Datorizētā arhitektūras projektēšana
Datorizētā arhitektūras projektēšana (angļu: Computer-aided architectural design, CAAD) ir datorizētās projektēšanas programmatūra arhitektūras vajadzībām. Tajā ietilpst glabātuve precīziem un visaptverošiem ēkas datu ierakstiem, un tās izmanto arhitekti un arhitektūras kompānijas.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sketchpad, pirmo datorizētās projektēšanas (CAD) programmas priekšteci, 1963. gadā radīja Ivan Edward Sutherland, lai ekonomētu laiku rasējumu veikšanai. Sākotnēji arhitekti izmantoja datorizēto projektēšanu, bet, tā kā tā nevarēja piedāvāt visus arhitektiem vajadzīgos instrumentus, lai pabeigtu projektus, CAAD tika izstrādāta kā atsevišķa programmatūra.
Pārskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Visas CAD un CAAD sistēmas izmanto datubāzi ar objektu parametriem, tām visām ir sava veida grafiskā lietotāja saskarne, lai veiktu manipulācijas ar vizuālo attēlu, nevis datu bāzi. CAAD sistēma atšķiras no citām CAD sistēmām divos aspektos:
- Tai ir precīzi formulēta objekta ēku daļu un konstrukciju datubāze.
- Tā atbalsta arhitektūras objektu izveidi.
Plašākā nozīmē, CAAD arī attiecina uz jebkuru informācijas tehnoloģiju arhitektūras projektēšanas jomā, ne tikai speciālu arhitektūras programmatūru. Tā, piemēram, programmatūru, kas ir īpaši izstrādātas datoru animācijas nozarei (piemēram, Maya vai 3DStudio MAX), lieto arī arhitektūras projektēšanā. Ne vienmēr var skaidri nošķirt, kas pieder CAAD. Piemēram, arhitektūras projektēšanā izmanto specializētas programmatūras, lai veiktu eksplikācijas, kas atbilst CAAD. No otras puses, šādas programmatūras reti tiek izmantotas, lai radītu jaunu dizainu.
Uzbūve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tipiska CAAD programmatūras struktūra parasti sastāv no vismaz diviem līmeņiem. Pirmais līmenis kalpo aprēķinu un rasējuma ģeometrisko attēlojumu veikšanai. Šajā līmenī tiek saistīti plāni ar citiem datiem, piemēram, ar aprakstiem, izmēriem un materiālu īpašībām. Algoritmi ļauj veidot modeļus un to analīzi, izmantojot programmētus kritērijus un datu bāzes, kas glabā informāciju par problēmu, standartiem un noteikumiem, kas uz to attiecas. Par šī procesa rezultātu uzskata plānus, griezumus, fasādes un 3D telpiskos modeļus. Otrajā līmenī tiek analizēti šie apkopotie ģeometrisko ķermeņu raksturlielumi, tai skaitā arī papildu atbalsta informācija. Tas ļauj informāciju pārveidot dažādas eksplikācijās. Datortehnika un atbalstprogrammatūra, atvieglo ātri un precīzi veikt aritmētiskas darbības, noteikt projekta tehniskās iespējas. Apstrādes slāņu skaits var tikt strukturēts.
Priekšrocības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Arhitektūras projektēšanas procesa tendence ir integrēt informācijas modeļus, kas līdz šim tika izolēti. Daudzas dažāda veida ekspertu zināšanas, instrumenti, vizualizēšanas metodes un plašsaziņas līdzekļi tiek apvienoti. Projektēšanas process aptver pilnu ēkas dzīves ciklu. Kopīgi izmantojot digitālās projektēšanas līdzekļus un informācijas un zināšanu apmaiņu starp speciālistiem un dažādiem projektiem, tiek nodrošināta projektēšanas nepārtrauktība.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Kalay, Y. (2005). Architecture's New Media. MIT Press, Cambridge, Massachusetts.
- Malkawi, A.M. and Augenbroe, G. (2003). Advanced Building Simulation. Spon Press, Oxfordshire.
- Mark, E., Martens, B., & Oxman, R. (2003). Preliminary stages of CAAD education. Automation in Construction, 12(6), 661-670.
- Maver, T. (1993). Computer aided architectural design futures [book review]. Information and Software Technology, 35, 700-701.
- McGraw-Hill Inc. (1989, July 27). Can Architecture Be Computerized? Engineering News Record, Vol. 223, No. 4; p. 23.
- Ryan, R.L.(1983). Computer Aided Architectural Graphics. Marcel Dekker, Inc.
- Szalapaj, P. (2001). CAD Principles for Architectural Design. Architectural Press, Oxford.