Leņķis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Leņķa simbols

Leņķis ir plaknes daļa, ko ierobežo divi stari, kam ir kopīgs sākumpunkts. Šos starus sauc par leņķa malām, bet staru kopējo sākumpunktu - par leņķa virsotni.[1] Leņķi var definēt arī kā figūru, ko veido sākumpunktā fiksēts stars, kuru griež ap šo punktu līdz uzdotajam stāvoklim - tādā gadījumā leņķis ir stara pagrieziena mērs.

Leņķu mērīšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

SI leņķa mērvienība ir radiāns. Vienu radiānu liels leņķis no riņķa līnijas (kuras centrs sakrīt ar leņķa virsotni) atšķeļ loku, kura garums ir vienāds ar riņķa līnijas rādiusu. Cita bieži izmantota leņķa mērvienība ir leņķa grāds un tā daļas - leņķa minūte un leņķa sekunde. Viens grāds ir deviņdesmitā daļa no taisna leņķa.

Leņķu iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Leņķus iedala šauros (0° līdz 89°), taisnos (90°) , platos (91° līdz 179°) , izstieptos (180°), atvērtos (181° līdz 359°) un pilnos (360°).

Stereometrijā apskata arī telpiskus leņķus.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Inese Lude, Jolanta Lapiņa. Matemātika 7. klasei. Pētergailis, 2013. 51. lpp.