Darbaspēka migrācija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Darbaspēka migrācija jeb darbaspēka starptautiskā kustība ir jebkura darbaspēka migrācija no vienas vietas uz citu, bieži veicot lielas distances vai pārvietojoties lielās grupās. Cilvēki ir migrējuši visos laikmetos, un arī mūsdienās iedzīvotāju kustība turpinās gan brīvprātīgā formā kāda reģiona, valsts vai starptautiskā līmenī, kā arī piespiedu kārtā (cilvēku tirdzniecība, dabas katastrofas, vergu pārvietošana).

Migrācija ir saistīta ar darbaspēka absolūtu vai relatīvu trūkumu atsevišķās valstīs. Tā ir pārvietošanās no vienas valsts uz citu ar mērķi iegūt darbu un uzlabot dzīves apstākļus. Absolūtais darbaspēka trūkums kādā valstī nozīmē, ka trūkst studējošo, kas aizpildītu brīvās darbavietas. Savukārt relatīvais trūkums tiek novērots tad, kad līdztekus brīvām darbavietām valstī ir nenodarbināti cilvēki, kas nevēlas šīs darbavietas aizpildīt.[1]

Nelegālā imigrācija joprojām ir ļoti aktuāla, tā pastāv visos pasaules reģionos, piemēram, 2007. gadā Apvienotajā Karalistē dzīvoja ap 618 000 nelegālo migrantu, bet Japānā aptuveni 210 000. 2008. gadā ASV dzīvoja 11 līdz 12 miljoniem nelegālo migrantu.[2]

Iemesli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viens no galvenajiem faktoriem, kam ir liela ietekme uz migrāciju ir globalizācija. Globalizācija rosina pasaules kapitāla integrāciju un mobilitāti, kā arī atvieglo valstu robežu šķērsošana cilvēkam. Pārvietošanās starp daudzām valstīm ir kļuvusi daudz vieglāka, kas, ietekmē arī darbaspēka migrāciju. Darbaspēka starptautiskā migrācija notiek gan ekonomisko, gan neekonomisko (politisko, reliģisko iemeslu, dabas katastrofu, karu, ekoloģisko problēmu) iemeslu rezultātā.

Mūsdienās migrē pārsvarā 2 grupas:

  • Augsti kvalificēti speciālisti;
  • Nekvalificēts darbaspēks.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmais masveida darbaspēka pārvietošanās vilnis bija vergu ievešana Ziemeļamerikā no Āfrikas, kā rezultātā iedzīvotāju skaits Āfrikā XVII — XIX gs. samazinājās. Pēc verdzības aizliegšanas ASV sākās otrais lielais migrācijas vilnis uz Jauno pasauli. Ja XIX gs. sākumā aktīvāk migrēja rūpniecības strādnieki, tad tā paša gadsimta beigās — izputējošie zemnieki, kas cerēja uz veiksmi jaunā zemē. Kā trešais migrācijas vilnis jāmin Otrā pasaules karš, kad cilvēki masveidā bēga no savām valstīm, vēlāk arī atrodot darbu tajā valstī, kurā viņi patvērušies.

Migrācijas apjomi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 2009.gada augustā publiskotajiem datiem, migrantu skaits pasaulē 2008.gadā bija 195 miljoni, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā 1960.gadā, kad tika uzskaitīti 75 miljoni migrantu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Šenfelde M. Makroekonomika.- Rīga, RTU, 2006.g.,207.lpp
  2. http://lat.biztimes.lv/darbaspeka-migracijas-raditaji-pasaule/[novecojusi saite]