Daudzplakņu kakts

Vikipēdijas lapa
piecšķautņu pārkakts
Kakta ilustrācija, kurā savienojas piecas šķautnes

Daudzplakņu kakts[1] ir telpas daļa, ko norobežo koniskai virsmai līdzīga virsma, kuras vadule ir vienkāršs izliekts daudzstūris. Ģeometrijā kakti ir šķautņu savienošanās vietu raksturojošie kritēriji. Par vienkāršu kaktu sauc triju šķautņu veidotu daudzskaldņa virsotni, kur tikai caur divām no šķautnēm pastāv iespēja veidot daudzskaldņa atsevišķu skaldni. Savukārt par pārkaktiem[nepieciešama atsauce] var tikt dēvēti kakti, kur daudzskaldņa veidotajā virsotnē var satikties vairāk kā trīs šķautnes, tāpēc jebkuru pārkaktu var attiecīgi izteikt kā vienkāršu kaktu summu. Bez vienkāršiem kaktiem un pārkaktiem ir iespēja sastapt tādus terminus kā kūļkakts un nenoteikts kakts,[nepieciešama atsauce] kur kūļkakts apzīmē konusa virsotnes pārtapšanu konusa sāna virsmā un nenoteikts kakts apzīmē virsmu savienošanās virsotni, kura nav izsakāma ar šķautņu savienošanās vietu vai kūļkakta savienošanos telpas punktā.

Kaktus var izteikt ar esošā kakta projekcijas laukumu pretskatā un kakta attālumu no projekcijas.

Virsotne no kakta atšķiras ar to, ka virsotne apzīmē skaldņu savienošanās vietu, savukārt kakts ir šķautņu un skaldņu attiecību raksturojošs lielums, kuru projekcijām var piemērot leņķiem raksturīgos lielumus.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]