Leņķis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Leņķa simbols

Leņķis ir plaknes daļa, ko ierobežo divi stari, kam ir kopīgs sākumpunkts. Šo sākumpunktu sauc par leņķa virsotni. Leņķi var definēt arī kā figūru, ko veido sākumpunktā fiksēts stars, kuru griež ap šo punktu līdz uzdotajam stāvoklim - tādā gadījumā leņķis ir stara pagrieziena mērs.

Leņķu mērīšana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

SI leņķa mērvienība ir radiāns. Vienu radiānu liels leņķis no riņķa līnijas (kuras centrs sakrīt ar leņķa virsotni) atšķeļ loku, kura garums ir vienāds ar riņķa līnijas rādiusu. Cita bieži izmantota leņķa mērvienība ir leņķa grāds un tā daļas - leņķa minūte un leņķa sekunde. Viens grāds ir deviņdesmitā daļa no taisna leņķa.

Leņķu iedalījums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Leņķus iedala šauros (0° līdz 90°), taisnos (90°) , platos (90° līdz 180°) , izstieptos (180°), atvērtos (180° līdz 360°) un pilnos (360°).

Stereometrijā apskata arī telpiskus leņķus.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]