, atstādams Ču valsti. Pie Ķīnas robežas viņu apturējis sardzes kareivis vai robežsargu posteņa priekšnieks Kuan liņ Jin Hi, lūgdams, lai viņš atstāj kādu rakstisku piemiņu. Tad Laodzi uzrakstīja, vai nodiktēja šo darbu, kas sastāv no apmēram 5000 hieroglifiem. Pēc darba beigšanas, viņš turpinājis ceļu rietumu virzienā un vairāk par viņu nekas neesot dzirdēts. Te jāņem vērā, ka ‘aizceļot uz rietumiem’ ķīniešu kultūrā pastāv arī kā alegorija ar nozīmi ‘aiziet mūžībā’.

Citi nostāsti vēsta, ka Laodzi iecerējis doties pie Ķīnas kaimiņu — klejotāju lopkopju ciltīm, kas mita uz rietumiem no ķīniešu zemēm, lai izglītotu mežonīgās un nekulturālās tautas.

Pārsvarā vairākums seko tradicionālajam uzskatam, ka Laodzi ir Konfūcija laikabiedrs, vecāks par viņu, un Daodedzin ir viņa mācības izpausme.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]