Daoisms

Ķīniešu hieroglifs "dao"

Daoisms jeb taoisms ir ķīniešu reliģiski filozofiska uzskatu sistēma, kuras pamatā ir mācība, kā sasniegt pilnību pašattīstības ceļā. Šī mācība veidojusies 4.—3. gadsimtā p.m.ē., un tās pamatā ir Laodzi darbs Daodedzjin, kā arī Džuandzi teksts "Džuandzi". Nozīmīgs daoisma teksts ir arī "Jidzjin" ("Pārmaiņu kanons"), ko izmanto zīlēšanai. Uzskata, ka daoisms izveidojās 4.—3. gadsimtā p.m.ē. Daoisms līdzās konfūcismam ir viena no divām lielajām Ķīnas tautas filozofiskajām tradīcijām, un tas būtiski ietekmējis Ķīnas kultūru, veidojot filozofiskos un reliģiskos pamatus, kā arī atstājis ievērojamu iespaidu uz filozofiju pasaules mērogā, īpaši citās Austrumāzijas valstīs.

Vēsturiskā attīstība

Daoisma rituāli sāka veidoties apmēram 2. gadsimtā, ap 3. gadsimtu daoisti sāka arī pielūgt dievus. Līdz ar 4. gadsimta sākumu Ķīnā saasinājās konflikts starp daoisma un mahājānas budisma piekritējiem, lai arī viņu uzskati būtībā bija visai līdzīgi — šo abu grupu pārstāvji pat viens otru vajāja, taču ar laiku daļēji apvienojās.

Daoismam izplatoties Ķīnā, tas sajaucās ar senākiem uzskatiem — ticībai pieciem elementiem, senču gariem, alķīmijai, burvestībām. Daoisms pats ietekmēja dzenbudismu. Pēc kāda laika atsevišķas daoisma, budisma un konfūciānisma daļas sajaucās, izveidojot neokonfūciānismu.

Austrumu Haņu dinastijas laikā izveidojās organizēts daoisms ar baznīcām, kam bija noteiktas "dievības", kā Laodzi, "Dzeltenais imperators" Huandi, "Smaragda imperators" un tā tālāk.

Galvenās idejas un filozofija

Daoisma pamatjēdziens ir "dao", ko bieži tulko kā "ceļš", lai arī šis jēdziens principā ir nedefinējams un netulkojams. Daoismā dao ir kosmiskās kārtības avots un princips, dzīvības spēka plūdums.

Daoisms pievēršas dabai un pašam cilvēkam, viņa iekšējai pasaulei, pareizas attieksmes veidošanai pret visu apkārtējo.

Patiesajam cilvēkam jāprot ar izpratni dzirdēt, viņam ir jābūt piemīlīgam (siltam), godīgam, atklātam, nopietnam. Šaubu gadījumā jāprasa padoms citiem, vienmēr jādomā par taisnīgumu. Šāds cilvēks godā debesu gribu, ievērojamas personas un gudro izteikumus. Viņš pats sevi attīsta, lai dotu visiem cilvēkiem mieru, drošību, kārtību. Naidu tāds atmaksā ar taisnīgumu un netikumību ar tikumību. Svarīga ir darba mīlestība, rakstura noteiktība un jūtīga sirdsapziņa. Jāprot labas manieres un pieklājīga izturēšanās.

Pamatjēdzieni

Jiņ un jan

• Dao — augstākā realitāte; Visuma kārtību noteicošais princips, veids, kā dzīvot harmonijā ar Visumu;
• De — uztur būtnes;
• Vuvei — darbība bez ārējas darbības; daoisma morālo mācību pamatā ir dabas nepiespiestība, vieglums, tas jāatdarina arī cilvēkiem;
• Valdīšana neiejaucoties — politiskajā jomā lietota darbība bez ārišķības;
• Jiņ un jan — senie aktivitātes un pasivitātes principi; jan apzīmē aktīvo un vīrišķo enerģiju, bet iņ — pasīvo un sievišķo; debesis ir aktīvas, zeme — pasīva.

Ietekme un izplatība

Ķīniešu medicīnas saknes ir daoistiskajā domāšanā, tāpat arī ķīniešu cīņas māksla (piemēram, jiņ un jan princips).

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Daoisms.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Stanfordas Filozofijas enciklopēdijas raksts (angliski)
• Filozofijas interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)